Baiba Šuvcāne ar vienu no grāmatas varoņiem, Vaides Purvziedu saimnieku Edgaru Hausmani 2015. gada augustā.
Baiba Šuvcāne ar vienu no grāmatas varoņiem, Vaides Purvziedu saimnieku Edgaru Hausmani 2015. gada augustā.
Foto no personīgā arhīva

Ko lībiešu likteņgaitas ļauj prognozēt par latviešu nākotni 4

Kultūrvēsturniece BAIBA ŠUVCĀNE aprīlī saņēma pelnītu balvu – Aleksandra Pelēča prēmiju par “Lauku Avīzes” izdevniecībā iznākušo grāmatu “Sauc par Vaidi mūsu ciemu”. Precīzāk gan būtu teikt: ne par šo vienu grāmatu vien, bet par vairāk nekā 20 lībiešu kultūrvēstures pētniecībā ieguldītiem gadiem. Tādēļ arī runājām ne tikai par Vaidi un grāmatas tapšanu, bet arī par lībiešu tautas likteņgaitām un to pētniecību un par to, ko lībiešu liktenis ļauj prognozēt par latviešu tautas nākotni.

 

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai populārajam mūziķim Laurim Reinikam ir meita? 34
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Jūs stulbi esat? Varbūt jūs paši nenomirstiet, varbūt sapratīsiet, kad kāds tuvinieks saslims?”: teica Aldis Gobzems Covid-19 pandēmijas sākumā 76
23 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Ministru prezidenta pieklājības žests neizdzēš jautājumu: vai ir jēga būt likumpaklausīgam?… 59
23 stundas
Lasīt citas ziņas

– Lasot “Sauc par Vaidi mūsu ciemu”, šķita, ka esat kājām izstaigājusi visu Kurzemes Lībiešu krastu, vai tā ir?

– Jā, tā varētu teikt, bet staigāšana sanākusi īpatnēja – pirmo reizi es to izdarīju 1992. gadā, kad Lībiešu krastā beidza pastāvēt slēgtā pierobežas zona. Kopā ar draugiem aizgāju kājām no Kolkas līdz Ventspilij, bet tad man vēl nebija nojausmas, ka pievērsīšos grāmatu rakstīšanai. Mēs izstaigājām cauri ciemiem, gājām pa jūrmalu. Kad sāku palīdzēt mammai viņas pirmās grāmatas par lībiešu ciemiem rakstīšanas, bija ar tiem jāiepazīstas tuvāk, tad mēs ciemus gan izstaigājām kājām, gan izbraucām ar automašīnām. Kaut gan mamma pati izaugusi Lielirbē, padomju laikā tālāk par Kolku un Mazirbi nevarējām tikt.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Grāmata par Vaidi jums nav pirmā. Cik ilgi tās tapušas, un kas prasa vairāk laika: visu izpētīt klātienē, darbs arhīvā vai pati rakstīšana?

– Katra no šīm sadaļām prasa zināmas pūles, sarežģīts un darbietilpīgs, taču arī ļoti interesants ir arhīva posms, dokumentālo materiālu, avotu vākšana – aizraujošs brīdis, kad atrodi, ka visi punkti, kur kāda sīkuma trūkst, pēkšņi sakrīt un viss nostājas savās vietās. Izstaigāšana vai izbraukāšana dabā ir tāda kā izklaide, drīzāk pastaiga, priecīga un jauka. Un materiāla apkopošana arī ir ļoti aizrautīgs process, liela bauda. Katrs posms ir interesants. Kopā laiks sakrājas, turklāt jāņem vērā, ka neviena no šīm grāmatām nesākās tukšā vietā, pirms tam bija vairāk nekā 20 gadi mammas darba. Ja būtu sākusi tukšā vietā, pat nezinu, cik ilgu laiku tas prasītu. Mamma bibliotēkās, arhīvos strādāja no tā brīža, kad 55 gadu vecumā aizgāja pensijā, lai pievērstos savai vēsturnieces profesijai, kam, būdama skolu inspektore, nevarēja nodoties. Faktiski tas viņai kļuva par pilna laika darbu.

