Liela daļa Putina atbalstītāju Latvijā savu nostāju nav slēpuši, pat publiski demonstrējot dažādus krievu imperiālisma simbolus.
Liela daļa Putina atbalstītāju Latvijā savu nostāju nav slēpuši, pat publiski demonstrējot dažādus krievu imperiālisma simbolus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

“Trīs dienas pavadīja gultā raudādama.” Ārzemju laikraksts ziņo par paniku Latvijas krievu vidū 399

LA.LV uzmanību piesaistīja “The New York Times” publicētais raksts, kur savu pārdzīvojumu izklāstījuši Latvijā dzīvojošie krievi ar Krievijas pasēm. Daļa faktu raisīja šaubas par to patiesumu, tāpēc šķita vērtīgi ieskatīties raksta atziņās, kas pieejamas ļoti plašai auditorijai.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 3
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam
TV24
“Kāpēc Zelenskis to lietu izspēlēja?” Rajevu pārsteidzis paziņojums par Ukrainā sagatavotajām 14 jaunām armijas brigādēm
Lasīt citas ziņas

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Latvija vērsusies pret iedzīvotājiem ar Krievijas pasēm. Krievvalodīgā atraitne Ņina Marcinkēviča, par kuru ziņo laikraksts “The New York Times”, dzimusi Latvijā pirms 63 gadiem, kad tā vēl bija Padomju Savienības sastāvā, tur apprecējusies un izveidojusi ģimeni. Viņa nekad nekur citur nav dzīvojusi, tāpēc šoruden pārsteigums, kad viņa saņēma oficiālu vēstuli, kurā teikts, ka ir zaudējusi tiesības uz uzturēšanās atļauju, valsts pensiju un medicīnisko aprūpi, bijis ļoti nepatīkams.

“Jums jāpamet Latvijas Republikas teritorija līdz 2023. gada 30. novembrim,” oficiālajā vēstulē bijā teikts. Tā kā nebija, kur iet, atraitne Ņina Marcinkēviča, kurai ir sirds un plaušu problēmas un augsts asinsspiediens, sacīja, ka no šoka “sabruka” un trīs dienas pavadīja gultā raudādama. Marcinkēvičas kundzes mājas atrodas Daugavpilī, Latvijas austrumos, kur lielākā daļa iedzīvotāju runā krievu valodā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jānis Dombrava ir nacionālistiski noskaņots Latvijas Saeimas deputāts, kurš Krievijas karu Ukrainā ir norādījis kā pamatu, lai vērstos pret valstij nelojāliem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, teikts “The New York Times”.

Rakstā tiek minēts, ka tas tiek darīts apzināti – lai sakultu naidu pret krievvalodīgajiem un virzītu pret viņiem vērstu likumdošanu.

Intervijā viņš sacīja, ka Krievijas rīcība Ukrainā ir atklājusi riskus, ka pastāv “piektā kolonna”, kas nerunā valsts valodā, informāciju iegūst no Krievijas ziņu medijiem un bieži vien sliecas pārņemt Maskavas skatījumu uz pasauli.

“Mēs varam paturēt tos, kas vēlas integrēties, bet ne tos, kas gaida Padomju Savienības atgriešanos. Viņiem vajadzētu aiziet,” sacīja Dombrava, “Nacionālās apvienības” līderis un Saeimas Nacionālās drošības komitejas priekšsēdētājs.

Daudzi latvieši runā krieviski, kā arī savā dzimtajā valodā, it īpaši tie, kas izglītoti padomju varas apstākļos, un bieži vien domā, ka krievvalodīgie, kuri nekad nav pacentušies iemācīties latviešu valodu, ir nelojāli valstij.

Reaģējot uz Krievijas karu Ukrainā, Latvija ir aizliegusi Krievijas televīziju, demontējusi pieminekļus, kas godina padomju karavīrus, un likusi pārbaudīt tūkstošiem Krievijas pilsoņu, kuri valstī dzīvojuši gadu desmitiem, lai pārliecinātos par viņu lojalitāti un valodas prasmēm.

