Jau no rīta cena bija ļoti augsta, taču pirmdienas vakarā Latvijā gaidāms nākamais elektrības cenu lēciens 0
Linda Tunte

ILUSTRATĪVS FOTO: Shutterstock.com

Šodien no rīta elektrības cenas “Nord Pool” biržā bija ļoti augstas, sasniedzot pat 85 centus par kilovatstundu. Pa dienas vidu gan tās atkal normalizējās, taču vakarā gaidāms nākamais lēciens.

Kokteilis
FOTO. 10 visu laiku seksīgāko vīriešu tops – tajā iekļuvis arī visiem labi zināms latviešu dziedātājs
“Sliktākā vieta, kurā es līdz šim esmu bijis!” Tūrists Rīgā saskāries ar diskriminējošu attieksmi un sacēlis traci soctīklos 29
Zinātnieki nosauc vismazāk kaitīgo alkohola veidu, taču ir viens svarīgs nosacījums 1
Lasīt citas ziņas

Šeit var aplūkot, cik šorīt maksāja elektrība:

FOTO: Ekrānuzņēmums no elektribascenas.lv
CITI ŠOBRĪD LASA

Arī vakara stundās gaidāms cenu lēciens virs vidējās cenas, taču tik augstu apmēru kā no rīta gan tas nesasniegs.

FOTO: Ekrānuzņēmums no Elektribascenas.lv

Te gan jāpiebilst, ka tiešā veidā šīs cenu svārstības skars vien tos cilvēkus, kas izvēlējušies par elektrību maksāt pēc biržas cenās (tie ir aptuveni 16% iedzīvotāju). Statistikas dati liecina, ka lielākā daļa mājsaimniecību izvēlas maksāt izlīdzināto maksājumu, tādējādi viņus cenu svārstības neietekmē.

Kā skaidrojamas šodienas cenu virsotnes, jautājām AS “Augstsprieguma tīkls”. Uzņēmuma eksperti skaidro, ka galvenais cenu pīķu iemesls šodien Baltijas valstīs ir NordBalt kabeļa no Lietuvas uz Zviedriju nepieejamība importam. Plānoto NordBalt starpsavienojuma remontdarbu (Nord Pool – UMM Platform) laikā no 28.03. līdz 01.04. no uzstādītās 700 MW jaudas savienojums nav pieejams (0 MW), kā rezultātā Baltijas tirgū netiek saņemta lētāka elektroenerģija no Zviedrijas. Starpsavienojumam pakāpeniski atgriežoties darbā, sagaidāms, ka cenas samazināsies. Jau rītdien novērojamas zemākas cenas.

Tāpat elektroenerģijas cenas šodien ietekmēja zemā vēja elektroenerģijas izstrāde reģionā, kas apgrūtina patēriņa pīķu segšanu rīta un vakara stundās. Dienas laikā patēriņš ir zemāks, kā arī situāciju uzlabo saules elektroenerģijas ģenerācija, kā rezultātā cenas šajā periodā ir mērenākas.

Minēto faktoru kombinācija šobrīd palielina cenu svārstības un kopējo cenu līmeni reģionā.

Pašlaik publiskotās prognozes liecina, ka rīt cenas normalizēsies un tik krasas svārstības vairs nav gaidāmas.

Interesanti, ka elektrības cenu satraukums šodien valdīja arī Lietuvā. Pirmdienas rītā elektroenerģijas cena Nord Pool biržā Lietuvā sasniedza maksimumu un svārstījās no 315 līdz 847 eiro par megavatstundu (MWh). Vakarā gaidāms arī vēl viens cenu maksimums, vēsta enerģētikas uzņēmums “Elektrum Lietuva”.

Lietuvā prognozē, ka vakara maksimums būs no plkst. 18:45 līdz 22:00, kad cena atkal lēks līdz 30-57 centiem par kWh, ieskaitot PVN un ESO nodokļus.

Kā liecina “Latvenergo” informācija, aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazinājās gan Ziemeļvalstu reģionā, gan Baltijas valstīs. Baltijā cenu lejupslīdi noteica vairāku faktoru kopums – zemāks elektroenerģijas patēriņš, ievērojami pieaugusī vēja elektrostaciju izstrāde un stabils saules izstrādes kāpums. Vienlaikus būtisku ieguldījumu elektroenerģijas bilancē nodrošināja augstā AS “Latvenergo” HES izstrāde, kas sedza gandrīz trešdaļu no Baltijas valstu kopējā nedēļas patēriņa.

