Publicitātes foto

Dāvids atzīst, „Īsa pamācība mīlēšanā” ir lielākā izrāde, ko viņš līdz šim veidojis. 120 izrādes kostīmu 800 detaļu un 1000 metru audumu – tā rēķināts Daugavpils teātrī. „Tik lielas skates esmu veidojis, bet tik daudz izrāžu kostīmu – nekad,” smaida mākslinieks. „Šī būs vizuāli ārkārtīgi skaista, latviska izrāde. Protams, darba ir ļoti daudz. Viena kostīma detaļās ietilpst apakšsvārki, svārki, blūze vainags, josta, saktas, villaine. Ainas mainās strauji – baznīca, tirgus, bēres, kostīmu ir daudz. Ir raksturi, komiskas situācijas – kā jau Blaumanim. Mēģinājumos esmu smējies līdz asarām.” 2


Mākslinieku iedvesmo arī atjaunotās Daugavpils teātra telpas. „Pati teātra arhitektūra ir ārkārtīgi skaista,” sajūsminās mākslinieks. „Nevaru iedomāties šai latviskajai izrādei labāku vietu kā skaisto, Ulmaņlaikā celto teātri, toreiz Vienības namu. Tieši tādēļ kaut kā „prasījās” arī kostīmos meklēt latviskas formas. Tagad jau daudzi taisa kostīmus kā Žagara „Karmenā” – tādu salašņu diskotēku. Es tā nevaru. No „Karmenas” izgāju otrajā cēlienā. Mani aizvaino tas, ja nav svētku uz skatuves. Es kā skatītājs vēlos baudu acīm. Cilvēks tomēr maksā naudu, un nevajadzētu viņam rādīt tādas drēbes, kādas viņš redz katru dienu mājās. Manuprāt, vairāki mūsdienu Latvijas teātra kostīmu mākslinieki cieš no izdomas nabadzības. Es, protams, nesaku, ka esmu labs – par to lai spriež kritiķi – tomēr ir tādi, kuriem nevajadzētu strādāt teātrī. Ceru, ka skatītājiem patiks mana doma – interpretācijas par latviešu tautas tērpiem. Mans uzdevums nav arī noslīcināt izrādi kostīmos, drīzāk palīdzēt tai būt organiskai.”

Reklāma
Reklāma
“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu
Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara
Norvēģijā ir pilsēta, kuras iedzīvotājiem jau vairāk nekā 70 gadus ir aizliegts nomirt. Nežēlīgs liktenis sagaida tos, kuri saslimuši 30
Lasīt citas ziņas
Mākslinieks atklāj – izrādes tērpu idejas smēlies vēsturiskā laikā, pat 15 gadus pirms 1907. gada, kad Blaumanis publicēja feļetonu „Īsa pamācība mīlēšanā”. „Mazliet ietekmējies esmu arī no Alvja Hermaņa veidotās „Jenūfas” Briseles operā. Man tik ļoti uzrunāja Annas Vatkinas interpretācijas par tautas tērpu – tas bija vienkārši skaisti. Tā krāsainība. Man gribētos parādīt to latviešu krāsainību. Tas, ka mums nav krāsu, ir tāds padomju cilvēka domāšanas veids. Latviešu tautas tērpi ir koši, krāšņi un bagāti. Izrādē izmantoti visi Vidzemes novada motīvi – lugas notikumi taču notiek turpat, Blaumaņa kaimiņos.”
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.