Pārbaudes procesu noteica grozījumi Imigrācijas likumā, ko sponsorēja Dombrava kungs un viņa sabiedrotie neilgi pirms vēlēšanām pagājušā gada oktobrī, vēsta laikraksts. Līdz ar to aptuveni pusei no aptuveni 50 000 Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem ir jānokārto valodas eksāmens un jāveic drošības pārbaudes, ja viņi vēlas palikt.

Reklāma
Reklāma

Amatpersonas uzstāj, ka tas neizraisīs masveida izraidīšanu un tikai 3500 Krievijas pilsoņu, kas reģistrēti kā rezidenti, nav iesnieguši nepieciešamos dokumentus. Nav skaidrs, cik daudzi vēl dzīvo Latvijā. “Mēs nesteidzamies nevienu izraidīt,” sacīja Latvijas Migrācijas departamenta vadītāja Ilze Briede. “Neviens,” piebilda Briedes kundze, “nav deportēts un, visticamāk, arī tuvākajā laikā netiks izsūtīts. Termiņš ir pagarināts līdz 2025. gadam.”

Taču panikas vilnis Latvijas iedzīvotāju vidū, kuriem ir Krievijas pases, ir pārvērtis to, kas sākās kā priekšvēlēšanu triks, par Latvijas politisko, birokrātisko un sabiedrisko attiecību murgu, un Kremlim tas kalpo kā propagandas “barība”.

“Krievijas propagandai tā ir bijusi dāvana,” sacīja neatkarīgais likumdevējs Igors Rajevs, kurš kopā ar Iekšlietu ministriju strādā pie jauno noteikumu ieviešanas.

Putins šomēnes apsūdzēja Latviju – ka tā izturas pret krievvalodīgajiem “kā pret cūkām” un gatavojās viņus izmest uz Krievijas robežas “ratiņkrēslos”. Viņš brīdināja, ka tas tikai novedīs pie “problēmām viņu pašu valstī”.

Putina izteikumos bija draudīgas atbalsis brīdinājumiem, ko viņš izteica Ukrainai 2014. gadā, kad Maskava, apgalvojot, ka krievvalodīgie Ukrainas austrumos saskaras ar ukraiņu nacionālistu vajāšanām, sarīkoja bruņotu sacelšanos, iezīmējot Krievijas militārās intervences sākumu, kas pagājušajā gadā pārauga pilna mēroga karā.

Praktiski neviens negaida, ka Krievija iebruks Latvijā, kas ir NATO dalībvalsts, taču valsts, apzinoties savu pagātnes pakļautību gan Krievijas impērijai, gan Padomju Savienībai, joprojām izjūt pretlatvsiku niknumu no Maskavas puses.

Sergejs Kaļiņins, Latvijā dzimušais etniskais krievs, kurš strādā liberālajā bezpeļņas organizācijā “Krievu balss Latvijai”, sacīja, ka karš Ukrainā ir “radikalizējis” abas Latvijas etniskās un lingvistiskās plaisas puses. Viņš stāstīja, ka viņu nesen apzaguši etniskie latviešu jaunieši, kurus saniknoja viņa krievu akcents, runājot latviešu valodā.

Viņš piebilda, ka arī krievvalodīgie ir kļuvuši agresīvāki, un daži pat gaida Krievijas iebrukumu, lai aizsargātu savas intereses.

“Pirmais kanāls”, Krievijas galvenā valsts televīzijas stacija, veltīja veselu stundu, lai nosodītu Latviju kā fašistu vadītu rusofobu valsti, kuras nolūks ir izveidot monoetnisku valsti.

Kad 1991. gadā komunisms sabruka, līdzās Krievijas Federācijai izveidojās 14 jaunas valstis. Katra no tām vēlējās no jauna nostiprināt savu valodu un kultūru līdzās miljoniem padomju laika imigrantu, no kuriem daudzi bija etniskie krievi, un viņu pēcnācējiem.

Tomēr Ukrainas karš ir radījis jaunu šķautni gadu desmitiem ilgajai spriedzei, īpaši tādās valstīs kā Latvija, kur etniskie krievi 1991. gadā veidoja gandrīz pusi no kopējā iedzīvotāju skaita.

