Latvijā
Rīga

Galvaspilsēta bez galvas: ko piecu partiju mēra kandidāti darītu Rīgas labā?3

Foto: Edijs Pālens/LETA

Ko piecu partiju pieteiktie Rīgas mēra amata kandidāti darītu galvaspilsētas labā?

Rīgā nepieciešama leģitīma pilsētnieku ievēlēta vara. Zināms, kādos apstākļos pilsēta atstāta bez “galvas”, un pašlaik, vīrusa krīzes apstākļos, rīdzinieki īpaši nejūt, ka kāds aizstāvētu viņu intereses un nodrošinātu visas vajadzības.

Pašreizējā vadība no triju ministriju norīkotiem pārvaldniekiem nešķiet pietiekami efektīva, tomēr acīmredzot stāvoklis nemainīsies vismaz līdz 25. augustam – noliktajam ārkārtas galvaspilsētas pašvaldības vēlēšanu dienas datumam.

“Latvijas Avīze” aicināja politisko spēku iepriekš pieteiktos Rīgas mēra amata kandidātus atbildēt uz diviem jautājumiem.

1) Kā vērtējat ieceltās pagaidu administrācijas darbību?

2) Kā pašreizējā situācijā rīkotos jūs, būdams Rīgas domes priekšsēdētājs?

Jārada Rīgas Māršala plāns

Foto: Timurs Subhankulovs

Mārtiņš Staķis

(“Attīstībai/Par”), Saeimas deputāts

1. Diemžēl pašreizējā periodā Rīgā ir tehniskā administrācija, nevis ievēlēta vara. Negribu to ne slavēt, ne pelt, bet tā pēc iespējas drīzāk jānomaina ar leģitīmu vēlētu vadību.

Šobrīd pagaidu administrācijai svarīgākais ir dot sabiedrībai iespēju iepazīties ar detalizētiem kapitālsabiedrību auditu rezultātiem.

2. Saku milzīgu paldies rīdziniekiem un Latvijas iedzīvotājiem par noteikto ierobežojumu ievērošanu. Tas ļauj cerēt, ka kopā mums krīzi izdosies pārvarēt pēc iespējas ātri.

Tuvākie gadi Rīgā būs visai sarežģīti, jo paralēli iepriekšējās domes atstātajam mantojumam ar sliktu pārvaldību un caurumu budžetā, arī koronavīrusa nodarītie postījumi liks izjust ekonomiskās grūtības. Tāpēc jādara divas lietas.

Pirmkārt, jāgādā par drošības sajūtu tām iedzīvotāju grupām, kam varētu klāties iespējami grūtāk. Kā pirmās gribu atzīmēt daudzbērnu ģimenes, kurās vecākiem pašlaik piedevām jāuzņemas pedagogu funkcijas, kā arī jādomā par atbalstu ģimenēm ar bērniem invalīdiem.

Otrkārt, jāpalīdz Rīgas uzņēmējiem saglabāt uzņēmumus un darba vietas. Šai sakarā jau esmu izteicies par nepieciešamību pārņemt Viļņas pieredzi, kur brīvdabas kafejnīcas atbrīvotas no nomas maksas.

Domāju, pašvaldībai jāuzņemas iniciatīva apmācību programmu ieviešanai, rūpējoties par tiem, kas zaudējuši darbu. Tie varētu būt programmēšanas, C un D kategorijas autovadīšanas apliecību iegūšanas kursi u. tml.

Tāpat nepieciešama strauja pašvaldības iejaukšanās tautsaimniecībā. Jārada ekonomikas glābšanas plāns, ko dēvēju par Rīgas Māršala plānu. Patlaban notiek ES fondu naudas pārdale un, uzskatu, jāpalielina līdzekļu limits, ar ko Rīga varētu uzņemties līdzfinansēt projektus – pirmkārt, siltināšanā, arī apzaļumošanā, pilsētas infrastruktūras izbūvē.

Esmu runājis ar valdības cilvēkiem, ka Rīga varētu pretendēt uz 50–100 miljoniem eiro no pārdalāmajiem ES struktūrfondu līdzekļiem. Bet ir viens “bet”.

Nauda ir pieejama, bet vai būs pietiekami daudz profesionālu cilvēku galvaspilsētas saimniecībā, kuri spēs projektus īstenot. Būs nepieciešama arī atslēgas cilvēku nomaiņa, vietā nākot tādiem, kuri var strādāt ar 110% atdevi un kuri gatavi ar zināšanu un pieredzes bagāžu piedalīties ieplānotā īstenošanā.

