Zemes pārdevēji var nezināt un pat neatklāt, vai konkrēto zemes gabalu vispār drīkst apbūvēt. Kur un kā to noskaidrot? 3
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vīrusa izplatības ietekmē arvien biežāk pilsētnieki, sevišķi daudzstāvu namos dzīvojošie, pilsētas pievārtē grib nopirkt gatavu savrupmāju vai zemi apbūvei. Bet, iegādājoties zemi, pircējiem būtu jānoskaidro, vai uz tās vispār varēs būvēties.
Zemes gabala pārdevējs to var nezināt vai pat neatklāt, lai tik ātrāk varētu to pārdot.
Vai vispār drīkst apbūvēt?
“Luminor” bankas Nekustamo īpašumu vērtēšanas nodaļas vadītājs Gustavs Reinsons tāpēc iesaka pārbaudīt, vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noskatītais zemes gabals vispār ir paredzēts apbūvei, un tikai tad izlemt par pirkumu.
Babītes novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Veldze Liepa stāsta, ka ar teritorijas plānojumiem zemes pircēji var iepazīties vietējo pašvaldību mājas lapās vai Valsts vienotās ģeotelpiskās informācijas portālā “www.geolatvija.lv”.
Teritoriju plānojumos cita starpā var noskaidrot, vai pircēja noskatītā zemes gabala tuvumā nākotnē nav paredzēta, piemēram, autoceļu, ražošanas vai noliktavu ēku būvniecība.
Par plānoto apbūvi tuvākajā apkārtnē var arī uzzināt, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmā apkopotos datus par vietējo būvvalžu izsniegtajām būvatļaujām.
Jānoskaidro apgrūtinājumi
Kā stāsta Veldze Liepa, ja pēc teritorijas plānojuma zeme arī ir paredzēta apbūvei, tad tas vēl nenozīmē, ka pircējs varēs tur uzbūvēt visu, ko vien pats iedomājies, piemēram, vairāku stāvu savrupmāju ar tornīšiem jumta galā.
Plānojumos nereti ir noteikti dažādi būvniecības ierobežojumi, piemēram, ierobežots apbūves apjoms, stāvu skaits, aizliegums būvēt guļbūves, ēkas eksterjeram jāiekļaujas apbūvējamās teritorijas kopējā arhitektoniskajā stilā un citi.
Pašvaldības pārstāve iesaka laikus sekot arī iespējamiem grozījumiem pašvaldību teritoriju plānojumos, kas var ietekmēt arī ieceri būvēties izraudzītajā zemes gabalā.
Gustavs Reinsons iesaka pircējiem pievērst uzmanību arī plānotās apbūves apgrūtinājumiem. Izraudzītajam zemes gabalam tie būs redzami zemesgrāmatā.
Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” (“www.ozols.gov.lv”) iespējams noskaidrot, kādi vēl varētu būt noteiktie apgrūtinājumi zemes gabalam līdzās esošajām teritorijām, kas tāpat var ietekmēt iespējamo apbūvi jau iegādātajā zemes gabalā.
Tās varētu būt, piemēram, elektrības gaisvadu līniju, autoceļu, dzelzceļa aizsargjoslas.
Babītes novada pašvaldības pārstāve Veldze Liepa iesaka zemes pircējiem izpētīt, kur tiks būvēta jaunā dzelzceļa līnija “Rail Baltica” un kā tā nākotnē varētu ietekmēt viņu iecerēto privātmāju būvniecības plānus.
Tāpat pircējiem būtu ieteicams noskaidrot plānojumos atzīmētās applūstošās teritorijas, kurās iespējama tikai sezonas rakstura ēku būvniecība.
Jāpārliecinās par piekļuvi
“Luminor” bankas pārstāvis Gustavs Reinsons skaidro, ka, iegādājoties zemi, pircējiem tikpat svarīgi laikus noskaidrot, vai tai būs iespējams piekļūt.
Ja līdz noskatītajam zemes gabalam arī ved labs ceļš un ja pārdevējs apgalvo, ka pa to braukāts jau desmitiem gadu, tas vēl nenozīmē, ka pircējs to varēs izmantot ikdienā.
Ja zemes gabalam iespējams piekļūt, šķērsojot citus īpašumus, vispirms der noskaidrot, kam šis ceļš pieder.
Ja tas ir uzbūvēts uz citiem īpašniekiem piederošas zemes gabaliem, tad jāpārliecinās, vai zemesgrāmatā tiem ir noteikts ceļa servitūts. Ja šāda servitūta nav, tad citi zemes īpašnieki var liegt iespēju piekļūt.
Servitūta nodibināšana, ja tā ir vienīgā iespēja piekļuvei, ir iespējama vienīgi tiesā.
Cik izmaksās elektrība un ūdens
Mājas būvniecību var ļoti sadārdzināt elektrības pieslēguma izbūve. Latvijā ir zināmi vairāki gadījumi, kad iegādātā zeme maksājusi vairākkārt lētāk nekā elektrības pieslēguma izbūve, kuru zemes īpašnieks nav varējis atļauties.
Tāpēc, iekams iegādāties zemi apbūvei, elektrības pārvades un sadales uzņēmumā “Sadales tīkls” vispirms būtu jānoskaidro, cik šāds pieslēgums varētu maksāt.
Ja arī zemes gabala tuvumā ir izbūvēta elektrības gaisvadu līnija, tas vēl nenozīmē, ka tās jaudas pietiks vēl vienam jaunam pieslēgumam.
Mājas būvniecībai tikpat svarīga ir ūdens apgāde, kas, būvējot māju lauku apvidū, vienmēr būs tikai zemes īpašnieka paša ziņā.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā zemes pircējs var pieprasīt izziņu, kādā dziļumā ir atrodams ūdens un kāda varētu būt tā kvalitāte, tādējādi laikus aplēšot, kādi izdevumi būtu nepieciešami dziļurbuma ierīkošanai.
Savukārt ciematu teritorijās pircēji var noskaidrot iespējas pieslēgumiem centralizētajai ūdens apgādei, ja vien, protams, tāda ir izbūvēta.
Pēc nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmumā “Latio” apkopotajiem datiem, 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu strauji audzis pieprasījums pēc privātās apbūves zemēm un darījumi ar tām.
Ar zemi, tostarp privātajai apbūvei paredzēto, darījumu skaits visvairāk palielinājies Kurzemē (+37%), Rīgai tuvākajos novados (+22%), Zemgalē (+17%). No Rīgai tuvākajiem novadiem izcēlies Mārupes novads (+25%).