Nāve un emigrācija kopš tā laika ir ievērojami samazinājusi to skaitu, bet valsts austrumos joprojām valda ne vien krievu valoda, bet arī mentalitāte. Vairāk nekā 80% Daugavpils iedzīvotāju runā krievu valodā, un tikai daži atbalsta Latvijas entuziasmu palīdzēt Ukrainai.

Šomēnes vizītē Daugavpilī, lai noskaņotu vietējos iedzīvotājus par labu Ukrainai, Viktorija Obruha, bēgle no Austrumukrainas pilsētas Harkovas, stāstīja par šausmām, kuras viņas dzimtajā pilsētā radīja Putins. “Ja jums tik ļoti patīk Krievija, dodieties uz turieni — tā ir ļoti tuvu,” viņa sacīja, raksturojot Latvijas milzu kaimiņu, kura robeža atrodas tikai 15 jūdzes uz austrumiem no pilsētas, kā “netīru un rupju”.

Oļegs Vinogradovs, Daugavpils vēsturnieks-amatieris, kurš pārvalda privātu muzeju, kurā eksponētas padomju laika piemiņas lietas, prognozēja, ka “protams, Krievija uzvarēs” pret Ukrainu, un vainoja karā ASV iejaukšanos.

Intervijā viņš atcerējās, ka priecājies, kad sabruka Padomju Savienība, taču bija sarūgtināts, ka pēc neatkarības atjaunošanas Latvija daudziem krievvalodīgajiem liedza pilntiesīgu pilsonību, jo viņi nevarēja nokārtot latviešu valodas eksāmenu. Viņiem tika izsniegtas “nepilsoņu” pases, kas ļāva viņiem ceļot un garantēja uzturēšanās tiesības un pilnīgu piekļuvi veselības aprūpei un sociālajiem pabalstiem. Bet tas viņus izslēdza no daudziem valdības darbiem un nacionālās politikas, viņš norāda laikrakstam “The New York Times”.

Dusmīgi par to, ko daudzi krievvalodīgie uzskata par savu otrās šķiras statusu, un Krievijas pensiju piedāvājuma vilināti, desmitiem tūkstošu “nepilsoņu” pieteicās un saņēma Krievijas pilsonību. To vidū bija atraitne Marcinkēviča.

Vācu pētnieku grupas “Friedrich-Ebert-Stiftung” fonda šogad publicētajā sabiedriskās domas aptaujā tika atklātas lielas atšķirības starp abām kopienām par sankciju pret Krieviju nepieciešamību, par Latvijas dalību NATO un daudziem citiem jautājumiem.

Pēc aptaujas datiem, 53% krievvalodīgo Latvijā Putinu vērtē negatīvi, divreiz vairāk – pozitīvi. 94% latviešu valodā runājošo viņu vērtē negatīvi.

Vēl viena 68 gadus veca Daugavpils nepilsone Tatjana Matvejeva arī pieņēma Krievijas pilsonību, lai saņemtu priekšlaicīgu pensiju. Viņa arī saņēma vēstuli, kurā viņai pavēlēts doties prom. Izmisīgi cenšoties izvairīties no izraidīšanas, viņa vērsās pēc palīdzības pie krieviski un latviski runājošās žurnālistes un Daugavpils aktīvistes Olgas Petkēvičas, kura palīdz gados vecākiem krievvalodīgajiem orientēties birokrātijas jūklī.

Matvejevas kundze divas reizes kārtoja latviešu valodas pārbaudījumu, taču neveiksmīgi. Viņa dzimusī Krievijā, kopš 1980. gada dzīvo Latvijā, strādājusi padomju rūpnīcā, kas 90. gadu sākumā sabrauka, un pēc tam bijusi apkopēja Daugavpils slimnīcā. “Neviens man iepriekš nebija prasījis runāt latviešu valodā,” viņa teica. “Ja man būtu 20, es varētu mācīties, bet mana atmiņa ir vairs nav tik laba,” viņa norāda laikrakstam.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.