Gladiolus imbricatus
Gladiolus imbricatus
Foto: Anita Namatēva, Jānis Rukšāns

Gladiolas, kuras ziemo dārzā 0

Gribu uzzināt vairāk par jumstiņu gladiolām. Vai tām var savvaļā ievākt sēklas? Kad tās var sēt dārzā? VALENTĪNA AGLONĀ

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Notriektā tautumeita 7
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām 137
Lasīt citas ziņas

Kā audzēt savvaļas gladiolas? DAIGA KULDĪGĀ

Pavairo ar vairsīpoliņiem un sēklām

Jumstiņu gladiola Gladiolus imbricatus ir īrisu dzimtas augs, kas savvaļā galvenokārt sastopams Viduslatvijā un Austrumlatvijā: mitrās pļavās, upju palienēs, saulainās vietās. Augs slaids, līdz 1 m garš, veido 1–2 cm lielu bumbuļsīpolu. Zied jūnija beigās–jūlijā košiem violeti sārtiem ziediem. Rudenī, tiklīdz pogaļas atveras, brūnās sēklas, kas līdzinās trīsšķautņainai pogaļai, ir gatavas. Jumstiņu gladiola vairojas veģetatīvi ar bumbuļsīpoliem (mazajiem vairsīpoliņiem), kā arī ar pašizsēju.

Dienvidnieces vasarā jāizrok

CITI ŠOBRĪD LASA

Dārzos lieliski jūtas dažas jumstiņu gladiolai radniecīgas sugas, kas atceļojušas no Vidusjūras reģiona, kā, piemēram, Gladiolus italicus sin. G. segetum (ziedi purpurvioleti, 50 cm augsta) – vizuāli tās minimāli atšķiras no Latvijas floras sugas, veido ap 1,5 cm diametra bumbuļsīpolus. Gladiolas var pavairot ar sēklām. Tās ievāc un izsēj rudenī, jo dīgšanai nepieciešams pāris mēnešu aukstuma periods (stratifikācija). Sēj apmēram 1 cm dziļi.

“Lielākā daļa kultivēto gladiolu, ko pie mums plaši audzē dārzos, nāk no Dienvid­āfrikas, tām ziemā nepieciešams sausuma periods – sīpolus uzglabā 3–5 °C temperatūrā līdz pavasarim. Savukārt jumstiņu gladiolas radinieces ziemā nevajag glabāt telpās, jo augiem saknes sāk veidoties jau vēlā rudenī. Ārzemniecēm sīpoli jāizrok vasarā, bet istabas temperatūrā labi vēdinātā vietā jātur tikai līdz rudenim,” piekodina Nacionālā botāniskā dārza vadošais pētnieks Arnis Seisums.

Šīs savvaļas gladiolas audzē līdzīgi kā tulpes. Pavasarī tās veido lapas, zied jūnijā–jūlijā. To audzēšana rūpes nesagādā, ja vien vieta nav pārlieku mitra. Pārstādot (līdz ar lapu nokalšanu) nogriež stublāju un līdz stādīšanas laikam uzglabā sausā vietā, dzīvojamās telpas temperatūrā (sīpoli ļoti garšo pelēm, tāpēc tie jāuzmana). Stāda septembra beigās, oktobra sākumā, lai rudenī augi pagūtu labi apsakņoties. Izvēlas piesauli, kaļķainu, labi drenētu augsni, stāda 10 cm dziļi 5–10 cm attālumā citu no cita. Mūsu nepastāvīgo ziemu dēļ stādījumu vēlams nomulčēt ar kūdru 5 cm biezā slānī.

Gladiolus atroviolaceus
Foto: Anita Namatēva, Jānis Rukšāns

Grūtāk audzējamas ir Gladiolus atropurpureus (ziedi tumši violeti), Gladiolus atroviolaceus (ziedi zili violeti), savvaļā tās sastopamas dienvidu zemēs, kur vasarās tikpat kā nav lietus un augsne pilnībā izžūst. Latvijas apstākļos, nodzeltējot lapām, šo sugu bumbuļsīpolus vēlams izrakt un līdz stādīšanai rudenī uzglabāt sausumā (līdzīgi kā tulpes). Piemērotākā vieta gladiolām dārzā ir piesaule ar labu augsnes drenāžu.

SVARĪGI

“Latvijā jumstiņu gladiola ir aizsargājama augu suga, kurai veido mikroliegumu. Savvaļā ir aizliegta šo augu plūkšana, pārstādīšana, sēklu ieguve, tirgošana un citas darbības, kas var negatīvi ietekmēt konkrēto sugu,” skaidro Anita Namatēva, Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.