Dana Reizniece-Ozola
Dana Reizniece-Ozola
Foto – Timurs Subhankulovs

Jāaiztaisa optimizācijas caurumi. Saruna ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu 5

Kāda ir VID misija – tikai nodokļu piedzīšana, veselīgas finanšu aprites nodrošināšana vai valsts varas īstenošana? Kāpēc, veidojot nākamā gada budžetu, it kā nepaaugstina nodokļus, bet tos tomēr paaugstina? Vai tāpēc, ka VID vairāk nespēj izcelt no ēnu ekonomikas? Kas būs galvenie naudas iemaksātāji nākamā gada budžeta palielinājumam – bagātnieki vai slimie? Uzņēmēji vai darba ņēmēji? Par to “LA” redakcijā iztaujāju finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

VID vadītājam jābūt “no malas”

– Ja domājat, ka esat atradusi īsto vadītāju Valsts ieņēmumu dienestam, tad pirmais jautājums: kādai, jūsu ieskatā, jābūt šai iestādei?

D. Reizniece-Ozola: – Tam jābūt spēcīgam instrumentam valsts rokās, kas spēj godīgi iekasēt nodokļus. Valdības mērķis ir dažu gadu laikā spēt iekasēt vienu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta, ko var panākt gan ar nodokļu politikas izmaiņām, gan ar efektīvu iekasēšanu. Tas otrais ir VID uzdevums. To var paveikt ar mūsdienīgu klientu apkalpošanu, spējot tikt līdzi jaunām uzņēmējdarbības formām un kolektīvai uzņēmējdarbībai, kā arī uzņēmumiem, kuri reģistrēti citās valstīs, bet pakalpojumus sniedz šeit. Svarīgs ir nodokļu samaksāšanas ērtums, ko var sekmēt IT risinājumi. Svarīga ir attieksme – lai pēc iespējas mazāk būtu kontaktu ar inspektoriem un auditoriem. Nodokļu samaksāšanai jābūt vieglai, ērtai un nemanāmai.

VID ir jājūt tad, kad ir nopietnas problēmas. Noziedzības apkarošanai jā­kļūst efektīvākai, bet ar to pašā VID šobrīd ir vislielākās problēmas. Grūti iedomāties ienesīgāku biznesu Latvijā kā PVN karuseļa shēmas. VID ir kļuvis par būtisku to sastāvdaļu, jo tām vajadzīgs politisks jumts. Tāds ir veidots vairāku gadu garumā, un šobrīd tas nācis gaismā. Ar to jātiek galā. Valsts ieņēmumu dienests ir jāsakārto. Ja kāds veido VID un tā vadītāja izvēles stāstu kā cīņu starp grupējumiem, kā cīņu starp varas partijām, tad tas nav kā parasti. Tas ir kas vairāk. Tā ir cīņa par to, vai VID, šī svarīgā valsts institūcija, tiks sakārtota un ticība tai atgūta.


– Vai Ināra Pētersone sāka to sakārtot šajā virzienā, kuru iezīmējat?

– Domāju, ka jā. Pēdējo gadu laikā klientu apkalpošanā tika paveiktas daudzas labas lietas, bet noziedzības apkarošanā Pētersones kundze ļāva strādāt pašam par sevi – netraucējot to un neiejaucoties. Viss bija labi, kamēr Pētersones kundze neaiztika šo bloku. Tiklīdz sākās pārmaiņas, rotācijas un viņa bija spiesta pārņemt vadību pār to, pret viņu tika vērsta gan aktīva publiska nomelnošanas kampaņa, gan iekšējs VID spiediens. Tas šobrīd turpinās jaunā VID vadītāja izvēlē. Daudzi nevēlas jauno VID vadītāju redzēt no malas, kas varētu izjaukt ierasto sistēmu.

