“Hamas” mežonīgais uzbrukums Izraēlai varētu mainīt pasaules kārtību. Krievija un Ķīna centīsies situāciju izmantot 243
Autors: Marks Almonds, Oksfordas Krīžu pētniecības institūta direktors
Papildu “Hamas” barbariskā uzbrukuma Izraēlai postījumiem triecienviļņi tagad atbalsojas visā pasaulē. Šis bezprecedenta uzbrukums ir milzīgs savā mērogā un nežēlīgs savā mežonībā, un tam ir sekas, kas var būt jūtamas vēl tālu aiz Tuvajiem Austrumiem — un būs jūtamas vēl gadu desmitiem, ziņo “Daily Mail“.
Nav pārspīlēti apgalvot, ka “Hamas” nedēļas nogalē demonstrētā primitīvā mežonība ir izraisījusi ģeopolitisku zemestrīci.
Pēkšņa globālo tektonisko plākšņu maiņa nozīmē, ka ne tikai Izraēlas vietējie konkurenti, piemēram, Irāna, bet arī Rietumu konkurenti – Ķīna un Krievija –, tagad var izmantot situāciju.
Pārsteiguma elements un nāves gadījumu skaits neizbēgami ir novedis pie salīdzināšanas starp “Hamas” asinīm piesātināto ofensīvu un 11. septembri Ņujorkā.
Atšķirība ir tāda, ka “Al Qaeda” terorakts Ņujorkā neradīja risku sākt pasaules karu, un bin Ladens nebija plānojis, ko darīt pēc pastrādātās zvērības.
Turpretim “Hamas” nekontrolētais uzbrukums Izraēlai varētu mainīt pasaules kārtību.
Kā ziņots, “Hamas” bankrotē Irāna. Teroristu grupējuma ieročus, tostarp raķetes, kas nedēļas nogalē lija pār Izraēlu, izstrādāja un apmaksāja Teherāna.
Ajatollam ir ļoti konkrēti mērķi, nodarbinot Hamas pret Izraēlu. Galvenais mērķis ir attiecības starp ebreju valsti un citām Tuvo Austrumu valstīm — Saūda Arābiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Bahreinu, Maroku un Sudānu. No 2020. gada septembra līdz 2021. gada janvārim tika parakstīta Ābrahama vienošanās Donalda Trampa prezidentūrā (kurš pretēji savam ugunīgajam, karu izraisošajam tēlam patiesībā bija miera un sadarbības aizstāvis Tuvajos Austrumos).
Teherānai riebjas šis samierināšanas process. Ajatollas noliedz, ka Izraēlas valstij ir tiesības pastāvēt, un uzstāj, ka tā ir jānoslauka no Zemes virsmas.
Jebkurš miera process, kas izbeigtu Izraēlas izolāciju, ievestu Irānu vēl lielākā “aukstumā”.
Pretēji vairumam Rietumu ziņotā, arābu medijos maz tiek pieminēts teroristu ciniskais neaizsargāto civiliedzīvotāju slaktiņš, sieviešu izvarošana un citu cilvēku nolaupīšana.
Drīzāk Izraēlas atriebības “upuru” attēli ir tie, kas tiek rādīti televīzijas stacijās visos Tuvajos Austrumos.
Šī virpuļa centrā arābu līderi tagad saskaras ar spiedienu no apakšas, lai viņi izvēlētos kādu pusi. Saūda Arābija jau ir atcēlusi jebkādus plānus risināt attiecības ar Izraēlu un, šķiet, vaino Izraēlu pret to vērstajā vardarbībā.
Irāna bauda vairākus citus ieguvumus no šī kara uzliesmojuma. Viens no tiem ir izveidot savu šiītu islāma zīmolu kā galveno Izraēlas ienaidnieku, aizēnot Saūda Arābijas ietekmi, kas atbalsta alternatīvo sunnītu ticību.
Teherāna var uzrunāt musulmaņu pasauli par šiītu kodeksa ideoloģisko tīrību, atšķirībā no Rijādas, kuras sunnītu režīmu viņi attēlos kā nāvējošu kompromitētu mēģinājumu tuvināšanās ar Izraēlu dēļ.
Izraēliešu atriebība sagraus palestīniešu lietu, veicinot fundamentālismu un tādējādi vājinot mērenās arābu valdības, piemēram, Ēģiptes valdības, kuras vēl vairāk destabilizēs milzīgas bēgļu plūsmas no Gazas.