– Kādu laiku ļoti nelielā apjomā vācu informāciju par savu senču pusi Sēlijā, Lietuvas pierobežā. Jāatzīst, šī nodarbe mani padarīja skumju, jo tad tikai īsti sapratu savulaik no vecmammas dzirdētā un realitātes atšķirību – visas padomju laikā zudušās saimniecības, izklīdušās dzimtas…

– Mani šī nodarbe nepadara skumju, drīzāk pretēji – priecājos, ka man ar arhīva materiālu palīdzību ir iespēja atgriezt kaut ko no pazūdošā. Ir tik svarīgi, ka zinu: tur bijis Pēteris, Miķelis vai Didriķis, mans vectētiņš, un viņam Emīlija bijusi sieva. Vaidē bija četras vecsaimniecības, par kurām es tikpat kā neko nezināju, un pētniecības laikā man izdevās pamatos restaurēt to dzīvi – protams, ne jau pilnībā, bet tomēr parādīt ģimeni, bērnus. Tas man rada sajūtu, ka es māju vēsturi izceļu saulītē – skumjas, protams, tur ir klāt, bet es vismaz varu šai dzimtai atdot otro dzīvi, kas paliek grāmatās, un, ja vēl izdodas atrast kādu bildi no 19. gadsimta, tad tiešām ir sajūta, ka man izdevies viņus atgriezt šīs paaudzes apritē.

– Šie izdevumi varētu būt īsta zelta dzīsla pasaulē aizklīdušo dzimtu pēctečiem – grāmatā “Sauc par Vaidi mūsu ciemu” atradu vairākas aizkustinošas epizodes par trimdas lībiešiem.

– Tiem, kuri aizbraukuši, tā patiesi varētu būt īsta zeltraktuve. Jā, protams, ne visi vairs var izlasīt grāmatu latviešu valodā, tomēr tā jebkurā gadījumā ir. Grizeldas Kristiņas meita Sarmīte no Kanādas teica: cik lieliski, ka tāda grāmata ir, jo vecāki par dzīvi Latvijā neko daudz nestāstīja. Tagad viņai ir sajūta, ka saprot savu pagātni, savu vecāku saknes. Jā, to vērtību izjutuši visi, ar ko es saskāros, visiem bija liels prieks, ka top šāda grāmata. Ārkārtīgi interesants bija Daniels no ASV, kurš speciāli izvēlējās ar Fulbraita stipendiju braukt uz Latviju, jo viņa senči ir lībieši no Vaides.

– Vai pēc visiem saviem pētījumiem varat pateikt, kādēļ lībieši faktiski izzuduši no Latvijas kartes? Ja skatās sākotnējos skaitļus, tad šķistu – pašreizējās Latvijas teritorijā pirms gadiem tūkstoš bija aptuveni vienāds kuršu, zemgaļu, sēļu un lībiešu skaits, turklāt lībieši taču apdzīvoja patiešām plašas teritorijas gan Kurzemē, gan Vid­zemē, gan Rīgas apkārtnē pie Daugavas…