– Vadītāja izvēlei rīkojāt konkursu. Neveiksmīgi, neraugoties uz 12 kandidatūrām. Zinātāji teic, ka tas arī nevarēja beigties citādi. Pēc tam meklējāt pati. Kāpēc neizsludinājāt jaunu konkursu, kurā pēc jaunajiem nosacījumiem personālatlases kompānijas varētu uzrunāt konkrētus TOP menedžerus no malas? Personālatlases eksperti teic, ka vismaz desmit tādi Latvijā esot…

– Pirmoreiz VID vadītāja izvēles vēsturē ir rīkots konkurss un process veikts maksimāli atklāti. To rīkoja Valsts kanceleja, piesaistot arī nevalstiskās organizācijas, piemēram, “Delnas” pārstāvi. Konkursu izsludina ar tādiem spēles nosacījumiem, kādi valsts pārvaldē ir. Nākamajam vadītājam tika piedāvāti tie paši nosacījumi, pēc kādiem strādāja Pētersones kundze. Personiski tika uzrunāti cilvēki, lai piesakās konkursā, lai konkurence būtu lielāka. Izvēli starp šādu konkursu un personālvadības kompāniju izmantošanu izdarīja Valsts kanceleja. Jo pieredze liecina, ka personāla atlases kompāniju izmantošana valsts pārvaldē nav devusi tik labu efektu, kā gribētos. Virkne cilvēku atteicās pieteikties ne jau gaidāmā atalgojuma dēļ. Tas nebija galvenais. Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki atteicās pieteikties konkursā, bija bailes. Ģimenes locekļi vairākus pretendentus tāpēc atturēja.

Mēs nolēmām, ka pirms atkārtota konkursa organizēšanas ir vērts paskatīties valsts pārvaldē, jo tajā strādā amatpersonas, kuras pierādījušas sevi un kuras ir redzamas un vērtējamas, nevis kaut kur pa pakšiem pa kluso atrasti.

(Intervijas daļa par premjera Māra Kučinska un ministres pārmetumiem saistībā ar “Vienotības” atteikšanos balsot par VID vadītājas amata pretendenti Ingu Koļegovu un ziņām par viņas brāļa, pēc tam – brāļa uzņēmuma kravas aizturēšanu, kas izrādījusies “informācijas kļūda”, kā par pārmetumiem “Vienotībai” kā VID politiskajam jumtam publicēta 11. augusta numurā. Inga Koļegova piektdien atsauca savu kandidatūru VID ģenerāldirektora amatam. – Red. piez.)

Koļegovas kundzes gadījums izgaismo daudz neloģisku lietu. Piemēram, par deklarācijām. Kā var izlabot deklarāciju un to publiski paziņot? Deklarācijas jēga ir izskaidrot sabiedrībai amatpersonas materiālo stāvokli. Ja ir bijušas kļūdas un VID to nav pamanījis (jautājums par darba kvalitāti!), jādod iespēja izlabot informāciju un nevis ielikt to mapītē un plauktā, bet publiskot, lai sabiedrībai būtu skaidra patiesā situācija. Tas šobrīd nav iespējams. Tas jālabo.

Es ceru, ka mēs nenonāksim līdz situācijai, ka mums jāizvēlas starp ļoti samiernieciskiem un bandiniekiem kopējā spēlē vai vēl trakāk – manipulējamiem cilvēkiem.

– Pieļaujat, ka būs jāmeklē cita kandidatūra?

– Nu, ja neatbalstīs Koļegovas kundzi, tad būs jāmeklē cits kandidāts un jādomā par citiem spēles noteikumiem konkursā, lai būtu plašāks cilvēku loks, no kā izvēlēties. Sliktākais, ka tādā gadījumā vairākus mēnešus VID būs bez pastāvīgas vadības.

(Piektdien Dana Reizniece-Ozola jau pieļāva personāla atlases kompāniju iesaisti konkursa organizēšanā, par ko “LA” iestājās jau 27. jūlija publikācijā “VID vadītāja meklējumi: sarunāšana atklāta konkursa vietā”. – Red. piez.)

Neceļot nodokļus, tie ceļas

– Jūs skaļi pasakāt, ka ievērojat vienošanos nepaaugstināt nodokļus, taču Finanšu ministrijas ierosinātā nodokļu atvieglojumu atcelšana faktiski ir nodokļa paaugstinājums konkrētām iedzīvotāju vai uzņēmēju grupām. No kā jūs īsti vadāties budžeta sastādīšanā?