Irāna tagad gūs labumu (tāpat kā Krievija) no neizbēgamā naftas cenu kāpuma, jo palielinās Tuvo Austrumu kara draudi. Tikmēr Rietumu ekonomikas, kas jau tā stostījās, saskaras ar 1973. gada naftas cenu šoku, kas var izraisīt nesaskaņas, katrai valstij cenšoties glābt savu rūpniecību.
Tad ir šī konflikta militārās sekas
Uzmundrinātā Irāna paplašinās savu raķešu un dronu tehnoloģiju eksportu, kas jau tagad spēlē nozīmīgu lomu Krievijai tās “kampaņā” pret Ukrainu.
Patiešām, Maskavai, lai gan tai ir bijušas labas attiecības ar Izraēlu, ir daudz ko iegūt no jauna Tuvo Austrumu konflikta.
ASV, visticamāk, izjutīs spiedienu stiprināt Izraēlas aizsardzību pret “Hamas” raķetēm ar tādiem ieročiem kā pretraķešu sistēmu “Patriot”. Amerikā nav lielu šo pretraķešu sitēmu krājumu, un Izraēla būs prioritāte. Tas, savukārt, nozīmē, ka prezidenta Zelenska valdībai to būs daudz mazāk.
Tātad Maskava un Teherāna gūs daudz no ilgstoša konflikta, kas piesaista Izraēlas kaimiņvalstis.
Mums Rietumos viss būs daudz sliktāk, nekā tas bija pēc Jomkipuras kara tieši pirms pusgadsimta, kas izraisīja 1973. gada šoku.
Mūsu valsts tīklam jau ir grūtības tikt galā ar lielo pieprasījumu, taču mēs varētu atgriezties pie elektroenerģijas padeves pārtraukumiem un trīs dienu darba nedēļas.
Rīt naftas cenu kāpums var izraisīt haosu trauslajā pasaules ekonomikā. Galvenokārt ekonomisko triecienu cietīs Rietumi — Eiropa, Amerika un Japāna, nevis Krievija vai Ķīna.
Tieši laikā, kad Rietumiem ir vajadzīga rezolūcija no pašas augšas, Baltajā namā ir personība, kuras prāta spējas un izpratne par politiku nespēj radīt nekādu pārliecību.
Vājuma sajūta, ko izstaro prezidents Džo Baidens, tika iemiesota viņa smieklīgi nelīdzsvarotajā darījumā ar Teherānu pagājušajā mēnesī, kurā ASV samaksāja izpirkuma maksu 6 miljardu dolāru apmērā apmaiņā pret tikai piecu Irānā ieslodzīto atbrīvošanu.
Tas bija līdzvērtīgs tiešam pamudinājumam sagrābt ķīlniekus, kas varētu izskaidrot, kāpēc “Hamas” savā pēdējā uzbrukumā ir izvēlējusies šādu taktiku.
Amerikāņu uzmanību Tuvajos Austrumos atzinīgi novērtēs arī Ķīna un Ziemeļkoreja, kuras jutīs, ka tām ir lielākas iespējas īstenot savas teritoriālās un kodolieroču ambīcijas Klusajā okeānā.
Laikā, kad Tālajos Austrumos padziļinās Aukstais karš, Ķīna ir ieņēmusi nostāju, kas apdraud Taivānu un pat Filipīnas. Tajā pašā laikā Ziemeļkorejas diktatūra, kurai jau ir spēcīgas militārās attiecības ar Teherānu, varētu izmantot pašreizējo satricinājumu gaisotni, lai apdraudētu Japānu vai Dienvidkoreju.
Aizdomas, ka Kims Čenuns un Ajatolla gadiem ilgi ir dalījušies zinātībā par kodolenerģiju, tagad varētu vērsties pie Phenjanas, kas nogādā Irānai masu iznīcināšanas ieroci vai divus. Tas izraisītu Armagedona mēroga krīzi Izraēlā un Rietumos.
Un, ja ar to nepietiks, “Hamas” uzbrukuma sekas varētu no jauna uzliesmot pilsoņu karā Sīrijā. Prezidenta Asada valdība ir pārvietojusi karavīrus uz Izraēlas robežu, atstājot vietu ISIS atkārtotam uzplaukumam.
Tikmēr Turcija, kas ir spēcīga “Hamas” atbalstītāja, jūtas arvien drosmīgāka sākt uzbrukumu tur esošajiem nemierīgajiem kurdiem.
Blakus Libānā spēcīgais šiītu islāmistu grupējums “Hezbollah” varētu nolemt izmantot savu plašo Irānas piegādāto raķešu arsenālu pret Izraēlu, lai parādītu savu “solidaritāti” ar Palestīnu.
Vai varētu pienākt brīdis, kad ar nostalģiju atskatīsimies uz pasaules kārtību pēc 11. septembra?
