Foto: Ray Bernoff/SHUTTERSTOCK

Sola salu. Gatavojam segu sīpolpuķēm! 0

Sinoptiķi prognozē, ka nākamnedeļ diennakts vidējā temperatūra vismaz Vidzemē un Latgalē vairākas diennaktis pēc kārtas būs zemāka par 0 grādiem, daždien arī Kurzemē un Zemgalē pieturēsies neliels sals.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Mākslīgais intelekts nosauc 10 pasaules pievilcīgākos vīriešus. Starp tiem – pretrunīgi vērtēts Latvijas politiķis
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Kokteilis
“Citreiz pirms koncerta nepieciešams atgādināt ētiku un pieklājības etiķeti” – Madara Raabe vīlusies par koncertā Siguldā pieredzēto
Lasīt citas ziņas

Bet sīpolpuķu un citu puķu asni jau spraucas ārā no zemes. Kā tos pasargāt no sala?

Dobes var mulčēt

Dārza puķes spēj diezgan labi pielāgoties mainīgiem laika apstākļiem. Ar pārlieku centīgu segšanu reizēm var nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma, tāpēc puķkopis un sīpolpuķu kolekcionārs Jānis Rukšāns savā dārzā patlaban nedara neko – ļauj ziemai ritēt savu gaitu, lai arī kāda tā būtu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Puķkopja pieredzē šis vēl nav trakākais gads – 2008. gadā ap šo laiku jau ziedējuši kolekcijas krokusi. Pēc tam gan uznācis kailsals un aprīlī kolekcijas vietā bijusi melna zeme – visi pagalam. Kolekcijai saglabājušies tikai tie, kas audzēti plēves seguma sliltumnīcā.

Ja tagad bailēs no sala vēlas dobes mulčēt, to varētu darīt tādām sīpolpuķēm kā narcisēm. Tulpēm un krokusiem ir citādas lapu rozetes, un augsne var iebirt tajās, kur veicināt puvju attīstību. Turklāt nevienam augam siltā un mitrā laikā apgrūtinoši bieza mulčas kārta nenāks par labu.

Pretsalnu tīkls

Tuvojoties salam, praksē pārbaudīta un par labāko atzīta ir kāda no igauņu dārznieka noskatīta metode – lolojamos augus pārklāj ar visbiezāko pretsalnu tīklu divās kārtās.

Zem tās augiem iespīd gaisma, augsne elpo. Tas sevišķi noderīgi, piemēram, tiem krokusiem, kuriem lapas veidojas jau rudenī. Laikus gan jāsagatavo, ar ko balto materiālu piespiest augsnei, lai nepluina vēji, jo salā ne velēnu, ne akmeņus dabūt nevar.

Tomēr arī šai metodei ir savi trūkumi – ja sals iestājas, kad augi krietni paaugušies, zaļo lapu cekuli un ziedpumpuri, kas piespiedušies segumam, apsals. Protams, pats augs bojā neaizies.

Tāpēc, ja ir kas sevišķi lolojams, vērts nomērīt, cik lielu gabalu pretsalnu tīkla vajag, un to iegādāties. Ja nenoderēs ziemā, varēs izmantot augu piesegšanai pavasara salnās.

Jānis Rukšāns pieredzējis, ka labāk nakts aukstuma skartajiem augiem ļaut pašiem attapties. Līdzīgi tas notiek kalnos, no kurienes daudzas sīpolpuķes cēlušās.

Piemēram, Vidusāzijā, kur ir krasas diennakts temperatūras svārstības, no rīta tulpes guļ kā nosalušas, taču saulē atkal atdzīvojas.

Reklāma
Reklāma

Neliels sals (līdz –10 °C) dārza augiem šajā periodā nav bīstams. Visvairāk jāuztraucas par kailsalu. Ja būs sniegs, tas pasargās augus. No aukstuma pasargā tikai pati biezākā pretsalnu plēve. Plānās nekādu labumu nedod.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.