“Gandrīz katrs ceturtais Latvijā dzīvo nabadzības riskā.” Cilvēki dalās skarbos stāstos par pensijām Latvijā 0
Nabadzība un nevienlīdzība Latvijā joprojām ir smags temats, kas skar daudzus. Ikviens pazīst kādu, kam regulāri nepieciešama palīdzība ikdienas lietās, taču sistēma bieži vien nespēj nodrošināt atbalstu. Sociālajos medijos “Threads” šobrīd tiek plaši apspriesta šī problēma, un iedzīvotāji dalās savos satraucošajos stāstos.
Elmārs aicina sabiedrību pievērst uzmanību augstajiem nabadzības rādītājiem.
“Gandrīz katrs ceturtais cilvēks Latvijā dzīvo nabadzības riskā. Katra otrā vecā sieviete virs 65 gadiem cīnās par izdzīvošanu. Cilvēki, kas visu mūžu strādājuši, maksājuši nodokļus, tagad mēģina izdzīvot. Tā nav tikai statistika, tā ir dzīve,” viņš uzsver.
Laima savukārt stāsta par vecākiem, kuri, strādājot padomju laikos, nesaņēmuši pensiju atbilstoši ieguldītajam darbam: “Daudziem katru piektdienu izmaksāja naudu, strādāja kā negudri, bet pensija ienāk kontā niecīga.
Tie, kas godprātīgi maksāja nodokļus, saņem labu pensiju, bet daudzi, kas visu mūžu strādājuši, tagad cenšas izdzīvot ar niecīgu summu. Viņi pat nekliedz, jo kaunas.”
Laura dalās vēl skarbākā piemērā: “Mana radiniece tikko sasniedza 65 gadu vecumu. Padomju laikos viņa strādāja fermā, bet pēc 1991. gada nav maksājusi nodokļus ne dienu. Tagad viņas pensija ir minimālā.”
Arī Olga stāsta: “Manai vecmāmiņai ir 88 gadi un 2. invaliditātes grupa. Viņas pensija ar piemaksām ir ap 500 eiro. Kaimiņam, kurš visu mūžu strādājis autoservisā, arī 500 eiro. Tikmēr daudzi frizieri, tetovētāji, online pārdevēji nemaksā nodokļus – un pensijas viņiem? Cik?”
Aija uzsver, ka daudzi cilvēki paši izvēlas darbus, kur nav sociālās aizsardzības, bet Agnese prāto par negodīgumu sistēmā: “Man ir zināmi divi spilgti piemēri – viens cilvēks visu mūžu strādājis godprātīgi, šobrīd var ceļot un baudīt kultūru, bet otrs, kas maksāja nodokļus, cenšas izdzīvot ar mazu pensiju. Kas šeit ir vainīgs?”
Līga piebilst, ka līdzīgas situācijas pamana bieži: “Pazīstu vairākus cilvēkus, kuru pensija ir nepilni 300 eiro. Viņi visu mūžu strādājuši, bet tagad cieš.”
Kas sakāms citiem lietotājiem?





Jau iepriekš LA.LV portālā vēstījām, ka “Swedbank” dati liecina, ka teju pusei jeb 46% Latvijas iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem. Uzkrājums vismaz trīs mēnešalgu apmērā neparedzētiem gadījumiem jeb tā saucamais “drošības spilvens” ir 20% “Swedbank” klientu. Aktīvākie krājēji ir Rīgā un Vidzemē (22%), kam seko Latgale un Sēlija, kur drošības spilvenu sev ir sarūpējuši 18% cilvēku, bet Zemgalē un Kurzemē – 17% cilvēku.
Arī jurists Ralfs Nemiro kritizēja ierēdniecības atalgojumu, kas dažos gadījumos pārsniedz saprāta robežas, kā arī norādīja uz reģionālo nevienlīdzību – dzīves līmenis Rīgā un Vidzemē ir augstāks, savukārt Latgalē tradicionāli iet grūtāk.
“Šis ir tāds ekonomiski makroekonomisks rādītājs. Faktiski – iedzīvotāji dzīvo “no rokas mutē”, proti, alga pietiek tikai tam, lai iztērētu. Vēl viens rādītājs, kas būtu jāpieliek klāt, tas ir mikrokredītu kāpums.
Un tas, kas ir ļoti bīstami, tas ir parādu jūgs, protams. Līdz ar to – tajā brīdī, kad šiem 46% cilvēku nepietiek ar atalgojumu, diemžēl nākas izmantot kādu ātru risinājumu. Un kas tad ir ātrs? Tas ir tur, kur ir lamatas, un lamatas ir ātrais kredīts,” sacīja Nemiro.
Arī citi eksperti, piemēram, Egils Baldzēns ir runājuši par pensijām Latvijā. Baldzēns norādīja, ka Latvijas pensiju sistēmā netiek ņemts vērā būtisks fakts – vīrieši dzīvo vidēji īsāku mūžu nekā sievietes, tādēļ viņi nereti zaudē daļu no savas pensijas.
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, tad augstāks nabadzības risks bijis sievietēm – tam 2024. gada beigās bija pakļautas 27,4% sievietes. Vecumā no 65 gadiem nabadzības riskam bija pakļautas teju puse jeb 47,3% sieviešu šajā vecuma grupā.
Starp sievietēm viszemākais nabadzības risks bija vecumā līdz 17 gadiem – tam pakļautas 17,8% sieviešu.
Tāpat dati liecina, ka nabadzības riskam 2024. gada beigās bija pakļauti 21,5% vīriešu. Līdzīgi kā sievietēm, arī starp vīriešiem augstākais risks bija vecumā no 65 gadiem – nabadzībai bija pakļauti 34,9%.



