Svarīgi atrast mecenātu vai sponsorus 6
Virtakas zīmju klintij ir izveidojusies cieta virskārtas garoziņa, kas liecina par zīmju vecumu. Jo vecāka klinšu siena, jo cietāku garoziņu tā iegūst un ir spējīga ilgāk noturēties, ja vien cilvēks vai klinšu nobrukums to neizposta. Lūk, tāpēc jau arī maģiskās zīmes ir saglabājušās vientuļās, grūti pieejamās vietās. Klinšu zīmes ir meklētas Igaunijā un Lietuvā, bet nav tur atrastas. Par tādām zīmēm Krievijā un Baltkrievijā arī ziņu nav. Raugoties uz plašāku valstu apgabalu ap mums, šādas klinšu rakstu zīmes trauslajā, vāji cementētajā smilšakmenī atrodamas tikai Latvijā.
2010. gadā man bija izdevība Minskā apmeklēt jauno, prestižo Baltkrievijas nacionālo bibliotēku. Laikam tā iespaidā un tāpēc, ka arī mums Daugavas krastā pilnā sparā cēlās Latvijas Nacionālā bibliotēka, man 2011. gada vēlīnā rudenī sarunā ar muzikoloģi Zaigu Sneibi izplauka apziņa un apņēmība, ka Gaismas pilī jābūt Burtnieku rakstiem. Un nu mums, latviešiem, tādi raksti atmodas laikā ir atradušies klintī iegrebtu seno burtu veidolā tieši tad, kad Gunārs Birkerts sāka projektēt Latvijas Nacionālo bibliotēku. Tāpēc uzskatīju, ka jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas sienā vajag iestrādāt Virtakas klinšu rakstu kopiju mērogā 1:1.
2011. gada Ziemassvētkos, 25. decembrī, man bija zīmīga saruna ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku. Viņš piekrita, mēs vienojāmies par ideju, ka tālo, nezināmo senču klintīs grebtās zīmes vajag iestrādāt jaunās bibliotēkas sienā. Nākamā gada martā, Latvijas Zinātņu akadēmijā par šo jautājumu organizējām konferenci, kur zinātniski emocionālā gaisotnē visi bijām vienisprātis, ka jāizmanto šī laime: ja daba un Dievs mums ir saglabājuši klintīs iegrebtus rakstus, tad tie jāpārnes uz Latvijas Nacionālo bibliotēku. Un mēs būsim pirmā bibliotēka ar šādām zīmēm (burtiem), kas nāk no tāli tālās tautas zemapziņas laikiem. Vēlāk ar šo ideju un zīmju rakstu attēliem tika iepazīstināts Gunārs Birkerts. Viņš šādai idejai esot piekritis. Jautājums tikai: kur ņemt naudu? Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadība, mākslinieki un mēs ar Sandi Laimi pa šiem gadiem šķetinām domās, kā, ar kādiem paņēmieniem un kādā veidolā to izdarīt.
Kad klinšu raksti, buramzīmes, burtnieku, maģiskās, piederības, agrārā kalendāra, skaitīšanas, aizsardzības zīmes parādīsies Latvijas Nacionālās bibliotēkas sienās, tās skatīs simti un tūkstoši pasaules zinātnieku un viņu domas varēs pieslēgties zīmju risinājumam un varbūt uzšķils arī atbildes gaismu. Šobrīd svarīgi atrast mecenātu vai sponsorus šim darbam.
