Egils Levits noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa 25. marta rītā
Egils Levits noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa 25. marta rītā
FOTO: Timurs Subhankulovs/Latvijas Avīze

FOTO. Levits vientulībā noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa 25. martā 2

Pieminot 1949.gada 25.marta deportācijas, Valsts prezidents Egils Levits šodien paagrā rītā nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Saules uzliesmojumu dēļ Zemi pārņēmusi spēcīga magnētiskā vētra. Cik dienu tā plosīsies?
Lasīt citas ziņas

Ziedu nolikšana plkst.9 notika vientulībā, valstī noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ, novēroja Latvijas Avīzes fotogrāfs.

Egils Levits noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa 25. marta rītā
CITI ŠOBRĪD LASA

Parasti 25. martā pie pieminekļa pulcējas politiski represētie un augstākās valsts amatpersonas – tiek teiktas runas, nolikti ziedi, pieminot deportāciju upurus.

Valsts prezidenta kanceleja informē, ka Egils Levits privāti nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, lai pieminētu 1949. gada 25. marta komunistiskās represijas pret latviešu tautu, kad uz Sibīriju un tās tālākajiem apgabaliem izveda 42 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju.

“Padomju okupācijas režīms centās iznīcināt tieši tās grupas, kas visvairāk pretojās režīmam. 1949. gadā tie bija lielie zemnieki un nacionālie partizāni, viņu ģimenes locekļi, kopā 42 tūkstoši cilvēku, līdz ar to gandrīz katra latviešu ģimene ir skarta no šīm un vēl citām komunistu represijām.

Šīs deportācijas ir latviešu tautas vēsturiskās atmiņas sastāvdaļa, un vienlaikus tās uzdod arī politisku un sabiedrisku uzdevumu mums visiem apzināties, ka mēs šodien dzīvojam brīvā, neatkarīgā Latvijā, kur mums nekas nedraud, kur mēs paši veidojam savu valsti un vedam to cauri grūtām un pavisam grūtām situācijām, kāda tā, piemēram, ir patlaban. Taču to mēs darām paši un arī lemjam paši,” šajā dienā saka Valsts prezidents.

Paziņojumu 25. martā izplatījusi Saeimas spīkere Ināra Mūrniece (NA).

“Šoreiz 71.gadadienu kopš baisās 1949.gada 25.marta dienas, kad notika masveida Latvijas un visas Baltijas iedzīvotāju deportācija, mēs pieminam ārkārtas apstākļos. Pieminam bez gājiena un svinīgas ceremonijas, katrs atsevišķi noliekot ziedus. Taču mēs skaidri apzināmies to spēku, kas izsūtītajiem tālu no mājām, drausmīgos apstākļos ļāva izdzīvot un pārciest drūmos laikus,” viņa akcentējusi.

Reklāma
Reklāma

I.Mūrniece uzsvēra spēku, kas arī izsūtījumā ļāva sākt dzīvi no sākuma, kad pasaule likās sabrukusi, un neatlaidību, kas, pateicoties darbam, ļāva saglabāt tautas dzīvo spēku un izaudzināt jaunu paaudzi.

“Mīļie tautieši, pārņemsim šo spēku! Būsim organizēti, saliedēti, izturēsim un pārvarēsim šodienas situāciju un droši skatīsimies nākotnē! Mūsu spēks ir milzīgs, tas ir rūdīts paaudzēs,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Arī viņa individuāli noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa, godinot režīma upuru piemiņu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.