– Mēs uzņēmējiem esam solījuši, ka lielos nodokļus nemainām. Uzņēmējiem nekādu pārsteigumu nav, un tas ir pats svarīgākais. Esam piedāvājuši pārskatīt dažādus atvieglojumus. Mums pavisam ieņēmumi ir septiņi miljardi, bet dažādi atvieglojumi ir par diviem miljardiem. Domājot, kā, nepalielinot nodokļu slogu, nodrošināt lielākus ieņēmumus, viens virziens ir ēnu ekonomikas apkarošana, otrs – atvieglojumu pārskatīšana. Lielākā daļa no priekšlikumiem ir ēnu ekonomikas apkarošanā.

– Bet ne ar lielāko naudas papildinājumu. Jūs sakāt, ka visvairāk papildu līdzekļu budžetam gūsit no ēnu ekonomikas apkarošanas, taču no ieplānotajiem 50 miljoniem ēnu apkarošanas pasākumi ienesīs 12 miljonus…

– Ne jau tie, kas ielikti budžetā, ir vienīgie. Jau tiek īstenots ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu plāns. Un ne visus tik vienkārši pārvērst ieņēmumu skaitļos. Tāpēc uzmanību pievēršam ne tikai maziem pasākumiem, bet arī tēriņu ierobežošanai. Kopš gada sākuma atrastas iekšējās rezerves ministriju tēriņos, kur iegūtos līdzekļus var izmantot jaunās politikas pasākumiem. Negribam likt jaunus nodokļus, kā pagājušajā gadā tika izdarīts ar solidaritātes nodokli, kas traumē uzņēmējdarbības vidi.

Ir vairākas nozares – veselības aprūpe, izglītība, aizsardzība – un valsts simtgades sagaidīšana. Šogad jāatsakās no kaut kā, kas iepriekš ir pielemts, veidojot trīs gadu budžetu, vai jāmeklē, kur gūt papildu ieņēmumus. Pirmoreiz pēdējo gadu laikā šos priekšlikumus izdiskutējam gan ar uzņēmējiem, gan ar arodbiedrībām, gan ar pašvaldībām, lai tas būtu kopīgs lēmums.

– Pirms gada kā ekonomikas ministre kritizējāt budžeta pieņemšanas kārtību un iestājāties par 0 budžeta pieņemšanu. Kāpēc kā finanšu ministre neiestājāties par to?

– Pirmais solis uz to tomēr šogad tika veikts, visām ministrijām izvērtējot izdevumu pozīcijas un atsakoties no dažām. Piemēram, Izglītības ministrija daļu no pedagogu atalgojuma modeļa finansē no iekšējiem resursiem. Nākamgad tas tiks turpināts – vēl detalizētāk pārskatīsim ministriju funkcijas un meklēsim veidus, kā nonākt līdz sabalansētam budžetam.

To, kas iedots, ļoti grūti paņemt atpakaļ. Turklāt ietaupīšana bieži saistās ar sarežģītiem politiskiem lēmumiem. Viens piemērs par Satiksmes ministriju: vai valstij jāapmaksā visi preses izdevumi, kas nonāk reģionos? Mums ir svarīgi, lai cilvēki reģionos būtu informēti un laukos varētu izlasīt avīzi. Bet vai “Latvijas Pasts” nodala šo svarīgo sociālo funkciju no pamatdarbības? Peļņu neskaitīt, bet lai valsts no savas puses finansē zaudējumu nesošo daļu? Vai viss plašsaziņas līdzekļu klāsts, kas tiek piegādāts lauku cilvēkam uz valsts rēķina, ir vajadzīgs? Svarīgākie mediji jānodrošina, bet, iespējams, izklaižu literatūra valstij nebūtu jāapmaksā. Tas, ka jāatbalsta, ir skaidrs, bet tas jādara pareizāk un efektīvāk.

– Kurš no solidaritātes nodokļa trim variantiem – atcelt, pārcelt vai atstāt – ir jūsējais?

– Valdība neatbalsta nekādas izmaiņas esošajā modelī, ja vien nedēļas laikā netiks atrasts kāds risinājums, kam piekristu gan Labklājības ministrija, gan pašvaldības, gan uzņēmēju organizācijas. Man šķiet, ka šo nodokli būtu iespējams padarīt par sociālo nodokli, ierobežojot īstermiņa izmaksu griestus.

