Lapsa, uzrāpusies kokā, ēd speķi

FOTO. Katru dienu ko tādu neredzēt! Putniņš-kūmiņš piemājas kokā ticis pie “medījuma” 11

Ziņa papildināta 12. janvārī plkst. 12.40.

Ziema ir laiks, kad daudzi cilvēki steidz uzstādīt piemājas putnu barotavas, lai palīdzētu lielākiem un mazākiem putniņiem iegūt barību mazliet vieglākā ceļā. Nereti cilvēki mēdz iekārt kokos speķa gabalus, kas ir lielisks enerģijas avots un ko iecienījušas, piemēram, zīlītes. Taču, kā izrādās, ne tikai zīlītēm šis “kārums” šķiet vilinošs.

Reklāma
Reklāma
“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu
Norvēģijā ir pilsēta, kuras iedzīvotājiem jau vairāk nekā 70 gadus ir aizliegts nomirt. Nežēlīgs liktenis sagaida tos, kuri saslimuši 30
VIDEO. “Divas mašīnas pašvaldības policijas atbrauca” – Ogrē slēgts bērnu izveidotais dzērienu veikals 136
Lasīt citas ziņas

Sociālo tīklu platformas “Facebook” grupā “Latvijas daba” Evika Kervāne dalījusies ar ļoti neparastiem fotoattēliem – Liezērē putniem domāto speķa gabalu, kas iekārts kokā, iekārojusi lapsa.

Attēlos redzams, ka lapsa uzrāpusies kokā, lai “nomedītu” atstāto speķa gabalu. “Ne tas ierastākais skats pa logu,” norāda bilžu autore.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat redzams, ka lapsai ir paplukusi aste. Komentāru autori izsaka pieņēmumus, ka viņa varētu būt slima, taču citi norāda, ka dzīvnieki arī nav stulbi – ja ir viegli pieejama pārtika, kāpēc gan lai viņi to neizmantotu.

Dabas aizsardzības pārvalde portālam LA.LV sniedz eksperta skaidrojumu: “Fotoattēlā redzams, ka dzīvniekam ir ļoti samazināts astes apmatojums. Ekspertaprāt, šo apmatojuma zudumu noteikti izraisījusi kašķa ērces infekcija. Šo slimību iespējams pārnest, esot tiešā kontaktā ar inficētās ķermeņa daļas perifēro malu, kurā uzturas dzīvās ērces. Tās nav ar aci redzamas, jo ir ļoti nelielas un dzīvo zem ādas. Arī dzīvnieki tāpat kā cilvēki slimo, tāpēc tā nav uzskatāma par ārkārtēju un nepieņemamu situāciju. Taču kašķa ērces ir zoonozes – tās var inficēt gan dzīvniekus, gan cilvēkus.

Ja cilvēks satraucas, ka šis dzīvnieks uzturas viņa īpašumā un iespējams var nonākt kontaktā ar mājdzīvniekiem un pašu cilvēku, tādējādi pārnesot slimību uz tiem, vēlamā darbība būtu:

– neradīt/neizlikt savvaļas dzīvniekiem pieejamu barību savā īpašumā – neizlikt barotavā gaļu, bet graudaugus;

– mājdzīvnieku barošanas traukus novietot tā, lai tie nebūtu pieejami savvaļas dzīvniekiem;

– atkritumus (tai skaitā kompostējamos) glabāt savvaļas dzīvniekiem nepieejamās, noslēgtās tvertnēs/konteineros.”

Tomēr būtiski ir atcerēties, ka esam atbildīgi par to, ko pieradinām, norāda Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Sākot putnus barot, tas jādara regulāri, līdz pat pēdējiem sniegiem. Tāpat viņi norāda, ka barotavai jābūt tādai, lai putni varētu viegli piekļūt barībai – lai tā neapsnigtu un ieeja barotavā netiktu aizputināta, un lai barību varētu viegli papildināt.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.