– Neesmu vēsturniece pēc izglītības, tādēļ pilnīgi precīzu datu par lībiešu skaitu man nemaz nav. Viens skaitlis, ko esmu atradusi Jāņa Stradiņa materiālos, liecina, ka Latvijā 13. gadsimtā, krustnešu laikā, bijuši tikai aptuveni 150 000 iedzīvotāju, no tiem tikai 20 000 lībiešu. Tātad jau 13. gadsimtā, kaut arī viņi apdzīvoja Vidzemi, Kurzemes ziemeļus, Pierīgu, tomēr tas skaitlis nav necik liels. Un visi vēlāko gadsimtu skaitļi parāda lejupejošu tendenci – jau 1935. gadā lībiešu jūrmalas ciemos vairs bijuši tikai apmēram 900. Es sliecos domāt, ka izšķirošais tomēr ir bijis tas, ka vairākums, kā tas notiek vienmēr, asimilējis mazākumu. Vienā teritorijā divām tik atšķirīgām valodām bija grūti līdzvērtīgi līdzās pastāvēt, vienīgais jautājums varēja būt par to, vai šī izzušana notiks ātrāk vai vēlāk. Protams, tur ir daudz blakus apstākļu, dažādu vēsturisku triecienu – kari, lielais mēris 18. gadsimtā, kad ļoti daudzi lībieši aizgāja bojā.

– Cilvēku aizplūšana no Latvijas laukiem aizsākās padomju periodā, varbūt tas ietekmējis arī lībiešu likteni?

– Noteikti nevar teikt, ka lībiešu izzušanā vainīgs tikai padomju laiks, tas varbūt vienīgi procesu paātrināja par kādiem pārdesmit gadiem, bet iznākums citāds diezin vai varēja būt. Jo arī pirmskara Latvijas laikā lielākajā daļā ģimeņu īpaši nelietoja lībiešu valodu, bija apziņa, ka ar to jau tālāk par sava ciema slieksni nevar tikt. Te drīzāk būtu jāpaskatās, ko latvieši var no lībiešu vēstures mācīties. Mums, latviešiem, taču tagad arī pustautas aizbraucis projām. Nevar teikt, ka esmu galīga pesimiste, bet optimiste arī neesmu. Ja latvieši grib izdzīvot, par nākotni ir ļoti nopietni jādomā.

– Kad uzmācas galīgs pesimisms, es paraugos uz ziemeļiem – Islandē dzīvo tikai nedaudz vairāk par 320 000 cilvēku, taču nerunā visu laiku par izmiršanu!

– Islandiešu patiešām ir nepilns pusmiljons, taču viņiem ir pavisam citi ap­stākļi – viņi dzīvo uz salas, pie viņiem tik ļoti neatnāk svešās ietekmes. Vai tā pati Lielbritānija – arī sala, viņi ir noturējušies visam pretī un arī tagad var atļauties iet pret vispārējo noskaņojumu. Laikam jau salās tomēr ir kāds īpašs iekšējs balsts, ne velti tajās izdzīvo arī endēmiskās sugas. Laikam tur ir kas tāds, kas ļauj tautai, sugai vai cilvēkam noturēties ilgāk pret svešām ietekmēm. Bet mūsu ģeopolitiskais stāvoklis – vai dieniņās, kādi tikai caurvēji te gājuši cauri!

– Lasot varēja saprast, ka daļā seno lībiešu sētu dzīvo dzimtu pēcnācēji…

– Situācija Lībiešu krastā ir tāda, ka vairāki ciemi ir pavisam tukši, tikai Miķeļtornis un ciemi no Sīkraga līdz Kolkai vēl kaut cik turas. Lībiešu pēcteči šajos ciemos dzīvo, bet vairs tikai atsevišķas ģimenes, un lielākā daļa uz senču mājām atbrauc vien vasarā. Kopumā lībiešu pēcteču tur ir maz, un, kaut var atrast tādus, kas saka – vecvecāki bijuši lībieši, lielākoties nākamās paaudzes lībisko identitāti nemaz neapzinās. Daļa māju pārpirktas, un labi vismaz, ka lielākā daļa ienācēju respektē vietējo tradicionālo kultūru, necenšas celt pilis.

– Taču ir jaunā paaudze, kura sevi apzināti pozicionē kā lībiešus, mācās valodu, pēta vēsturi.