Starp citu, šis ir labs brīdis, kad iezīmēt kādu sociālā nodokļa daļu veselības aprūpei. Tad būtu iestrādāts princips, ka veselības aprūpes sasaiste ar sociālo nodokli spētu nodrošināt kontroli pār pakalpojumu sniegšanu. Bet vēl pārāk daudz neatbildētu jautājumu, lai kādas izmaiņas ieviestu jau šobrīd.

– Strādājošos vairāk skartu minimālā alga, bet visvairāk – un it īpaši ģimenes – izmaiņas neapliekamajā minimumā. Kārtējo reizi pirms budžeta raisās diskusijas, kuru no tiem pacelt.

– Ja mērķis ir nevienlīdzības mazināšana, tad neapliekamais minimums būtu atbilstošāks, bet jaunas izmaiņas tajā nav plānotas. Nākamā gada sākumā redzēsim, cik efektīvi darbojas iepriekš nolemtais. Attiecībā uz minimālo algu jāatrisina dilemma: no vienas puses, atalgojumam jāaug, jo cilvēki aizbrauc labākas dzīves meklējumos. No otras puses, pēdējos gados jaunas darba vietas veidotas tikai Rīgā un Pierīgā, un uzņēmējiem nedrīkst uzlikt pārāk lielu slogu. Līdzko paceļam minimālo algu, nevis cilvēkam maciņā nonāk vairāk naudas, bet palielinās nepilnu laiku strādājošo skaits. Tas nav mērķis. Desmit eiro pieaugums vēl būtu adekvāts.

Jebkādas darbaspēka nodokļa izmaiņas gribam veikt kontekstā ar nodokļu stratēģijas izstrādi, neizraujot vienu detaļu no kopējā stāsta. Līdz šī gada beigām un vēl nākamā sākumā mums būs aktīvas diskusijas, kādai nodokļu sistēmai mums ir jābūt. Pasaules bankas ekspertiem nodokļu sistēmas izvērtējums jāpabeidz līdz gada beigām. Jūnijā bija pirmais ziņojums, pašlaik viņi strādā pie ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, pie iekasējamības uzlabošanas.

Jāaiztaisa caurumi

– Vai tiesa, ka daļa no jau ierosinātajiem priekšlikumiem nāk no Pasaules bankas ieteikumiem?

– Daļa jā. Viņi norāda, ka vispirms jāaiztaisa tie caurumi, ko izmanto nodokļu optimizācijai. Piemēram, labo mikrouzņēmuma nodokļa režīmu sabojā uzņēmumi, kas grib maksāt mazākus nodokļus. Arī priekšlikums pārvērtēt esošos atvieglojumus nāk no viņiem. Piemēram, viesnīcu biznesā, kur izmaksas ir vienas no zemākajām Eiropā. Bija vajadzīga Ekonomikas ministrijas analīze, kā tas ietekmē nozari, lai secinātu, ka tagad nebūtu prātīgi apgrūtināt uzņēmējus, kas maksā nodokļus. Tajā pašā laikā nespējam tikt galā ar uzņēmējiem, kas izmanto dažādas kolektīvās uzņēmējdarbības formas un nemaksā nodokļus vispār. Labi, ka VID esam izveidojuši nodaļu, kas strādā ar jaunām uzņēmējdarbības formām.

– Jauna pieeja ir arī ierosinājumā par patenta maksājumiem taksometriem, ko nosaucāt par avansa maksājumu.

– Jā, 286 eiro par mašīnu mēnesī ar tādu domu, ka no šīs summas var nosegt minimālos sociālos maksājumus diviem šoferiem.

– Un kā atprasīsit nodokļus koplietošanas ekonomikas priekšvēstnešiem kā “Uber” un “Taxify”?

– Taksometru pakalpojumu sniegšana šobrīd ir stingri regulēta, un tas ir vēl jādiskutē, vai šāda formāta pakalpojumi uztverami kā taksometri vai ne. Bet attiecībā uz taksometriem patentmaksājumu sistēma ir ar nozari saskaņots risinājums, un tā vismaz daļēji novērsīs aplokšņu algas. Jo nevar būt tā, ka taksometra šoferis mēnesī vidēji nopelna 66 eiro…

– Kā ekonomikas ministre iestājāties pret mikrouzņēmuma nodokļa nelietīgu izmantošanu un ieteicāt tā vietā vienkāršu iesācējuzņēmumu nodokli. Paspējāt tādu ierosināt?