Nord Pool sistēmas cena samazinājās līdz 45,13 EUR/MWh, kas ir par 19 % mazāk nekā iepriekšējā nedēļā (55,39 EUR/MWh). Lietuvā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 22 % līdz 64,49 EUR/MWh (iepriekš: 82,55 EUR/MWh). Latvijā elektroenerģijas cena samazinājās par 26 % salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu un sasniedza 48,65 EUR/MWh (iepriekš: 65,97 EUR/MWh). Tikmēr Igaunijā nedēļas vidējā cena samazinājās par 11 % un bija 43,13 EUR/MWh (iepriekš: 48,54 EUR/MWh).

Aizvadītajā nedēļā saglabājās elektroenerģijas cenu atšķirības starp Baltijas valstīm, ko noteica nepietiekamas starpsavienojumu jaudas un pārvades jaudu ierobežojumi. Starpsavienojuma remontdarbi starp Igauniju un Latviju tika pagarināti līdz 8. aprīlim, saglabājot 72 MW jaudas ierobežojumu. Savukārt starp Latviju un Lietuvu saglabājās mainīgi pārvades jaudas ierobežojumi, kas saistīti ar balansēšanas jaudu tirgu, kur daļa starpsavienojuma jaudas tika rezervēta sistēmas stabilitātes nodrošināšanai un nebija pieejama tirdzniecībai. Ierobežojumi bija izteikti svārstīgi no dažiem desmitiem MW līdz pat teju 800 MW atsevišķos 15 minūšu intervālos.

Papildus augstākas elektroenerģijas cenas Lietuvā noteica pilnīga Lietuvas–Zviedrijas (NordBalt) starpsavienojuma darbības apturēšana 24. martā uz 12 stundām remontdarbu dēļ, savukārt 25. martā tika piemēroti daļēji jaudas ierobežojumi aptuveni 240 MW apmērā.

Aizvadītajā nedēļā vidējās elektroenerģijas cenas samazinājās arī citās Eiropas valstīs: Vācijā līdz 88,16 EUR/MWh, kas ir par 17 % mazāk nekā iepriekšējā nedēļā (106,14 EUR/MWh), savukārt Polijā tā samazinājās par 14 %, sasniedzot 97,59 EUR/MWh (iepriekš 113,79 EUR/MWh).

Vēja elektrostaciju izstrāde Nord Pool reģionā aizvadītajā nedēļā samazinājās par 18 %, kamēr Baltijā tika novērots straujš pieaugums par 147 %. Līdzīga izstrādes tendence novērojama arī saules elektrostacijās – Nord Pool reģionā izstrāde samazinājās par 29 %, savukārt Baltijā tā pieauga par 12 %, turpinot stabilu izstrādes kāpumu no nedēļas uz nedēļu jau kopš janvāra otrās puses. Savukārt Ziemeļvalstu atomelektrostaciju pieejamība aizvadītajā nedēļā samazinājās par 2 %, sasniedzot 73 % līmeni.
Nord Pool reģionā elektroenerģijas patēriņš bija 8 315 GWh, bet elektroenerģijas ražošanas apjomi 8 873 GWh.

Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā samazinājās par 3 % un bija 510 GWh. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms bija par 2 % zemāks nekā nedēļu iepriekš jeb 141 GWh. Igaunijā patēriņš samazinājās par 3 % līdz 154 GWh. Lietuvā tika patērētas 215 GWh elektroenerģijas, kas ir samazinājums par 3 % salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu.

Elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs pieauga par 12 %, un kopā tika saražotas 465 GWh. Latvijā elektroenerģijas izstrāde bija par 2 % augstāka salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu jeb 204 GWh. Tikmēr Igaunijā izstrāde samazinājās par 1 %, un tika saražotas 88 GWh. Tajā pašā laikā Lietuvā elektroenerģijas ražošana pieauga par 36 % līdz 173 GWh.

Aizvadītajā nedēļā izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 145 %, Igaunijā – 57 %, bet Lietuvā – 80 %. Baltijas valstīs tika saražots 91 % no reģionā patērētās elektroenerģijas apjoma.

Šis raksts ir portāla LA.LV īpašums. Jebkāda veida satura pārpublicēšana, kopēšana, izplatīšana vai citāda veida izmantošana bez iepriekšējas rakstiskas atļaujas no LA.LV redakcijas ir aizliegta. Lai saņemtu atļauju pārpublicēt šo rakstu, lūdzu, sazinieties ar redakciju, rakstot uz [email protected]
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.