Pētnieki atkal Virtakas takās 6
Šajā pavasarī, 14. aprīlī, kad meteorologi solīja lietu, krusu un vēju, īpaša ekspedīcija vienpadsmit cilvēku sastāvā devās apsekot Virtakas klinšu rakstus. Braucienā piedalījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā arhitekte Nita Apsīte un citi Latvijas Nacionālās bibliotēkas speciālisti, kā arī kino režisors un operators Zigurds Vidiņš, mākslinieki un citu nozaru speciālisti. Diena pavērtās labvēlīga un laimīga. Neuznāca ne lietus, ne krusa. Ar Sanda Laimes palīdzību, bez lielas maldīšanās atradām bīstamo noslēpumu krauju. Kāpēc bīstamo? Pirms vienpadsmit gadiem, 2003. gada 12. aprīlī, Virtakas krauja patiešām kļuva drausmīgi bīstama, kad televīzijas uzņemšanas grupa mani un Sandi Laimi pierunāja viņus aizvest uz noslēpumaino vietu, lai raidījumā ”Klēts” izveidotu stāstu par senču maģiskajām zīmēm. Visi it kā sastingām, jo zem plānās dubļu kārtiņas ziemeļu kraujā slēpās viltīgs apledojums. Sperot soli, klupām, kūleņojām, šļūcām, rāpojām. Kad nokļuvām līdz spēka zīmēm, dārgā TV kamera to nebija izturējusi un nedarbojās. Likās, ka mēs nevarēsim tikt projām. Kāpjot augšā kraujā, operators ar visu kameru krita un paātrinājumā slīdēja starp bebru nograuztiem lazdu stumbeņiem kā smaili uzasinātiem pīķiem uz Braslas straumi zem augstās kraujas. Šis biedējoši baigais skats beidzās laimīgi. Operators neuzdūrās uz bebru pīķiem un neiekrita ūdens straumē. Pat kamera palika viņam rokās kā varonim. Bet šā pavasara ekspedīcijā viss iznāca tik labi, gludi un skaisti, it kā mēs te būtu gaidīti ciemiņi. Arī debesīs atvērās pats labākais gaišums, kāds nepieciešams ēnainās klinšu rakstu sienas filmēšanai.
Zigurds Vidiņš atkal pēc 27 gadiem filmēja maģiskās zīmes, mākslinieks iepazina zīmes dabā, lai pēc iespējas pilnīgāk varētu atveidot Gaismas pils mezonīna nišā, kur tās, cerams, jau nākamgad augustā būs apskatāmas. Zigurds Vidiņš veido dokumentālo filmu par klinšu rakstu pētniecību no 1987. gada līdz šodienai, lai šie raksti būtu skatāmi virtuāli, ar gaismas staru palīdzību, kamēr klinšu zīmju kopijas mākslinieks ieveidos sienā.
Pāri klintij pagājušā gadā bija pārgāzusies liela egle. Tagad kāds Virtakas taku drosminieks kā akrobāts ar alpīnista iemaņām ir egles stumbru ik pa gabalam atzāģējis un senie klinšu raksti ir atbrīvoti.
Satiekoties ar Virtakas klinti pēc daudziem gadiem, es saņēmu mūžības vēsti: cik raksti un klints ir stipra, cik vieta skaista, cik mūžs ir īss. Būs jātiekas vēl.