Esmu praktiķis, ne teorētiķis. Mans galvenais talants kā uzņēmējam bijis veidot spēcīgu profesionāļu komandu, kas spēj daudz paveikt. Uzņēmējdarbībā esmu mācījies vēl kādu lietu – sekot līdzi katram centam.

Uzskatu par aktu­āli nepieciešamu Rīgā Birokrātijas apkarošanas centra vietā atjaunot Korupcijas apkarošanas centru, kam efektīvi jādarbojas, uzraugot, lai rīdzinieku nodokļu maksātāju naudu neizsaimniekotu.

Pirmkārt ieguldīt infrastruktūrā

Foto: Dainis Bušmanis

Vilnis Ķirsis

(“Jaunā Vienotība”), bijušais Rīgas domes deputāts

1. Ir pozitīvi un ir negatīvi vērtējamas lietas. Adekvāta ir budžeta pieņemšana, kur loģiski ielikta rezerve, jo nezinām, kas krīzes dēļ sagaidāms nākotnē. Negatīva ir Zalpēteres kundzes iecelšana par domes izpilddirektori.

Viņa ir partijas cilvēks, kura ielikšana amatā var pārsvītrot jebko, ko administratori spētu dot Rīgai labu. Tāpēc biju par Jura Radzeviča atcelšanu no amata, jo viņš bija “Gods kalpot Rīgai” valdes loceklis.

Diemžēl vietā saņēmām to pašu politisko izpilddirektoru, tikai “Attīstībai/Par” brunčos. Šādā amatā jābūt profesionālim bez aizdomu ēnas par neitralitāti.

2. Pirms diviem mēnešiem runājām par uzticības, korupcijas utt. krīzi, ko radīja “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” sliktā pārvaldība, bet tagad pievienojusies otrā – koronavīrusa dēļ izveidojusies krīze.

Ņemot vērā, ka pilsētas vadība darīja lietas, lai glīti izskatītos uz ārpusi, bet nedarīja pēc būtības nepieciešamo, ir pamatīgs investīciju deficīts infrastruktūrā.

Tāpēc es tagad pirmām kārtām ieguldītu naudu pilsētas objektu izbūvē, tiltu remontos, ielu segumu labošanā.

Vairāk par 10% darbaroku Rīgā strādāja ar tūrismu saistītās nozarēs – restorānos, viesnīcās, muzejos, informācijas centros, klubos. Tuvākajā laikā atvērs Baltijas telpu, tāpēc jau vajadzēja būt gatavai reklāmas paketei izrādīšanai Lietuvas, Igaunijas TV, kur stāstītu, cik jauki apmeklēt Rīgu.

Jābūt gataviem, ka vērs vaļā pārējās Eiropas valstis, – līdzšinējā domē valdošā kārtībā 13 darbinieki strādāja sabiedriskajās attiecībās un bija tieši pakļauti mēram, kamēr tikai četrus cilvēkus nodarbināja investīciju piesaistei, bet turpmāk prioritātes jāpārkārto pilnīgi otrādi.

Ļoti svarīgi parādīt sabiedrībai pašvaldībai piederošo kapitālsabiedrību auditus. No tiem varētu redzēt, kur var ietaupīt rīdzinieku naudu un kā veikt uzņēmumos vajadzīgās reformas.

Uzskatu, ka nebija pareizs veids, kādā senioriem liedza pilnībā bez maksas izmantot sabiedrisko transportu. Vajadzēja ļaut braukšanu par brīvu noteiktās stundās.

Kolīdz būs iespējams, pensionāriem un pārējām kategorijām, kas pelnījuši atvieglojumus, pārvietojoties pilsētas transportā, nekavējoties atlaides jāatjauno.

Katram skolēnam – portatīvo datoru

Foto: Timurs Subhankulovs

Oļegs Burovs

(“Gods kalpot Rīgai”), bijušais Rīgas mērs

1. Trīs ierēdņi tika iecelti pārvaldīt pilsētu uz diviem mēnešiem – neviens nezināja, ka nāksies pārvaldīt pusgada garumā ārkārtas apstākļos. Viņiem informācijas par pilsētu nav.