– Ekonomikas ministram šāds uzdevums palika. Valdībā tiks virzīts priekšlikums “startup” jeb augstas izaugsmes uzņēmumiem, bet ekonomikas ministrs arvien atliek šī priekšlikuma prezentāciju. Vēl nav skaidrs, ko darīt ar esošo režīmu – izbeigt pilnībā, aizstājot ar iesācējuzņēmumu nodokli, vai turpināt abus paralēli.

– Izskanēja, bet ātri atteicāties no idejas par samazinātā PVN atcelšanu bezrecepšu medikamentiem. Dabūjāt no sabiedrības pa pirkstiem?

– Tā bija veselības ministres izšķiršanās. Mūsu priekšlikums bija viņai apsvērt iekšēju pārdali no precēm, kas nav pirmās nepieciešamības, par labu akūti svarīgām jomām.

– Citu PVN samazinājumu atcelšana nedraud?

– No visiem, kas izskanēja diskusijās, esam atteikušies. Arī no samazinātā PVN atcelšanas viesnīcu nozarei. Diskutējam par zaudējumu pārnešanas ierobežošanu. Krīzes laikā finanšu sektors panāca sev iespēju bez ierobežojumiem pārnest zaudējumus uz nākamo gadu. Joprojām finanšu iestādes un nekustamo īpašumu firmas pārnes zaudējumus uz priekšu, vienlaikus izmaksājot sev dividendes! Tas nav īpaši pareizi, jo iznāk, ka Latvijas sabiedrība par finanšu krīzi maksā divreiz – toreiz un tagad. Esam ierosinājuši atļaut 50% no zaudējumiem pārnest, bet 50% būtu jānoraksta. Varētu ierobežot termiņu, arī dividenžu izmaksas, ja ir zaudējumi.

Iesaldē, pirms izdiskutēs

– Uz cik ilgu laiku iesaldēta nekustamā īpašuma nodokļa celšana saistībā ar pieaugošo kadastrālo vērtību? Gan jau Pasaules banka rosinās to paaugstināt, tāpat kā Eiropas Komisija to jau mudinājusi.

Saistītie raksti

– Kadastrālās vērtības pārskatīšana iesaldēta līdz nākamajam gadam, jo bija redzamas kļūdas tās aprēķināšanā – pieaugums bija gaidāms straujš, ko atsevišķas sabiedrības grupas nav spējīgas samaksāt. Bet darbs nav apstājies, jo domājam, kā pasargāt sociāli jūtīgās grupas no gaidāmā paaugstinājuma. Valsts zemes dienests novērš kļūdas kadastrālajā novērtējumā. Virkne vērtīgu īpašumu Pierīgā ir klasificēti kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, greznām ēkām pierakstītas sociālas funkcijas. Pārskatot šo īpašumu lietojumu, jau nākamgad budžets varētu gūt papildu ieņēmumus.

– Vai strādājat arī pie atvieglojumiem vienīgajam mājoklim?

