Gan Putins, gan Tramps pieļāvuši vienu un to pašu kļūdu, kuras sekas kļūst arvien redzamākas 0
ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas diktators Vladimirs Putins, iespējams, nonākuši ļoti līdzīgā situācijā – abi kļuvuši par savu lēmumu ķīlniekiem un nespēj atrast veiksmīgu izeju no konfliktiem. Pie šāda secinājuma nonācis laikraksta The Washington Post komentētājs Deivids Ignācijs.
Analizējot notikumus Ukrainā un Tuvajos Austrumos, viņš norāda, ka gan Tramps, gan Putins sākotnēji pieļāvuši līdzīgu kļūdu. Abi esot ticējuši, ka pretinieki kapitulēs salīdzinoši īsā laikā, ignorējot brīdinājumus, ka situācija var izrādīties daudz sarežģītāka.
“Un jo tuvāk katrs no viņiem nonāk atkāpšanās brīdim, jo vairāk viņiem šķiet, ka viņi uzvar,” raksta Ignācijs.
Putins joprojām atsakās pieņemt realitāti
Komentētājs uzskata, ka Putins joprojām nav atteicies no sākotnējiem priekšstatiem par karu Ukrainā. Viņš joprojām dēvē iebrukumu par “speciālo militāro operāciju” un turpina ticēt, ka Ukraina kādā brīdī piekritīs Krievijas izvirzītajiem nosacījumiem.
Vienlaikus, pēc Ignācija domām, arvien vairāk cilvēku Krievijas varas gaiteņos sāk šaubīties par izvēlētā kursa efektivitāti, lai gan publiski pretoties Kremlim joprojām neviens neuzdrošinās.
“Vadītāji, kuri nonākuši šādā varas slazdā, ir bīstami. Viņi nespēj atzīt savas kļūdas un tās labot, tāpēc turpina virzīties uz priekšu.
Viņi pārtiek no glaimiem. Viņi nicina “maigo varu” un tādēļ to zaudē. Viņi atsvešina vecos sabiedrotos un vienlaikus iegūst jaunus ienaidniekus,” brīdina apskatnieks.
Kara cena kļūst arvien augstāka
Autors uzsver, ka Krievijas stratēģija Ukrainā kļuvusi ārkārtīgi dārga. Viņš norāda, ka Krievijas armija katru mēnesi zaudē desmitiem tūkstošu kritušo un ievainoto karavīru, tomēr Kremlis turpina sūtīt frontē jaunus spēkus.
Pēc viņa domām, tas rada risku, ka Krievija varētu ķerties pie vēl agresīvākām metodēm, tostarp pastiprinātiem uzbrukumiem Ukrainas pilsētām.
Tikmēr arī pašā Krievijā arvien biežāk izskan kritiskāki vērtējumi par kara gaitu.
Krievijas Starptautisko attiecību padomes prezidents Dmitrijs Treņins nesen atzina:
“Mūsu pašu nezināšana vai neizpratne par mūsu kaimiņiem radīs pilnīgi nevajadzīgas problēmas. Ukraina parāda, cik bīstama var būt šāda pieeja.”
Savukārt Maskavas Augstākās ekonomikas skolas pētniecības centra vadītājs Vasiļijs Kašins savā publikācijā rakstījis:
“Mērķis “likvidēt pret Krieviju vērsto režīmu” Ukrainā šajā posmā principā nav sasniedzams bez visas valsts pilnīgas un ilgstošas militāras okupācijas. Krievijai tas tehniski nav iespējams.”
Pirmās neapmierinātības pazīmes
Ignācijs uzskata, ka gan Vašingtonā, gan Maskavā jau sāk parādīties pirmās politiskās neapmierinātības pazīmes. Kara izmaksas pieaug, bet pārliecinoši rezultāti nav sasniegti.
“Šo “bezgalīgo karu” cena pieaug ar katru mēnesi, un tie jau ir radījuši pirmās politiskā dumpja pazīmes gan Maskavā, gan Vašingtonā,” raksta komentētājs.
Viņš arī norāda, ka gan Putins, gan Tramps regulāri konfliktē ar kritiski noskaņotajiem medijiem. Krievijā tiek pastiprināta interneta kontrole, savukārt Tramps bieži asi kritizē žurnālistus un medijus, kas viņam nepiekrīt.
Noslēgumā Ignācijs pauž viedokli, ka gan karš Ukrainā, gan konflikts ar Irānu nākotnē var tikt vērtēti kā nopietnas politiskas kļūdas.
“Demokrātijām piemīt spēja labot šādas kļūdas, un jau tagad Amerikas Savienotajās Valstīs var saskatīt šāda procesa pazīmes. Taču Krievija līdzinās verdošam katlam ar cieši noslēgtu vāku,” uzskata apskatnieks.
Pēc viņa domām, gan Tramps, gan Putins savulaik pie varas nāca ar solījumiem padarīt savas valstis varenākas, taču tagad abi saskaras ar sekām, ko radījuši ilgstoši konflikti, kas prasījuši milzīgus resursus un nesuši ciešanas visām iesaistītajām pusēm.
