“Roboti mazgā veļu mūsu vietā – tagad ir laiks atkal lasīt grāmatas!” Kā reģionālās bibliotēkas izmaina dzīvi vietējiem iedzīvotājiem
0
Mūsdienu Latvijas lauku ainavā arvien asāk iezīmējas kāda tendence – daudzos pagastos kultūras nami ir slēgti, estrādes nolaistas un cilvēkiem trūkst vietu, kur satikties, pavadīt brīvo laiku.
Reģionos par pulcēšanās vietu kļuvušas bibliotēkas. Kā tās mainījušās? Vai lasa tikai pensionāri? Vai bibliotēku funkcija lēnām mainās? Izjautājam Ogres centrālās bibliotēkas un Dobeles novada Centrālās bibliotēkas pārstāvjus, lai lauztu stereotipus un kliedētu aizspriedumus.
“Bibliotēkas pēdējos gados ir būtiski mainījušās. Tās vairs nav tikai vietas, kur aizņemties grāmatas, bet gan kopienas centrs, kur cilvēki var ne tikai lasīt, bet arī mācīties, satikties, attīstīt prasmes un kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. Bibliotēkās pieejami datori, internets, digitālo prasmju apmācības, radošās darbnīcas, izstādes un dažādi kultūras pasākumi,” stāsta Dobeles novada Centrālās bibliotēkas galvenā bibliotekāre Diāna Cerbule.
Bērniem tiek piedāvātas lasīšanas veicināšanas aktivitātes, spēles, radošās nodarbības, tehnoloģiju iepazīšana un tematiskie pasākumi. Pieaugušie var apmeklēt tikšanās ar autoriem, izglītojošas lekcijas, meistarklases, bibliotēkas grāmatu klubiņu un citas aktivitātes. Bibliotēka kļūst par vietu, kur cilvēki var būt kopā un justies piederīgi savai kopienai.
Cilvēki joprojām lasa un lasīs grāmatas. Mainās lasīšanas paradumi un formāti, bet interese par stāstiem, zināšanām un informāciju nepazūd. Daļa lasītāju izvēlas elektroniskās grāmatas vai audiogrāmatas, tomēr drukātās grāmatas saglabā savu nozīmi.
Digitalizācija ir devusi vairāk iespēju piekļūt informācijai, taču vienlaikus pieaug arī nepieciešamība pēc kvalitatīva satura atlases. Bibliotēkas palīdz orientēties plašajā informācijas telpā un piedāvā uzticamus informācijas resursus. Grāmata joprojām ir viens no labākajiem veidiem, kā attīstīt domāšanu, iztēli un spēju koncentrēties.
Vai lasa tikai pensionāri? Tas ir viens no izplatītākajiem stereotipiem. Bibliotēku apmeklē dažādu paaudžu cilvēki – bērni, jaunieši, ģimenes ar bērniem, strādājošie pieaugušie un seniori. Katra vecuma grupa bibliotēkā atrod kaut ko sev piemērotu.
Protams, seniori bieži ir ļoti aktīvi lasītāji un bibliotēkas apmeklētāji, taču arī bērni un jaunieši regulāri izmanto bibliotēkas pakalpojumus, īpaši mācību vajadzībām, brīvā laika aktivitātēm un pasākumiem.
Mūsu bibliotēkā notiek tematiskās grāmatu izstādes, tikšanās ar autoriem, tematiskas nodarbības bērniem, radošās darbnīcas, izglītojoši pasākumi, vietējās vēstures un kultūras aktivitātes. Cenšamies veidot pasākumus dažādām auditorijām, lai ikviens varētu atrast sev interesējošu tēmu.
Mums ir svarīgi radīt draudzīgu un atvērtu vidi, kur cilvēki jūtas gaidīti. Bibliotēka nav tikai vieta grāmatām, bet arī vieta sarunām, idejām, jaunām zināšanām un satikšanās iespējām. Aicinām iedzīvotājus iesaistīties, nākt ar savām idejām un izmantot bibliotēku kā kopienas telpu.
Domāju, ka bibliotēku nozīme saglabāsies un tās turpinās attīstīties. Pieaugs digitālo pakalpojumu īpatsvars, kā arī vienlaikus cilvēkiem būs nepieciešamas vietas klātienes tikšanās reizēm, mācībām un kultūras norisēm.
Bibliotēkas kļūs vēl daudzfunkcionālākas – tās būs vietas mūžizglītībai, digitālo prasmju apguvei, kultūras dzīvei un kopienas stiprināšanai. Jo vairāk informācijas būs pieejams internetā, jo svarīgāka kļūs bibliotēku loma uzticamas informācijas izvērtēšanā un medijpratības veicināšanā.
Mazākās pilsētās un pagastos bibliotēka ir viena no nozīmīgākajām sabiedriskajām un kultūras iestādēm. Tā nodrošina piekļuvi informācijai, grāmatām, internetam un dažādiem pakalpojumiem neatkarīgi no cilvēka vecuma vai ienākumiem.
Bibliotēka palīdz mazināt sociālo atstumtību, veicina izglītību un vietējās kopienas saliedētību.
Daudziem cilvēkiem tā ir vieta, kur saņemt palīdzību, iegūt jaunas zināšanas vai vienkārši satikt citus cilvēkus. Tāpēc bibliotēkas saglabāšana reģionos ir ieguldījums cilvēkos, izglītībā, kultūrā un vietējās kopienas attīstībā.
