“Vai kāds vispār runā par to, kas notiek ar bērniem bērnudārzos?” Vitālijs satraukts, ka dronu briesmu gadījumā netiek pasargāti paši mazākie
13
Pēdējā mēneša notikumi, kad Latvijā vairākkārt ielidojuši sveši droni, aktivizējies jautājums – kā tad rīkoties, ja es darbā, kas notiek ar bērniem skolā, kur jāpatveras pieaugušajiem, bet LA.LV lasītājs uzdod vēl vienu svarīgu jautājumu – kā tiek pasargāti paši mazākie bērnudārza iemītnieki?
Vitālijs raksta: “Skatoties uz pēdējā laika notikumiem Baltijas valstīs saistībā ar gaisa apdraudējumiem, dronu incidentiem un kopējo drošības situāciju reģionā, vēlos vērst uzmanību uz dažiem jautājumiem, par kuriem, manuprāt, publiskajā telpā šobrīd tiek runāts nepietiekami. Plašsaziņas līdzekļos bieži tiek pieminētas skolas un to gatavība krīzes situācijām, taču man rodas jautājums — kā ir ar bērnudārziem?
Intereses pēc esmu uzdevis jautājumus par to, vai bērnudārzos pastāv konkrēts algoritms vai rīcības plāns gadījumā, ja šūnu apraidē tiek saņemts brīdinājums par apdraudējumu. Atbilde, ko saņēmu, bija — nē, šāda algoritma nav. Mūsu bērnudārzs atrodas Rīgā, taču rodas jautājums arī par situāciju Latgalē un Vidzemē. Vai tur šie jautājumi vispār ir aktualizēti? Godīgi sakot, publiskajā telpā neesmu dzirdējis plašākas diskusijas tieši par bērnudārzu gatavību.”
Apdraudējuma situācijās vecākiem nevajadzētu steigties pakaļ bērniem uz skolām vai bērnudārziem, jo šāda rīcība var radīt papildu riskus gan pašiem vecākiem, gan bērniem. Uz to TV24 norāda Rīgas domes Drošības un civilās aizsardzības komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš, uzsverot, ka izglītības iestādēs bērniem šādās situācijās bieži vien ir drošāk nekā ceļā ārpus tām.
Lapiņš skaidro, ka skolās un bērnudārzos ir pagrabi vai puspagrabi, kas tiek izmantoti kā drošākas patvēruma vietas. Tuvākajā laikā vairākās šādās vietās plānots izveidot arī oficiālas patvertnes.
Līdz tam daļa esošo telpu jau tiek izmantotas kā praktiski drošākās pieejamās vietas, kur bērniem uzturēties apdraudējuma gadījumā.
Viņš uzsver, ka vecāku vēlme nekavējoties doties pēc bērna ir saprotama, taču šāda rīcība var būt bīstama. Ja skan sirēnas vai pastāv cits potenciāls apdraudējums, došanās uz skolu vai bērnudārzu nozīmē pārvietošanos ārpus drošākām telpām. Ceļā vecāks un bērns var nonākt situācijā, kurā jebkurā brīdī iespējams trieciens, piemēram, ar dronu vai raķeti. Tādēļ bērna izņemšana no izglītības iestādes šādā brīdī var palielināt, nevis mazināt risku.
Lapiņš arī norāda, ka skolu direktoriem šādās situācijās pēc būtības nevajadzētu izlaist bērnus no iestādes. Viņš atzīst, ka praksē tas var būt sarežģīti, jo vecāki satraukumā var ierasties klātienē un pieprasīt bērna nodošanu. Tomēr drošības apsvērumiem šādās situācijās jābūt noteicošajiem.
Rīgā pašlaik tiek attīstīts patvertņu tīkls. Pēc Lapiņa teiktā, pilsētā šobrīd ir 146 patvertnes, un šogad, kā arī nākamā gada laikā šo procesu paredzēts turpināt. Liela daļa patvertņu tiks izbūvētas vai sakārtotas tieši skolās un bērnudārzos. Plānots nodrošināt ventilācijas sistēmas, ūdensapgādi, kanalizāciju un citus nepieciešamos apstākļus, lai telpas būtu piemērotas ilgākai uzturēšanās vajadzībai.
Svarīga nozīme apdraudējuma gadījumos ir arī komunikācijai ar vecākiem. Lapiņš atbalsta īpaši izveidotu saziņas grupu izmantošanu, piemēram, “WhatsApp” čatus, kuros pedagogi vai skolas administrācija varētu informēt vecākus par situāciju un nepieciešamo rīcību. Viņaprāt, būtiskākais ir nepieļaut informācijas vakuumu, jo vecāku neziņa var veicināt paniku un nepārdomātu rīcību.
Līdzīgas vecāku saziņas grupas daudzās skolās un bērnudārzos jau darbojas ikdienā, tādēļ tās varētu izmantot arī ārkārtas situācijās. Šādās grupās vecākiem būtu iespējams ātri paziņot, ka apdraudējuma laikā bērnus nedrīkst izņemt no iestādes un ka viņi atrodas drošākā vietā.
Kopumā Lapiņa vēstījums vecākiem ir skaidrs: apdraudējuma gadījumā nevajag steigties pakaļ bērnam uz skolu vai bērnudārzu. Drošāk ir uzticēties iestādes rīcībai, sekot oficiālajai informācijai un gaidīt norādes par turpmākajiem soļiem.
