Izrādās, ka pārtikas cenas Latvijā aug straujāk nekā vajadzētu – lūk, kas pie tā vainīgs 18
Latvijā pārtikas tirdzniecības nozarē acīmredzot ir tirgus līderi, kas nav gatavi iesaistīties konkurences cīņā, un nosaka augstās pārtikas cenas, otrdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Viņš stāstīja, ka Latvijā vairāk nekā pusi no inflācijas veido pārtika. “Pārtikai ir kaut kas sistemātisks, kas tās cenas dzen uz augšu vairāk, nekā mēs to gaidījām pagājušā gada nogalē,” teica Rutkaste.
Ir produkti, kuriem cenas seko pasaules pārtikas cenu tendencēm, bet, kā norādīja Rutkaste, “šeit noteikti nav stāsts tikai par to, ka ārējās cenas pieaug, te ir kaut kas vairāk”.
Viņš skaidroja, ka parasti, salīdzinot pārtikas ražotāju cenas un patēriņa cenas, tās viena otrai seko – tas nozīmē, ka vienas cenas pieaug, otras seko, vienas samazinās, otras seko. Līdz šim līdzīgi ir bijis arī Latvijā, bet šobrīd cenu pieaugums ir ieildzis, kas nozīmē, ka galapatēriņa cenas aug straujāk nekā ražotāju cenas.
Rutkaste norādīja, ka tas ir kaut kā saistīts ar Latvijas cenu noteikšanas mehānismu, un tirgotāju spēja palielināt cenas ir lielāka, nekā tas būtu stingrākas konkurences apstākļos.
“Man šķiet, ka konkurence varētu būt sīvāka vienā otrā segmentā, kas lielā mērā pārtikas inflāciju virzītu tuvāk tam, ko nosaka izmaksas,” stāstīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs.
Rutkaste pieminēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) ir sākusi dažādas iniciatīvas, kas ir vērstas uz cenu noteikšanas caurspīdīguma palielināšanu noteiktam pārtikas grozam, regulāras cenu publikācijas un kalkulatora izveide.
“Tas man liekas ir adekvāts veids, kā reaģēt uz šo. Mēs noteikti nevaram pateikt, ka tur ir monopols vai tur ir maz uzņēmumu. Tā nav. Acīmredzot mums ir tirgus līderi, kas viens ar otru negrib iesaistīties asiņainā konkurences cīņā, un, kā viņi tās cenas nosaka, tā pārējie mēģina sekot. Tā noteikti nav situācija, kur ir viens, divi spēlētāji, kuri savā starpā vienojas un nosaka,” teica Rutkaste, piebilstot, ka pircējam arī jābūt aktīvākiem, jāseko līdzi un varbūt nevajag atbalstīt tirgotāju ķēdes, kur cenas aug visstraujāk.
Arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka attiecībā uz inflāciju Latvijā bažas rada pārtika.
“Esam noķēruši šo problēmu jau diezgan agri, tāpēc domāju, ka ir lielas iespējas šo slimību neielaist un nepadarīt par hronisku kaiti,” teica Kazāks. Viņš uzsvēra, ka Latvijas Banka šajā jautājumā noteikti ir gatava palīdzēt ar analīzi, bet galvenais uzdevums ir konkurence un caurskatāmība.
Jau ziņots, ka Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 1,4% līdz 3,4%. To noteica straujāks, nekā iepriekš prognozēts, pārtikas un pakalpojumu cenu kāpums.