– Šobrīd analizējam dažādus variantus – gan platības ierobežojumus, gan vērtības ierobežojumus, kas būtu minimālais garants vienīgajam mājoklim ar atvieglotiem nosacījumiem. Jāsaprot, kurš no tiem ir administrējams. Izmaiņas, ja tādas būs, varētu stāties spēkā ne agrāk par 2018. gadu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Kāpēc nedarījām visu, lai maskas ražotu Latvijā? Muižniece par ASV izbrāķētajiem respiratoriem miljonu vērtībā 1
2 stundas
KD
Krista Draveniece
Stāsti
“Kad veda uz slimnīcu, bērniem šoks, suns gaudo, tas bija sirreāli!” Kristaps atklāti par cīņu ar Covid-19 15
7 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Talsu pusē viens pēc otra pazūd vietējie veikali. Ciema iedzīvotāji paliek bez iespējas nopirkt pārtiku
27 minūtes
SK
Skaties.lv
Stāsti
Ķepainis par dzīvību cīnījās pēdējiem spēkiem! Ogrē, pateicoties drošsirdīgam garāmgājējam, izglābj slīkstošu suni
1 stunda
IE
Ināra Egle
Ziņas
Kā Covid-19 laikā strādā lielākā daļa ministriju?
3 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Šobrīd skolas vecuma bērni ar koronavīrusu inficējoties biežāk nekā Latvijas iedzīvotāji vidēji 2
3 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Ienīda ne tikai Maskavā. Kāpēc tika gāzts politisko intrigu upuris – ģenerālis Radziņš
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Gudrais luksofors” identificē auto vadītājus, kuri brauc pie sarkanās gaismas
3 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kad melns tiek pasludināts par baltu 5
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. SPKC direktore atklāj, kur saslimstība ar Covid-19 ir vislielākā
9 stundas
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
Aktrise Rēzija Kalniņa: “Man šķiet, šobrīd ar mums vienkārši spēlējas…” 5
Intervija 10 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Rīgā pa nakti vairākiem auto nozagti lukturi – zagli interesējis tikai vienas markas auto 2
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vidzemē desmit pusaudži nozog automašīnu un bēg no policijas 2
7 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Bundža, Černobiļa, Deficīts. Kādus vārdus Latvijā liek kaķiem un, kurš ir vispopulārākais? 2
12 stundas
KD
Krista Draveniece
Ziņas
„Mums jārestartē domāšana!” AS „Olainfarm” priekšsēdētājs Jerūns Veitess par Covid-19, narkotiku baumām un kaitīgo cukuru
6 stundas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Latvijas valsts meži”: Gaidāmas lielas izmaiņas uzņēmuma attīstībā 5
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Tradicionālie britu karaliskās ģimenes Ziemassvētki apdraudēti: darbinieki uzsākuši boikotu pret karalieni 2
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Ballēšanās krāšņajā “Rīgas ballē” ierobežojumu laikā var nepalikt nesodīta 4
9 stundas
VK
Vita Krauja
Stāsti
“Kā staigājot pa naža asmeni.” Saruna ar “Lielā dzintara” valdes priekšsēdētāju Timuru Tomsonu
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nicā pie baznīcas noticis uzbrukums: noslepkavoti trīs cilvēki, vairāki ievainoti 2
10 stundas
SK
Skaties.lv
Veselam
“Viņiem ir bail.” Daļa veselības aprūpes darbinieku plāno atteikties strādāt ar Covid-19 pacientiem 25
1 diena
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Latvijas veiksmes formula izputējusi? Pašlaik Kariņa balsī skan tāds kā izmisums 16
1 diena
LE
LETA
Veselam
Viņķele: Ja skaitļi iet uz augšu, uzreiz viens no pirmajiem risinājumiem ir aizvērt bārus un krogus 29
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Ģimenē ar Covid-19 inficējies bērns. Mamma Elīna pastāsta, kā izdevies nesaslimt pārējiem 3
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķis Ralfs Eilands saviem faniem sagādājis patīkamu pārsteigumu
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kamēr maksās algas, viņi klusēs. Ainars Mielavs par sašķeltību Latvijā 9
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Laimonis, Laimis, Elvijs, Elvis un Elva
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vai beidzot būsim pelnījuši baltus Ziemassvētkus? Nākamo mēnešu laika prognoze 1
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Rīgas Modes nedēļā notikusi īpaša modes skate: kolekcija tapusi sadarbībā ar bērniem
9 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Pabalsti Latvijā mudina vai attur no ģimenes veidošanas? Sola vērienīgas pārmaiņas 15
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu vari būt ļoti trausls un viegli ievainojams! Horoskopi 30.oktobrim
3 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Talsu pusē viens pēc otra pazūd vietējie veikali. Ciema iedzīvotāji paliek bez iespējas nopirkt pārtiku
22:20
SK
Skaties.lv
Stāsti
Ķepainis par dzīvību cīnījās pēdējiem spēkiem! Ogrē, pateicoties drošsirdīgam garāmgājējam, izglābj slīkstošu suni
21:41
LE
LETA
Ziņas
Pēc mēneša par mutes un deguna aizsega nelietošanu varēs piemērot līdz 50 eiro sodu 1
21:04