– Jaunajiem cilvēkiem tā ir izvēle – Valts Ern­štreits, Renāte Blumberga abi ir zinātņu doktori, abi, jūtot savas lībiskās saknes, izveidojušies kā zinātnieki, un tas ir ļoti labi. Julgī Staltei vecaistēvs iedeva lībiešu valodas pamatus un muzikālo stīgu. Māksliniece Baiba Damberga ļoti strikti cenšas saglabāt lībisko identitāti, ir apguvusi valodu, var labi sazināties. Ern­štreits saka: šobrīd pasaulē lībiešu valodā var sazināties tikai 40 cilvēki, un tikai puse no tiem ir lībiešu izcelsmes. Latvijā lībiešu valodā var sazināties apmēram 20 cilvēki, un tas līmenis ir ļoti dažāds, īpaši pēdējos desmit gados. Ir objektīvi apstākļi, kas neveicina valodas apguvi, jo: kur tu to šodien lietosi? Lībietis, kas valodu zina, var visas savulaik lībiešu valodā izdotās grāmatas izlasīt vienā dienā. Un mācīties tik sarežģītu valodu mūsdienu trakajā skrējienā, kad karjera un izdzīvošana ir pirmajā vietā? Es pati arī nezinu lībiešu valodu, kaut gan valodas melodija man ļoti pazīstama, jo vecvecāki, pie kuriem vasarās dzīvoju, to runāja, arī mamma runāja. Varu lasīt tekstu, bet iemācījusies valodu es neesmu. Ierakstos gan varu atšķirt, kuram lībiešu ir dzimtā valoda, kurš to iemācījies vēlāk dzīvē.

SAISTĪTIE RAKSTI

– Vai ir kādas lībiešu tradicionālās kultūras īpatnības, kuras būtiski atšķiras no latviešu paražām?

