Kā dārzkopji gatavojas jaunajai sezonai? 0
Diāna Krogzeme, SIA “Krogzeme” saimniece Limbažu novadā: “Ziema bija mazliet par slapju, nedaudz satraucāmies, jo stādījumi bija peļķēs, bet kopumā stādījumi pārziemojuši labi. Tagad gaidām pavasari cerībā, ka būs drusku sausāks. Upeņu stādi būs nedaudz lētāki, jo ir lieli apjomi. Vairumtirdzniecībā cenu samazināsim par pieciem centiem gabalā, mazumtirdzniecībā cena būs tāda pati kā iepriekš. Šogad plānojam izaudzēt ap pusmiljonu stādu. Redzam, ka par upeņu audzēšanu ir ļoti liela interese. Nesen apmeklējām bioloģisko izstādi Vācijā, kur bija redzams – tirgū nav piesātinājuma ar bioloģiskajām ogām. Visi, ar ko vien runājām, teica – sūtiet savus piedāvājumus, bioloģiskos sertifikātus, noteikti pirksim. Tas nozīmē, ka izaudzētās ogas noteikti būs kur likt. Bioloģiskās produkcijas noiets pasaulē arvien palielinās.”
Marta Igaune, z/s “Dzimta” saimniece Rēzeknes novadā: “Nagļu pagastā nodarbojos ar dārzkopību un vīna darīšanu. Esmu iecerējusi paplašināt dārzu, lai, pārstrādājot ogas, varētu saražot labu preci. Jauno sezonu sagaidu ar lielām cerībām, jo vasarā ceru iesniegt kādu no projektiem. Man ir jāstāda dārzs un jāpaplašina ražošana. Šobrīd ļoti trūkst ogu, jo visu pārstrādāju. Mans dārzs ir ļoti mazs, un trūkst apgrozāmo līdzekļu, lai atjaunotu vecāsmātes dārzu un aizaugušās mājas. Ceru ar kāda projekta palīdzību paātrināt vides sakopšanu. Domāju startēt mazo saimniecību atbalsta pasākumā. Uzskatu, ka Latvijā ir vērts pievērst uzmanību intensīvai dārzkopībai mazās dārza platībās. Daudzi saka – man nav lielas platības, nav tehnikas un laukos neko nevaru –, bet, ja ir neliels zemes gabals, ja esi dārzkopis vai vari konsultēties dārzkopībā, tad vari iestādīt ogulājus, atgriezties savā lauku sētā un nopelnīt iztiku. Cenas gana labas, ja racionāli saimnieko, daudz darot pašam vai nolīgstot pakalpojumu, ko var veikt tie, kas darbojas šajā jomā. Tāpēc nav jāpērk traktors, lai nopļautu dažus hektārus. Pastāv arī iespēja kooperēties.”
Jānis Kārkliņš, “Kalnakārkliņu” saimnieks Bauskas novadā: “Jauno sezonu sagaidu ar optimismu. Ceru, ka laiks būs labs un nekas netraucēs augļkopjiem. Audzēju 50 šķirnes ķiršu, plūmju, ābolu un bumbieru, kā arī avenes. Bumbierus labprāt iegādājas uzpircēji, ar to noietu problēmu nav. Paši spiežam sulas, un arī pēc tām ir labs pieprasījums. Jūtam, ka vietējo preci cilvēki pieprasa arvien vairāk. Ziema vēl nav beigusies, tāpēc pagaidām grūti spriest, kā augļkoki būs pārziemojuši.”
Tamāra Bisniece, z/s “Meistari” saimniece Jelgavas novadā: “Dārzeņiem un graudiem pagājusī sezona bija laba. Cenas varēja būt lielākas, bet nevaram sūdzēties. Viens no labākajiem risinājumiem, ko nozare pērn saņēma, bija saistītais maksājums – paldies Zemkopības ministrijai un asociācijai “Latvijas dārznieks”, kas to sakārtoja par labu nozarei. Par šo maksājumu varēju iegādāties daļu minerālmēslu jaunajai sezonai, un tas ir labs atspaids nozarei. Jaunajā sezonā nekādas izmaiņas neplānojam, jo mums ir ilgtermiņa līgumi ar klientiem un partneriem. Audzēsim kartupeļus, kāpostus, bietes, sīpolus. Jau šobrīd siltumnīcās sākam rosīties un sējam selerijas, puravus, redīsus. Gaidām sauli, lai viss labāk augtu.”
Ilze Venterzute, z/s “Kliblapsas” saimniece Tukuma novadā: “Pagājušais gads bija smags, vasara bija ļoti vēsa, un tas arī ietekmēja ražu. Ņemot vērā to, ka ķirbju raža viegli nenāca, cenas nebija tik ļoti zemas kā iepriekšējā gadā. Šogad plānojam turēties pie pārbaudītām vērtībām – audzēsim ķirbjus, bet varbūt nedaudz pamainīsim platības. Pērn ķirbji auga 30 ha platībā.”
UZZIŅA
Latvijā pērn izaudzētas 194 900 tonnas dārzeņu, ieskaitot izaudzēto siltumnīcās, kas ir par 3500 tonnu jeb 1,9% vairāk nekā 2014. gadā.
Atklātā lauka dārzeņu platības pagājušajā gadā samazinājās par 1,8%, bet, pieaugot to vidējai ražībai, dārzeņus novāca par 3200 tonnām jeb 1,8% vairāk.
2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu par 7,4% samazinājušās kartupeļu stādījumu platības, toties kartupeļu vidējā ražība no viena hektāra pieauga par vairāk nekā 6% – ja 2014. gadā no hektāra vidēji novāca 189 tonnas, pagājušajā gadā šis rādītājs bija 201 tonna.
Pagājušajā gadā 2,7 reizes pieaugušas pākšaugu kopējās platības, tai skaitā ar lauka pupām apsētās platības palielinājās par 17 500 hektāru.
Avots: CSP
