Ekonomika
Bizness

Vai veicināsim jaunuzņēmumu rašanos, vai turpināsim šaut sev kājās?1


“Change Ventures” izpildpartneris Andris K. Bērziņš: “Gan no Finanšu ministrijas, gan Saeimas deputātu puses ir jūtamas paniskas bailes no tā, ka jaunuzņēmumiem labvēlīgas izmaiņas likumdošanā radīs kaut ko līdzīgu jaunam mikrouzņēmumu likumam, kuru visi nu metīsies izmantot nodokļu optimizācijai.”
“Change Ventures” izpildpartneris Andris K. Bērziņš: “Gan no Finanšu ministrijas, gan Saeimas deputātu puses ir jūtamas paniskas bailes no tā, ka jaunuzņēmumiem labvēlīgas izmaiņas likumdošanā radīs kaut ko līdzīgu jaunam mikrouzņēmumu likumam, kuru visi nu metīsies izmantot nodokļu optimizācijai.”
Foto: Dainis Bušmanis

Tiek plānotas izmaiņas Komerclikumā, kas uzlabotu Latvijas jaunuzņēmumu vidi, taču paši minētās vides darbinieki šaubās, ka iecerētais mērķis tiks sasniegts.

Kā skaidro Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms, galvenās problēmas, kas saistītas ar līdzšinējo jaunuzņēmumu regulējumu, – tās būtiski ierobežo uzņēmumu skaitu, kas var pieteikties valsts atbalstam.

“Kopš likuma un saistīto normatīvo aktu stāšanās spēkā atbalsta programmās apstiprināti ir tikai pieci jaunuzņēmumi. Spēkā esošais regulējums un ierobežojumi liedz uzņēmumiem kvalificēties likumā noteiktajam atbalstam, mainīt šo situāciju ir galvenais iecerēto likuma labojumu mērķis.”

 

Plānotās izmaiņas

Gatavojamais likumprojekts paredz precizēt jaunuzņēmumu kvalifikācijas kritērijus dalībai atbalsta programmās.

Uzņēmumi ar meitas sabiedrībām ārzemēs.

Pirmkārt, paredzēta iespēja atbalstam kvalificēties arī tiem jaunuzņēmumiem, kuri, lai saņemtu riska kapitāla ieguldījumu, dibinājuši meitas sabiedrību ārvalstīs. Atbalsts tiktu piešķirts Latvijā reģistrētajam uzņēmumam, tādējādi tas nebūtu pretrunā ar sākotnējo likuma mērķi, ņemot vērā, ka riska kapitāla investīcija pēc būtības jāuztver kā jaunuzņēmumu kvalificējoša pazīme.

Komercreģistrā līdz septiņiem gadiem

Tāpat plānots palielināt atbalstāmo uzņēmumu vecumu no līdzšinējiem pieciem gadiem kopš reģistrācijas Komercreģistrā līdz septiņiem gadiem. Šāda izmaiņa saistīta ar to, ka Latvijā attīstās virkne t. s. “deep tech” uzņēmumu, kas saistīti ar zinātnisku izgudrojumu ieviešanu ražošanā, un iepriekšējais piecu gadu termiņš atbalstam šiem uzņēmumiem ir par īsu.

Autonomi jaunuzņēmumi

Tāpat, lai novērstu nodokļu optimizāciju caur jaunuzņēmumiem, likumprojektā ir ietverts nosacījums izslēgt jebkādu saistību ar citiem komersantiem gan caur fiziskām, gan juridiskām personām.

Par to vēl tiks lauzti šķēpi likumprojekta apspriešanā Saeimā, jo šāds nosacījums praksē ir grūti piemērojams – ja tādu apstiprina, būs iespējams atbalstīt tikai pilnīgi autonomus jaunuzņēmumus, kura dalībniekiem nepieder daļas nekādos citos uzņēmumos.

Mazinās maģistra grāda nepieciešamību

Tāpat likumprojektā mainītas prasības par jaunuzņēmumu dibinātāju izglītību agrīnajā attīstības stadijā. Līdz šim uz atbalstu varēja pretendēt tikai tad, ja 70% darba ņēmēju jaunuzņēmumā bija ar maģistra vai doktora grādu, šo daudzumu piedāvāts samazināt līdz 50%.

Par vienu darba ņēmēju, atbalsts tikai vienam uzņēmumam

Pārmaiņas nobriedušas arī atbalsta saņemšanas kritērijā atkarībā no darba vietas. Līdz šim Komerclikuma 11. panta pirmā daļa paredzēja ierobežojumu pieteikties atbalstam fiksētā nodokļu maksājuma veikšanai un atbalstam augsti kvalificētu darbinieku piesaistei, ja tam pieteiktā persona atbalsta periodā ir valdes loceklis citā uzņēmumā vai nodarbināts pie cita komersanta uz darba līguma pamata, vai veic darbu uz uzņēmuma līguma pamata.