– Abas tautas dzīvojušas blakus tik daudzus gadsimtus, mentāli ir tuvas un tradīcijas ir tik sajaukušās, ka meklēt īpašas atšķirības būtu sarežģīti. Turklāt īsteni autentiskās tradīcijas lielā mērā ir zudušas, iespējams, laikā, kad mēris izkāva ļoti daudz cilvēku. Izcilais lībiešu folkloras pētnieks Oskars Loritss arī secināja, ka ir palicis ļoti maz tautasdziesmu, kuras var uzskatīt par autentiskām. Bet tradicionālais patiešām izpaužas ornamentos un krāsās, ja paskatās zeķu, cimdu rakstus un krāsas, redzams, ka tās ir ļoti atšķirīgas no latviešu un labi saglabājušās. Un vēl man šķiet: kaut arī lībietis pēc dabas ir skarbs un noslēgts, nav tik viesmīlīgs kā latgalietis, tomēr arī viņā ir tāda poētiska stīga. Gandrīz katrs lībietis ir kādu dzejoli uzrakstījis, un tajā ir ļoti izteikta sava dzimtā krasta, sava darba mīlestība.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai populārajam mūziķim Laurim Reinikam ir meita? 34
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Jūs stulbi esat? Varbūt jūs paši nenomirstiet, varbūt sapratīsiet, kad kāds tuvinieks saslims?”: teica Aldis Gobzems Covid-19 pandēmijas sākumā 76
22 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Ministru prezidenta pieklājības žests neizdzēš jautājumu: vai ir jēga būt likumpaklausīgam?… 59
23 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kā es uzveicu slepkavu jeb mans Covid-19 pieredzes stāsts 26
2 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Ar veiksmes palīdzību tu šodien sasniegsi savus mērķus! Horoskopi 24.oktobrim 1
16 stundas
Lasīt citas ziņas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
“Te būs iela, pa kuru kursēs sabiedriskais transports.” Kādas pārmaiņas gaidāmas pie “Liepājas metalurga” martena krāšņu ceha
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā uzsnidzis pirmais sniegs 2
57 minūtes
UG
Uldis Graudiņš
Ziņas
Šķirot piespiedīs dārgāka atkritumu maksa. Latvijā pret pārtikas atkritumiem izturas atturīgi 3
3 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Niršanas amatieris Izraēlā atrod ap 900 gadu senu krustnešu zobenu
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Paaugstinoties Covid-19 izplatības rādītājiem, iedzīvotājiem pieaug arī bezcerības un bezspēcības sajūtas
10:31
LE
LETA
Ziņas
Latvijā uzsnidzis pirmais sniegs 2
09:58
LE
LETA
Ziņas
Vāc parakstus par Covid-19 pārslimošanu apliecinoša sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu 2
09:31
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kā es uzveicu slepkavu jeb mans Covid-19 pieredzes stāsts 26
2 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
“Bērnu svētki sākas ar šāvienu krūtīs.” Kādu sodu piespriedusi tiesa šāvējam Jurijam?
3 stundas
Inita Šteinberga
Ziņas
“Sētas balsti, kas tapuši no elektrības stabiem, kalpos ilgi.” Kāds ir “Dzeneišu” māju noslēpums?
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Policija sola bargi vērsties pret naida un draudu paudējiem 71
12 stundas
ED
Eduards Dorofejevs
Ziņas
“Viena tumsa uz trijiem” Kritiķis Eduards Dorofejevs recenzē izstādi “Pašatklāsme. Tintoreto, Omars Galljāni, Lorenco Puljizi” 1
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izplatība: liels skaits saslimušo divās pilsētās 11
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Valdība uzspiež realizēt necilvēcīgu rīcību pret klientiem!” Tirgotāji par pašreizējo situāciju 144
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā sasniegts augstākais Covid-19 kumulatīvais rādītājs Baltijā visā pandēmijas periodā 53
20 stundas
LE
LETA
Veselam
Aptaujā noskaidrots, cik liela daļa cilvēku veic Covid-19 testu, sajūtot saaukstēšanās simptomus 34
18 stundas
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Stāsti
“Latgaliešu valoda ir skanīga un krāšņa.” Intervija ar lingvistu Armandu Kociņu-Kūceņu
14 stundas
LA
LA
Ziņas
“Tā pārslodze ir ārkārtīgi liela!” Latvijas ģimenes ārstiem trūkst resursu pienākumu veikšanai 26
14 stundas
VK
Vita Krauja
Ziņas
“To jau mēs nezinām, bet domāju, ka vilki arī raud.” Intervija ar aktieri Edgaru Pujātu 7
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Zviedrija Latvijai nosūtīs papildu aprīkojumu Covid-19 pacientu aprūpei 58
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai populārajam mūziķim Laurim Reinikam ir meita? 34
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Arņa Cimdara meita: Tēta rīcībā nebija viltots Covid-19 vakcinācijas sertifikāts 183
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Ministru prezidenta pieklājības žests neizdzēš jautājumu: vai ir jēga būt likumpaklausīgam?… 59
23 stundas
LE
LETA
Veselam
70% Latvijas iedzīvotāju organismā trūkst nozīmīgs elements, atklāj SPKC 108
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Veikls pircējs atbruņo laupītājus degvielas uzpildes stacijā 8
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Izcelts Daugavgrīvas pludmalē atrastais 19.gadsimta noslēpumainais kuģa vraks 10
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Pica ar vai bez ananasiem? Strikta itāļu vecmāmiņa nosauc, ko drīkst likt uz picas 5
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Daina, Dainis un Dainida 1
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TV un radio personība Baiba Sipeniece-Gavare: “Man jācitē kāda ārsta teiktais: Mēs vairs necīnāmies ar C19, mēs jau cīnāmies ar stulbumu!” 224
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
Viļņas mērs paziņo: Mēs neiesim Latvijas izvēlēto ceļu, ierobežojot arī vakcinētos 109
2 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Ar veiksmes palīdzību tu šodien sasniegsi savus mērķus! Horoskopi 24.oktobrim 1
16 stundas