150 miljoni grādu un “mākslīgā Saule”: Ķīna gatavojas eksperimentam, kas varētu mainīt enerģētikas nākotni 0
Temperatūra līdz pat 150 miljoniem grādu pēc Celsija, gandrīz neizsmeļams enerģijas avots un cerības uz revolūciju enerģētikā, tieši ar šādiem mērķiem Ķīna gatavojas vienam no ambiciozākajiem zinātnes eksperimentiem mūsdienās. Jau 2027. gadā valsts plāno veikt izšķirošu pārbaudi ar savu tā dēvēto “mākslīgo Sauli”.
Runa ir par Eksperimentālo uzlaboto supravadošo tokamaku jeb EAST, kas atdarina procesus, kuri norisinās Saules kodolā. Zinātnieki cer, ka nākotnē šī tehnoloģija ļaus iegūt lētu, tīru un praktiski neizsmeļamu enerģiju.
Ja iecerētais eksperiments izdosies, EAST varētu kļūt par pirmo sistēmu pasaulē, kurā plazmas reakcija spētu pati sevi uzturēt bez papildu ārējiem siltuma avotiem. Tas būtu nozīmīgs pavērsiens ceļā uz komerciāli izmantojamu kodolsintēzes enerģiju.
Kas īsti ir “mākslīgā Saule”?
Kodolsintēze ir process, kura laikā saplūst ūdeņraža atomu kodoli, atbrīvojot milzīgu enerģijas daudzumu. Tieši šis process nodrošina Saules enerģiju.
Lai to atkārtotu uz Zemes, nepieciešama aptuveni 150 miljonu grādu temperatūra – vairākas reizes augstāka nekā Saules kodolā. Šādos apstākļos veidojas plazma, kas ar spēcīgu magnētisko lauku palīdzību tiek noturēta īpašos cilindriskos reaktoros, kurus sauc par tokamakiem.
Rekordi jau tiek pārspēti
Kopš projekta sākuma 2006. gadā EAST vairākkārt sasniedzis jaunus rekordus. Šī gada sākumā reaktors spēja uzturēt augstas kvalitātes plazmu 1066 sekundes, pārspējot iepriekšējo rekordu.
Pētnieki uzskata, ka tas ir vēl viens būtisks solis ceļā uz praktiski izmantojamu kodolsintēzes enerģiju.
Ar EAST viss nebeidzas
Ķīna jau būvē vēl ambiciozāku projektu – BEST reaktoru, kuru plānots pabeigt 2027. gadā. Zinātnieki cer, ka tas varētu kļūt par pirmo reaktoru pasaulē, kas spēs iegūt elektroenerģiju no kodolsintēzes.
Tikmēr attīstības stadijā atrodas arī citi projekti, un Pekina cer līdz desmitgades beigām sākt darbu ar vēl modernākām sistēmām.
Sacensībā iesaistīta teju visa pasaule
Lai gan Ķīna pēdējos gados ievērojami paātrinājusi attīstību šajā jomā, tā nav vienīgā. Kodolsintēzes tehnoloģijās iegulda arī ASV un Eiropas valstis, savukārt Francijā top starptautiskais ITER projekts, kurā iesaistītas 34 valstis.
Lai gan līdz brīdim, kad kodolsintēzes enerģija kļūs par ikdienu, vēl jāpaiet vairākiem gadiem, zinātnieki uzskata, ka tieši šī tehnoloģija nākotnē varētu kļūt par vienu no svarīgākajiem cilvēces enerģijas avotiem.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
