Arī Lietuvā un Igaunijā demokrātijas līmenis gada laikā nav mainījies nevienā no apskatītajām kategorijām. 4
Demokrātijas līmenis mazinājies 12 valstīs – Bulgārijā, Ungārijā, Polijā, Slovākijā, Bosnijā – Hercegovinā, Maķedonijā, Melnkalnē, Serbijā, Azerbaidžānā, Kirgizstānā, Krievijā un Tadžikistānā.
Brīvas un demokrātiskas valstis apskatītajā reģionā ir septiņas – Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Čehija, Slovākija un Slovēnija.
Savukārt par autoritāriem režīmiem atzītas septiņas – Krievija, Kazahstāna, Uzbekistāna, Turkmenistāna, Tadžikistāna, Azerbaidžāna un Baltkrievija.
“Freedom House” norāda, ka Krievijas militārā agresija Ukrainā iznīcina jebkādas atlikušās ilūzijas, ka Putina režīms varētu būt Eiropas Savienības (ES) stratēģisks partneris.
“[Putina] režīms nav ekscentrisks vai prasīgs sabiedrotais; tas ir miera un cilvēka cieņas ienaidnieks un sludina tādu pārvaldi, kas grauj un ignorē pamata cilvēktiesības arī tad, kad nav karā,” teikts ziņojumā.
“Tikpat naidīga attieksme pret demokrātiju un cilvēktiesībām ir virknei Krievijas autoritāro kaimiņvalstu, taču tās kļuvušas piesardzīgākas Maskavas neparedzamās un imperiālistiskās uzvedības iespaidā. Šeit varētu būt iespējas panākt pretimnākšanu, kas tās virzītu uz reformu ceļu. Kad Kazahstānas, Azerbaidžānas vai Baltkrievijas valdības uzlūkos Eiropu vai ASV kā līdzsvara avotu šajā jaunajā ģeopolitiskajā realitātē, Briselei un Vašingtonai nevajadzētu laist garām iespēju izvirzīt tādus nosacījumus kā politisko ieslodzīto atbrīvošana un opozīcijas partiju un mediju ierobežojumu atcelšana,” teikts ziņojumā.
“Freedom House” arī norāda, ka ES un tās sabiedrotajiem jāsniedz pēc iespējas lielāka palīdzību spēcīgas demokrātijas attīstībai Ukrainā.
“Ņemot vērā ārējos draudus, Briselei un visām ES dalībvalstīm jānodrošina lielāks ieguldījums demokrātisko standartu noturēšanā arī pašā Eiropā,” teikts ziņojumā.
