Putina reitingi krītas, bet vai tas mainīs kara gaitu? Slaidiņš skaidro Kremļa loģiku 0
TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš norāda, ka informatīvajā telpā arvien biežāk tiek apspriests Krievijas prezidenta Vladimira Putina reitingu iespējamais kritums, kas var liecināt par pieaugošu sabiedrības lojalitātes samazināšanos Kremlim.
Viņš norāda, ka Krievijas sabiedrībā arvien vairāk jūtamas kara sekas – dronu un raķešu triecieni, degvielas un preču trūkums, interneta ierobežojumi, kā arī bažas par iespējamu mobilizācijas paplašināšanos. Vienlaikus pieaug neziņa par kara ilgumu un tā iespējamo iznākumu.
Slaidiņš skaidro, ka vēsturiski Putina reitinga kāpumi bieži sakrituši ar militāriem konfliktiem, piemēram, Čečenijas karu, Gruzijas karu un Krimas aneksiju, kas īstermiņā stiprinājuši varas pozīcijas Krievijā. Savukārt ilgstošs karš Ukrainā, pēc viņa domām, var radīt pretēju efektu.
Viņš uzsver, ka reitinga kritums var būt bīstams faktors, jo tas var apgrūtināt jaunu mobilizācijas kampaņu īstenošanu un palielināt sociālo spriedzi valstī. Tas savukārt var veicināt protestu noskaņojumu un uzticības mazināšanos valsts institūcijām.
Slaidiņš arī norāda, ka Krievijas varas struktūrās vēsturiski ir bijuši gadījumi, kad sabiedrības atbalsta kritums tiek kompensēts ar militāru eskalāciju, nevis politisku risinājumu.
Runājot par kodolieroču pielietošanas scenārijiem, viņš uzsver, ka šāds solis, visticamāk, būtiski nemainītu kara gaitu, jo mūsdienu karadarbība ir pielāgota citai taktikai, tostarp dronu izmantošanai un asimetriskām operācijām.
Viņš arī atzīmē, ka jebkādi risinājumi kara izbeigšanai būs atkarīgi no Maskavas lēmumiem, vienlaikus norādot, ka starptautiskajām sarunām nepieciešami reāli ietekmes instrumenti, kuru šobrīd varētu pietrūkt.