Likumprojekts paredz noteikt izņēmuma gadījumu attiecībā uz nodarbinātības ierobežojumiem, ja jaunuzņēmums piesakās atbalstam (augsti kvalificētu darbinieku piesaistei), papildus nosakot, ka par vienu un to pašu darba ņēmēju atbalstu var saņemt tikai viens jaunuzņēmums.

Noteiks sasniedzamos rezultātus

Vienlaikus, lai varētu novērtēt likumprojekta ietekmi uz atbalstītajiem jaunuzņēmumiem, to jaunradīto darba vietu skaitu, kā arī piesaistīto investīciju apjomu, likumprojekts precizē likuma pārejas noteikumus, uzdodot Ekonomikas ministrijai līdz 2021. gada 31. decembrim izvērtēt šā likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātus un nepieciešamības gadījumā iesniegt priekšlikumus labojumiem.

Vienlaikus ar plānotajām Komerclikuma izmaiņām paredzēts grozīt arī Ministru kabineta rīkojumu. Likumprojekts papildināts ar Ministru kabineta rīkojumu projektu, kas papildus dotajam uzdevumam veikt izvērtējumu par likuma ieviešanas praktisko gaitu un rezultātiem nosaka sasniedzamos rezultatīvos rādītājus attiecībā uz nodokļu atbalstu saņēmušajiem jaunuzņēmumiem.

 

Vērtē skeptiski

Lai gan likumdošanas izmaiņas jaunuzņēmumu jomā ir nepieciešamas, tomēr jaun­uzņēmumu investīciju fonda “Change Ventures” izpildpartneris Andris K. Bērziņš līdzšinējās apspriešanas gaitā sasniegto rezultātu vērtē skeptiski: “Mēs atpaliekam jaun­uzņēmumu likumdošanas attīstībā gan no Lietuvas, gan Igaunijas, turklāt atpalikšanas distance turpina palielināties.

Gan no Finanšu ministrijas, gan Saeimas deputātu puses ir jūtamas paniskas bailes no tā, ka jaunuzņēmumiem labvēlīgas izmaiņas likumdošanā radīs kaut ko līdzīgu jaunam mikrouzņēmumu likumam, kuru visi nu metīsies izmantot nodokļu optimizācijai.

Tādēļ arī līdz šim atbalsts un atlaides bijušas pieejamas tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmam uzņēmumu skaitam.

Šobrīdējās apspriešanas rezultāti man nešķiet tādi, kas ļaus radikāli mainīt ainu. Nav izpratnes par to, ka nevis valstij tiek atņemti nodokļi, bet gan, neradot pietiekami labvēlīgus apstākļus, jauni uzņēmumi vienkārši neradīsies pietiekami lielā skaitā.

Viens no smagākajiem jautājumiem šajā diskusijā ir tas, ka atbalsts būtu jāattiecina arī uz uzņēmumiem, kuriem meitas uzņēmums ir Latvijā, bet mātes uzņēmums – kaut kur ārvalstīs.

Tā ir parasta jaunuzņēmumu prakse, ka investīciju piesaistei ir jādibina mātes uzņēmums ārvalstīs, investoriem pazīstamā likumdošanas vidē. Savukārt Latvijā šis apstāklis parasti liedz saņemt atbalstu.

Tipisks piemērs šādai situācijai ir jau pasaulē plaši pazīstamais “Giraffe360″, kas piedāvā 3600 nekustamā īpašuma uzņēmumus. Šī uzņēmuma mātes uzņēmums ir Londonā, bet meitas uzņēmums Latvijā, kur strādā vismaz desmit reizes vairāk darbinieku nekā Lielbritānijā.

Saistītie raksti

Man šķiet, ka Finanšu ministrija to atsakās saprast, un prognozēju, ka arī Saeima pieņems likumu tādā versijā, kādu atbalsta FM. Šādi mēs atkal iešausim sev kājā.”

LA.lv
LA
LA.LV
Ekonomika
VIDEO: Publisko jauno A klases darījumu centru “Verde” vizualizāciju
3 stundas
LE
LETA
Ekonomika
“Swedbank” paaugstinājusi Latvijas IKP izaugsmes prognozi šim gadam
4 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Atklāj cik daudzi uzņēmumi pieteikušies konkursam par pasažieru pārvadāšanu līdz 2030.gadam
5 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LL
LETA, LA.lv
Latvijā
Kariņa valdībai gads. Nosauc, kas notiks turpmāk 1
1 stunda
LE
LETA
Ekonomika
Asociācija: Norakstot Kargina un Krasovicka parādu, valstij jādzēš arī citu Latvijas iedzīvotāju bezcerīgie parādi
37 minūtes
LE
LETA/LA.LV
Sports
Vējonis pieredzi politikā uzskata par priekšrocību LBS vadītāja amatā
17 minūtes
LE
LETA
Dabā
Kļūs vēsāks: laika prognoze trešdienai
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
Spānijā vētras dēļ slēgtas skolas
25 minūtes