“Gaso” tikai tagad paziņo ko svarīgu cietušās ēkas iedzīvotājiem 0
Gāzes sprādzienā cietušās ēkas Bauskas ielā iedzīvotājiem nebūs jāmaksā par 1. janvārī piegādāto dabasgāzi un par sadales sistēmas operatora sniegtajiem pakalpojumiem, informēja “Gaso” pārstāvji.
“Gaso” valde pieņēmusi lēmumu no 2026. gada 1. janvāra Patēriņa uzskaites un norēķinu sistēmā (PUNS) reģistrēt dabasgāzes padeves pārtraukšanu “uz laiku” visiem Bauskas ielā 15 gazificētajiem dzīvokļiem, lai izslēgtu iespēju šādu rēķinu izsūtīšanai.
Tas nozīmē, ka šīs mājas gāzes lietotāji, kuri patlaban nevar atgriezties savās dzīvesvietās, jo sprādziena rezultātā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ir pieņēmis lēmumu pārtraukt un aizliegt ēkas Bauskas ielā 15, Rīgā, ekspluatāciju, nesaņems rēķinus par patērēto dabasgāzi un “Gaso” sniegtajiem pakalpojumiem no šā gada 1. janvāra līdz ēkas ekspluatācijas atsākšanai. Faktiski daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai Bauskas ielā 15 dabasgāzes padeve noplūdes dēļ, kas radusies negadījuma rezultātā, tika pārtraukta 2026. gada 2. janvārī.
“Nevienam no mums negribētos nonākt situācijā, kādā šobrīd atrodas Bauskas ielas nama iedzīvotāji – viņi ir palikuši bez mājām, un pašlaik viņiem ir daudz sadzīvisku rūpju: jāpielāgojas jaunajiem dzīves apstākļiem, jākārto sociālie jautājumi un jārisina daudzas citas problēmas,” norāda “Gaso” valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane, uzsverot, ka tāpēc “Gaso” bija svarīgi pieņemt lēmumu par rēķiniem pēc iespējas operatīvāk un nekavējoties par to informēt cietušās mājas iedzīvotājus, lai vismaz par šo jautājumu iedzīvotājiem nebūtu jāuztraucas līdz brīdim, kad ēka tiks atjaunota un cilvēki varēs tajā atgriezties.
Otrdien, 6. janvārī, “Gaso” pārstāvji piedalījās Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas ārkārtas sēdē, kurā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar sprādzienu Torņakalnā esošajā ēkā. Pēc sēdes uzņēmuma valde lēma par nepieciešamību paplašināt sadarbību ar Rīgas domi, tostarp piesaistīt pašvaldību jautājumu risināšanā gadījumos, kad “Gaso” ilgstoši nevar iekļūt pašvaldībai piederošajos sociālajos dzīvokļos. Ilggadējā prakse rāda, ka tieši šajos dzīvokļos pastāv visaugstākais risks, ka lietotāji patvaļīgi iejaucas gāzapgādes sistēmas darbībā, kā arī nenodrošina gāzapgādes iekšējo sistēmu un gāzes iekārtu uzturēšanu tehniskā kārtībā.
