“Analīzēs nekas slikts nerādījās” – sākoties ērču sezonai, Zanes stāsts par nopietno saslimšanu būtu jāizlasa katram 0
Latvijā jau modušās ērces – tās pārnēsā vairākas bīstamas slimības, tostarp ērču encefalītu, Laimas slimību un ērlihiozi. To aktivitāte parasti ilgst no aprīļa līdz oktobrim, un tās sastopamas gan mežos, gan krūmājos, garā zālē un izcirtumu brikšņos. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina būt ļoti piesardzīgiem, izvēlēties piemērotu apģērbu, regulāri pārbaudīt sevi un bērnus. Tomēr pat rūpīga piesardzība dažkārt nepasargā no saskarsmes ar ērci…
Zane savā sociālā tīkla “Threads” kontā dalījusies savā pieredzē ar Laimas slimību jeb boreliozi. Viņas pieredze lieku reizi atgādina – šī slimība var būt ļoti viltīga, simptomi ļoti vispārīgi un diagnoze ne vienmēr tiek noteikta uzreiz.
Ar viņas atļauju publicējam sievietes pieredzes stāstu. Viņa vēlas, lai cilvēki, kuri nonāk līdzīgā situācijā, zina, ka ir iespēja atrast palīdzību un atveseļoties, pat ja ceļš līdz pareizajai diagnozei un ārstēšanai ir sarežģīts.
“Apmēram pirms gada dabūju savā rīcībā nomas mazdārziņu. Biju tik laimīga! Mans gabaliņš zemes, kur varēšu stādīt vai nestādīt, kā vien gribēšu. Dārzs gan bija diezgan aizaudzis un prasīja ieguldīt darbu, bet prieks bija neizmērojami lielāks. Bet vienā no pirmajām dārza uzkopšanas reizēm man iekoda ērce. Un, pašai to vēl nezinot, sākās mans Laimas slimības stāsts.
Kaut kādā ziņā “paveicas” tiem, kuriem Laimas slimība sākas strauji un ar izteiktiem simptomiem, jo tad vismaz diagnoze ir skaidra. Bet tas nebija mans gadījums, man pat nebija tipiskā apsārtuma koduma vietā.
Pagāja vairāk kā mēnesis, līdz sāku just pirmos simptomus – palika grūtāk koncentrēties un domāšana sāka prasīt aizvien lielāku piepūli, parādījās izteiktāka trauksme. Sāka sāpēt pirkstu locītavas. Vēlāk pievienojās arī nogurums. Bet tie visi ir tik vispārīgi un nespecifiski simptomi.
Par ērces kodumu jau biju aizmirsusi un ar to simptomus nesaistīju. Gāju pie ārstiem, taisīja man analīzes, USG – viss diezgan normāli, nekas īpaši slikts nerādījās.
Līdz vienā reizē ārste iedomājās katram gadījumam pārbaudīt arī antivielas uz Laimas slimību. Un jā – tests bija pozitīvs. Arī apstiprinošie testi pozitīvi.”
Sieviete norāda, ka brīdī, kad uzzinājusi, kas pie vainas visām veselības likstām – viņa izjutusi lielu atvieglojumu. Tomēr viss izrādījās sarežģītāk nekā cerēts: “Vismaz diagnoze skaidra un var ārstēt. Biju gan dzirdējusi par Laimas slimības viltīgo dabu, bet tajā brīdī nelikās, ka tas attieksies uz mani. Ģimenes ārste izrakstīja antibiotiku kursu, izdzēru.
Jau pēc pirmajām antibiotiku lietošanas dienām pēkšņu jutu tik lielu enerģijas pieplūdumu! Atgriezās dzīvesprieks un sāku atkal justies kā cilvēks. Diemžēl tas bija tikai uz laiku – apmēram pusotru mēnesi vēlāk simptomi sāka atgriezties.
Devos pie infektologa un tur dabūju pirmo šoku – man tā nemaz neesot Laimas slimība, testi var būt viltus pozitīvi. Ja nav sarkanais pleķis koduma vietā un ja uzreiz nemirst nost, tad tā nav Laimas slimība.
Prasīju, kāpēc tad man antibiotikas palīdzēja – man acīmredzot esot bijis kāds cits iekaisums, lai meklēju iemeslu tam. Nu ko, nošokējos un tālāk devos pie neirologa. Uztaisīja man galvai MR, tur viss kārtībā. Neirologs nekādas problēmas nevarēja atrast, ieteica doties vēlreiz pie infektologa, jo tam tomēr jābūt saistītam ar Laimas slimību.
Aizgāju vēlreiz pie infektologa, šoreiz pie cita ārsta, bet dabūju vēl rupjāku attieksmi – jums taču teica, ka tā nav Laimas slimība, ko jūs atkal nākat? Biju jau tuvu izmisumam, jo nevarēju saprast – ko tad man tālāk darīt? Ārsti sūta viens pie otra, bet man kļūst sliktāk un jau paliek apgrūtinoši strādāt.”
Bet tad sekojusi laimīga sagadīšanās – kolēģis, kurš arī izgāja cauri līdzīgai pieredzei, sniedza Zanei ļoti vērtīgu ieteikumu.
“Par laimi, kādā brīdī kolēģis izdzirdēja manu sarunu par Laimas slimību un pastāstīja, ka viņam bija ļoti līdzīgi – arī infektologu neatzīta Laimas slimība un neviens neko nevar izārstēt. Viņam toreiz palīdzēja ārste Inese Sproģe,” raksta Zane, norādot, ka ārste pati savulaik izslimojusi Laimas slimību un tagad palīdz citiem.
“Viņa darbojas pēc citas metodoloģijas Laimas slimības ārstēšanā, visu balstot uz augu valsts produktiem. Un tam ir rezultāti. Biju pie viņas, pasūtīju veselu kaudzi ar preparātiem, sāku dzert pa 10 kapsulām 2x dienā. Pēc mēneša jau jutos ievērojami labāk. Tagad ārstēšanas process iet jau vairāk kā 3 mēnešus un jūtos vēl labāk, arī analīzes uzlabojas. Process gan būšot ilgs, kopumā jārēķinās apmēram ar pusotru gadu Laimas slimības ārstēšanai. Kāpēc vispār šo visu rakstu? Jo varbūt kādam palīdzēs. Man paveicās ar nejauši dzirdētu sarunu. Kādam varbūt būs noderīgi izlasīt manu pieredzi te. Jo no infektologiem nav iespējams dabūt palīdzību Laimas slimības gadījumā, ja vien tas nav pavisam akūts gadījums ar straujiem un izteiktiem simptomiem,” uzsver Zane.
