Dāvids atzīst, „Īsa pamācība mīlēšanā” ir lielākā izrāde, ko viņš līdz šim veidojis. 120 izrādes kostīmu 800 detaļu un 1000 metru audumu – tā rēķināts Daugavpils teātrī. „Tik lielas skates esmu veidojis, bet tik daudz izrāžu kostīmu – nekad,” smaida mākslinieks. „Šī būs vizuāli ārkārtīgi skaista, latviska izrāde. Protams, darba ir ļoti daudz. Viena kostīma detaļās ietilpst apakšsvārki, svārki, blūze vainags, josta, saktas, villaine. Ainas mainās strauji – baznīca, tirgus, bēres, kostīmu ir daudz. Ir raksturi, komiskas situācijas – kā jau Blaumanim. Mēģinājumos esmu smējies līdz asarām.” 2
Mākslinieku iedvesmo arī atjaunotās Daugavpils teātra telpas. „Pati teātra arhitektūra ir ārkārtīgi skaista,” sajūsminās mākslinieks. „Nevaru iedomāties šai latviskajai izrādei labāku vietu kā skaisto, Ulmaņlaikā celto teātri, toreiz Vienības namu. Tieši tādēļ kaut kā „prasījās” arī kostīmos meklēt latviskas formas. Tagad jau daudzi taisa kostīmus kā Žagara „Karmenā” – tādu salašņu diskotēku. Es tā nevaru. No „Karmenas” izgāju otrajā cēlienā. Mani aizvaino tas, ja nav svētku uz skatuves. Es kā skatītājs vēlos baudu acīm. Cilvēks tomēr maksā naudu, un nevajadzētu viņam rādīt tādas drēbes, kādas viņš redz katru dienu mājās. Manuprāt, vairāki mūsdienu Latvijas teātra kostīmu mākslinieki cieš no izdomas nabadzības. Es, protams, nesaku, ka esmu labs – par to lai spriež kritiķi – tomēr ir tādi, kuriem nevajadzētu strādāt teātrī. Ceru, ka skatītājiem patiks mana doma – interpretācijas par latviešu tautas tērpiem. Mans uzdevums nav arī noslīcināt izrādi kostīmos, drīzāk palīdzēt tai būt organiskai.”