Nav mandāta, aiz administratoriem nestāv vēlētāji. Slikti, ka domē nenotiek diskusija, kur pozīcija pamato, opozīcija apstrīd. Turklāt pārvaldnieki pieņem arī politiskus lēmumus.

Vienu politisku ierēdni – Juri Radzeviču – atcēla, citu – Ivetu Zalpēteri – iecēla par izpilddirektori. Bet Radzevičam bija desmit gadu pieredze amatvietā, plus pieredze, strādājot valsts iestādēs. Ne viss ir slikti – administrācija ātri noreaģēja, atrada risinājumu, lai turpinātu darbu Mežaparka estrādes izbūvē.

2. Pirmkārt, ko es nedarītu, – neliegtu braukšanu bez maksas pensionāriem, 3. grupas invalīdiem. Vai atļautu braukt vismaz noteiktās stundās no plkst. 10 līdz 15.

Tagad, kad valdība pagarināja ārkārtas stāvokli, bet atviegloja ierobežojumus – jau no pirmdienas vajadzēja dot pensionāriem šo iespēju un ļaut braukt par brīvu arī skolēniem, kuriem atļāva doties uz konsultācijām.

Otrkārt, jau marta beigās bija jāsāk tiltu remonti. Darbi jāveic, jo satiksmes intensitāte kritusies, bet investīcijas sildītu ekonomiku.

Treškārt, es, būdams mērs, krīzes stāvoklī sadalītu trīs miljonu eiro piešķīrumu “Aldara” parka rekonstrukcijai ar dažādām ekstrām. Daļu naudas atstātu, pārējo iedalītu Esplanādes, Uzvaras parka, Arkādijas celiņu atjaunošanā un sakopšanā.

Ceturtkārt, tiek runāts par kiberizglītību no 1. septembra. Tai jāgatavojas jau no maija. Jānodrošina katrs skolēns ar nepieciešamo portatīvo datoru, arī skolotājiem jāizsniedz planšetnieks.

Jāapzina labākā attālinātās mācīšanās prakse un jāveic skolotāju apmācība, sekojot labākajiem paraugiem.

Piektkārt, jāmazina tarifi, piemēram, “Rīgas ūdenī” – nevis uz vasaru, bet es pazeminātu līdz gada beigām. Jādod iespēja nekustamā īpašuma nodokli nepiemērot līdz nākamā gada pavasarim.

No pilsētas nodevām jāatbrīvo visi uzņēmēji, kuri organizē vasaras kafejnīcu terases. Jāveicina āra tirdzniecība, lai visi, kas var, iziet no veikala četrām sienām un nemaksā par to neko.

Veidot publisko investīciju plānu

Foto: Dainis Bušmanis

Einārs Cilinskis

(Nacionālā apvienība), Ekonomikas ministrijas darbinieks

1. Pagaidu administrācija galvenokārt arī rīkojas kā pagaidu institūcija, necenšoties pieņemt fundamentālus lēmumus. Bažas rada politizācija – izpilddirektora, pat ja pagaidu, amatā tomēr vajadzēja izraudzīt cilvēku, par kura politisko neitralitāti nav šaubu.

Pozitīvi jāvērtē, ka pagaidu administrācija sāk risināt pašvaldību kapitālsabiedrību samilzušās problēmas un ka sabiedrības atklātībai tiks nodoti kapitālsabiedrību izvērtējumu ziņojumi.

Tomēr ir būtiski iespējami ātri nomainīt pagaidu administrāciju ar pastāvīgu domi.

2. Šobrīd daudz vairāk nāktos risināt krīzes radītās problēmas, bet būtu jāatrod arī laiks risināt ilgtermiņa uzdevumus. Krīzes laikā pirmā prioritāte ir sociālie jautājumi, tāpēc atbildīgos darbiniekus uzklausītu ik dienas.

Piemēram, kā darbojas Rīgas pašvaldības noteiktais krīzes pabalsts – vai 128 eiro vienam cilvēkam ir pietiekami, vai nav kādi birokrātiski šķēršļi, kas liedz cilvēkiem, kam tas nepieciešams, to saņemt.

Kāda ir situācija pansionātos, kur ir īpaši liela bīstamība vīrusa izplatībai?

Vienlīdz augsta prioritāte būtu uzņēmējdarbība Rīgā – tiktu ņemts vērā uzņēmēju viedoklis par to, ko iespējams palīdzēt no pašvaldības puses esošiem uzņēmējiem dažādās nozarēs – gan lielajiem, gan mazajiem, arī sociāliem uzņēmējiem – un kādi birokrātiski šķēršļi jāmazina jaunu investīciju ienākšanai.

