Tiesībsardzes birojs atklāj smagus pārkāpumus: pēc tā lūguma ierosināts kriminālprocess 27
Pēc 24 gadus vecās sievietes nāves sociālās aprūpes centrā “Atsaucība” sākts kriminālprocess, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Pagaidām par nāves cēloni noteikta onkoloģiska slimība. Izmeklēšanā tiks vērtēts, vai jaunajai sievietei aprūpes centrā tika nodrošināta atbilstoša aprūpe un vai nav notikuši pacientu tiesību pārkāpumi.
Kā norāda raidījums, sievietei bija kognitīvie traucējumi un nebija tuvinieku, kas par viņu iestātos. Sieviete aprūpes centrā nonāca 2025. gada vasaras beigās. Sākotnēji viņas ikdiena bijusi salīdzinoši mierīga, viņai patikušas pastaigas un televīzijas skatīšanās. Vēlāk ārsti viņai diagnosticēja onkoloģisku slimību. Tika pieņemts lēmums par paliatīvo aprūpi, jo operēt bija par vēlu.
Tomēr jau drīz pēc tam atklājās satraucošas detaļas par viņas veselības stāvokli. Sievietei bija izteikti zems ķermeņa svars un konstatēta malnutrīcija. Tāpat viņai bija smagi izgulējumi ar gangrēnas pazīmēm. Tas nozīmē, ka daļa audu bija sākuši atmirt vēl pirms viņas nāves. Šie apstākļi raisījuši nopietnas bažas, jo sieviete atradās medicīniskā personāla uzraudzībā.
Izmeklēšanā iesaistītas vairākas institūcijas. Veselības inspekcija ir pieprasījusi medicīnisko dokumentāciju no ārstniecības iestādēm, kurās sieviete ārstējusies, un plāno pārbaudi pašā aprūpes centrā. Labklājības ministrija izvērtēs sociālās aprūpes kvalitāti, savukārt Veselības ministrija pievērsusies jautājumam, vai šis gadījums ir atsevišķs vai liecina par plašākām sistēmiskām problēmām.
Tiesu medicīniskā ekspertīze
Tiesībsarga birojs jau veicis pārbaudi uz vietas. Tiesībsardze Karina Palkova norāda: “Mēs esam konstatējuši vairākas neatbilstības normatīvo aktu prasībām.” Par šo gadījumu informēta arī prokuratūra, kur sākts kriminālprocess un nozīmēta tiesu medicīniskā ekspertīze.
Aprūpes centra vadība uzsver, ka sievietes nāves cēlonis pašlaik noteikts kā onkoloģiska slimība. Vienlaikus centra direktore skaidro, ka paciente esot regulāri barota, cik tas bijis iespējams, ņemot vērā rīšanas traucējumus un citas veselības problēmas.
“Viņu biežāk baroja, vienkārši gāja tiešām aprūpētājas ik pēc pāris stundām. Māsiņas visu atzīmēja. Visi dokumenti tiek nodoti tālāk. Tā kā baroja, un viņa arī ēda,” norāda centra “Atsaucība” direktore Rainiska.
Tomēr eksperti uzsver, ka šis gadījums izgaismo plašākas problēmas sociālās aprūpes sistēmā. Viena no tām ir nepietiekama sadarbība starp dažādām uzraugošajām iestādēm. Kā norāda Palkova, situācijās, kad vienu iestādi kontrolē vairākas institūcijas, ne vienmēr secinājumi tiek apvienoti un izvērtēti kopumā.
Būtiska loma šajā gadījumā bijusi arī sievietes veselības stāvoklim. Viņai bija smagi kognitīvie traucējumi, kas ierobežoja spēju skaidri paust savas vajadzības un iestāties par savām tiesībām. Eksperti uzsver, ka šādi pacienti ir īpaši pakļauti riskam nesaņemt pienācīgu aprūpi.
LU asociētā profesore Signe Mežinska skaidro:
“Nezinot tiesības, vai ja cilvēkam nav ļoti labs likumiskais pārstāvis, aizbildnis, kurš var īstenot un zināt šīs tiesības viņa vietā, ir šis risks, ka cilvēks neiegūs to, kas viņam pienākas.”
Šis gadījums aktualizējis arī sen zināmas problēmas, piemēram, izgulējumu rašanos, nepilnīgu medicīnisko dokumentāciju un aprūpētāju nepietiekamu sagatavotību sarežģītās situācijās. Kā norāda speciālisti, šo jautājumu risināšanā būtiskas izmaiņas pēdējos gados nav notikušas.
Tajā pašā laikā eksperti atzīst, ka aprūpes centros dzīvojošo cilvēku veselības stāvoklis kļūst arvien smagāks, bet resursi joprojām ir ierobežoti. Tas rada situāciju, kurā no aprūpētājiem tiek sagaidīts ļoti daudz, taču ne vienmēr tiek nodrošināti atbilstoši apstākļi šī darba veikšanai.
Plašāk skaties pievienotajā video!
