Igaunijas ģenerālis Herems: Baltijas valstis ir izvēlējušās dažādus ceļus, lai stātos pretī ienaidniekam 99
Baltijas valstis izvēlējušās dažādus veidus, kā stāties pretī ienaidniekam, intervijā Lietuvas televīzijai atzina Igaunijas Aizsardzības spēku vadītājs ģenerālis Martins Herems, vēsta Lounaeestlane.ee.
Atšķirībā no Lietuvas, kas pārliecinājusi savu sabiedroto Vāciju savā teritorijā izvietot brigādi, Igaunija nolēma atstāt Lielbritānijā tās aizsardzībai uzticētos britu spēkus.
Trīs Baltijas valstis nesen vienojās arī par sadarbību aizsardzības līnijā blakus Krievijas un Baltkrievijas robežām. Pēc Herema domām, tā nebūs Mažino līnija (aizsardzības līnija, ko Francija izveidoja uz robežas ar Vāciju pēc Pirmā pasaules kara). Drīzāk tai būtu jāsastāv no ļoti konkrētiem aizsardzības pasākumu plāniem nākamajās dienās pēc gaidāmās agresijas pazīmēm.
Tajā pašā laikā Herems saka, ka nevajag pārāk reaģēt uz tā dēvētajiem hibrīduzbrukumiem. “Tas var sāpināt, bet tas nenogalinās,” viņš saka.
Igaunija kopā ar Somiju varētu bloķēt Krievijas pieeju Baltijas jūrai no Sanktpēterburgas. Ģenerālis Martins Herems uzskata: “Tā būtu stratēģiska dilemma Krievijai. Ja viņi apsver jebkāda veida agresiju pret Igauniju, viņiem ir jādomā, kā viņi turpinās sazināties, piemēram, ar Kaļiņingradu.”
“Un, manuprāt, mums ir visas tiesības aizstāvēt savu valsti, kaut vai slēdzot jūras satiksmi, agresijas gadījumā caur Somu līci. Igaunijai un Somijai ir tam nepieciešamie līdzekļi,” min Herems.
Pirms dažām nedēļām Baltijas valstis parakstīja vienošanos par vienotas aizsardzības līnijas izveidi gar Krievijas un Baltkrievijas robežām. Komandieris skaidro: “Pats galvenais, esam plānojuši būvēt barjeras un nocietinājumus. Cits jautājums, cik mēs reāli būvējam- miera laikā lejam zemē betonu.”
“Bet svarīgi, lai mums būtu plāni, projekti, gatavība nozarē. Varbūt daži priekšmeti tiek glabāti lietošanas zonas tuvumā. Tas ir svarīgi. Es nedomāju, ka mēs būvēsim Mažino līniju vai ko tamlīdzīgu, bet
mums ļoti, ļoti ātri jāsakārto aizsardzības līnija. Mums var būt tikai dažas dienas, lai to izdarītu,” tā Martins Herems.
Ģenerālis stāsta, ka aizsardzības līnijai vajadzētu sastāvēt no šķēršļiem, kas neaptur agresoru, bet novirza to uz mums piemērotākajām zonām. Tam vajadzētu nodrošināt mūsu personāla augstumu un aizsardzību. Piemēram, bunkuri vai patversmes, kur izmitināt karavīrus agresijas gadījumā.
Igaunija paziņojusi par plānu būvēt 600 bunkurus, savukārt latvieši rēķinājuši, ka šāda apņemšanās varētu ilgt desmit gadus.
Ģenerālis Martins Herems skaidro: “Briesmu gadījumā mums šī aizsardzības līnija jāveido dienās, nevis gados. Es domāju, ka tuvāko gadu laikā neuzbūvēsim tieši 600 bunkurus, bet varbūt dažus. Mums ir jāsagatavo materiāls šiem bunkuriem un gatavība nozarē šos bunkurus būvēt.
Tāpēc es šodien īsti nevaru atbildēt, cik bunkurus būvēsim, bet mums ir jāsagatavojas, lai būtu gatavi tos uzbūvēt dažu dienu laikā.
Un mēs jau esam ieguldījuši, pēdējos trīs četrus gadus šajos šķēršļos esam ieguldījuši aptuveni 3 miljonus eiro gadā. Tā saucamie pūķa zobi, betona klucīši, daži metāla priekšmeti. Tie jau tiek turēti Igaunijas austrumu reģionos.”
Martins Herems igauņu medijam min:
“Ir jāatrod līdzsvars. Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir atšķirīgi lēmumi.
Mēs esam nolēmuši, tāpat kā Lielbritānija, ka neieguldīsim naudu militārajā infrastruktūrā, piemēram, kazarmās un autostāvvietu noliktavās. Bet mēs ieguldām naudu bruņojumā, munīcijā un rīkojam mācības, kā ļoti ātri izvietot Lielbritānijas karaspēku Igaunijā indikatoru, nevis agresijas gadījumā.
Vai tas ir labāks par Lietuvas risinājumu? Es nezinu. Es zinu mūsu budžetu, un šobrīd mums nav naudas, lai izveidotu vēl vienu brigādes nometni.”
Eiropas līderi arvien biežāk runājuši par gatavošanos karam ar Krieviju. Šajā jautājumā ģenerālis min dažus soļus:
“Tie nav tik ātri, kā mēs vēlētos redzēt Baltijas valstīs, bet mums arī jāsaprot, ka mums tas ir ugunsgrēks otrpus žogam. Rietumeiropieši caur mums var sajust dūmus vai dzirdēt par šo uzliesmojumu.
Tāpēc ir saprotams, ka tie ir lēnāki, taču ir noteikti soļi. Retorika ir mainījusies. Mēs redzam, ka Eiropas rūpniecība aug un ir gatava ražot vairāk.
Ko es neesmu redzējis, un man var nebūt taisnība, bet es neesmu redzējis, ka šīs valstis laiž naudu militārajā tirgū. Es neesmu redzējis līgumu pieaugumu par munīciju un citu aprīkojumu. Es domāju, ka tas joprojām ir bijis ļoti lēns, īpaši ņemot vērā, ka mums Eiropā ir bijuši divi ļoti intensīva kara gadi,” skaidro Igaunijas Aizsardzības spēku vadītājs ģenerālis Martins Herems.