Būtisks uzdevums ir veidot publisko investīciju plānu Rīgas izejai no krīzes, tas jārisina ciešā sadarbībā ar valsts institūcijām.

Krīze rada iespējas straujāk izmainīt pilsētas mobilitāti – tostarp veidot pagaidu un pastāvīgo veloinfrastruktūru, sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām sākt attīstīt kopēju sabiedriskā transporta tīklu.

Bērnudārzu pieejamība ikvienam rīdziniekam paliek mūsu prioritāte.

Krīze arī nenozīmē, ka iepriekšējās domes korupcija vairs nebūtu aktuāla, es atjaunotu Pretkorupcijas komisijas darbu.

Kur Rīgas krīzes stratēģija?

Foto: Paula Čurkste/LETA

Viktors Valainis

ZZS, Saeimas deputāts

1. Pašreizējā Rīgas administrācija neapzinās valstī un īpaši Rīgā esošās krīzes apmērus. Iedzīvotāji cieš un cietīs arī ilgtermiņā.

Seniori, kuri ir neaizsargātākie pilsētas iedzīvotāji, taču vienlaikus arī piesardzīgākie un apzinīgākie, ir atstāti bez sabiedriskā transporta atlaidēm. Tās ir jāatjauno nekavējoties.

Pilsētā ir atvērti un klientu pārpildīti lielie būvniecības veikali, bet Rīgas attīstībai nepieciešamie remont­darbi tiek turēti dīkstāvē, kas ir saprotams, jo pašreizējā administrācija nevēlas risināt sarežģītus jautājumus, proti, jo mazāk darba, jo mazāk rūpju, bet absolūti nepieņemami, domājot par Rīgas kā Latvijas galvaspilsētas pārvaldību.

Šobrīd aktuāls ir jautājums par Latvijas Administratīvi teritoriālo reformu, kuras pilnveidošanā Rīgas klātbūtne nav jūtama praktiski nemaz. Kur ir Rīgas krīzes stratēģija?

2. Es būtu sācis darbu pie krīzes stratēģijas nekavējoties, tai pašā dienā, kad Latvijā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Rīgā valda sociālā krīze un tūkstošiem daudzdzīvokļu māju ir traģiskā stāvoklī. Vismaz 3000 māju jāveic remonts praktiski nekavējoties, vai arī to iedzīvotāji var palikt bez savas dzīvesvietas.

Par pašvaldības līdzekļiem jāsakārto Rīgas mājokļi, un iedzīvotājiem par to nebūtu ne jāuztraucas, ne jāmaksā. Vācija ir pierādījusi, ka šāds modelis strādā, tāpat jārīkojas arī Rīgā.

Saistītie raksti

Vairumam galvaspilsētā pieejamo pakalpojumu Rīgas senioriem ir jābūt pieejamiem par velti vai par simbolisku samaksu.

Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā tieši galvaspilsētai par savu robežu pārskatīšanu un teritorijas paplašināšanu būtu jācīnās visaktīvāk, lai Rīga nezaudē miljonus nodokļu maksātāju naudas.

Tā līdzās Rīgas krīzes plānam būtu mana šā brīža prioritāte.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LA
LA.LV
Ekonomika
Miljardus ienesošā tūrisma nozare Latvijā ir teju iznīcināta. “Man ir ļoti lielas aizdomas, ka mēs visi nevarēsim kļūt par IT speciālistiem…”
56 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Iespējams tikai Latvijā? Maksātnespējas administrators nepārskaita valstij konfiscētu “netīru” naudu 7,6 miljonu eiro apmērā
46 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
“Nav skaidrs ar ko viņi nodarbojas!”: Rīgas pašvaldības policijā, vairākus gadus, iespējams, fiktīvi “strādā” daži vadošie darbinieki 1
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Noziedznieki siro prestižajā Pierīgas Langstiņu rajonā: Gerkenam nozog dārglietas, Rimševicam – seifu, bet advokātu Rebenoku nežēlīgi noslepkavo 8
8 stundas
AT
Andris Tiļļa
Praktiski
FOTO. Aktieris Kaspars Gods ar draugu un kolēģu atbalstu iekārtojis mājokli: kādreiz te bija bērnudārza grausts, tagad – mīlīga muižiņa
9 stundas