“Jums raksta Raimonds Pauls – īstais!” Ģirts saņem īsziņu no paša Maestro un publicē to internetā 0
Telefonkrāpniecība Latvijā jau sen vairs nav tikai stāsts par aizdomīgu zvanu no “bankas darbinieka” vai īsziņu ar viltus saiti uz pakomātu. Krāpnieki kļūst arvien radošāki, izmanto pazīstamus vārdus, steidzamības sajūtu, emocionālu spiedienu un cerību, ka cilvēks reaģēs ātrāk, nekā pagūs padomāt.
Ikdienā cilvēki saņem gan krāpnieciskus zvanus, gan īsziņas un ziņas saziņas lietotnēs. Vienā gadījumā sola “bloķētu kontu”, citā — “neizņemtu paciņu”, vēl citā — investīciju iespēju vai palīdzības lūgumu no it kā pazīstama cilvēka. Krāpnieku mērķis ir viens: panākt, lai cilvēks pats pārskaita naudu, atklāj bankas datus vai veic darbības, kuras vēlāk var maksāt ļoti dārgi.
Šoreiz sociālajos tīklos uzmanību piesaistījis krāpniecisks ziņojums, kurā blēži, šķiet, nolēmuši spēlēt uz pavisam citu noti — uzdodoties par Raimondu Paulu.
Publicētajā ekrānuzņēmumā redzama ziņa, kas sākas ar vārdiem: “Labdien. Šeit jums raksta Raimonds Pauls (īstais).” Turpinājumā it kā Maestro apgalvo, ka atrodas Dobeles autoostā un viņam steidzami vajag 450 eiro “jaunam klavierēm”, lai komponētu mūziku.
“Ja atskaitīsiet naudu, tad nospēlēšu koncertu tikai jums. Ceru uz sadarbību,” rakstīts ziņojumā.
Ziņas teksts uzreiz pievērsa uzmanību ne tikai absurdajam saturam, bet arī valodai. Tajā redzamas vairākas kļūdas, savādi formulējumi un mēģinājums pārliecināt adresātu ar piebildi “īstais”, kas sociālajos tīklos kļuva par galveno joku avotu.
“Pats Maestro nonācis grūtībās,” ironizē ieraksta autors.
Komentāros cilvēki reaģēja ar smiekliem un jokiem. Kāds uzsvēra tieši vārdu “īstais”, cits rakstīja, ka “pārskaitītu nekavējoties”, bet vēl kāds jokoja, ka Maestro “to novērtētu”. Citi smējās par domu, ka klavieres pēkšņi būtu vajadzīgas tieši autoostā.
“Autenē tās klavieres vajag laikam,” raksta kāds komentētājs.
Vēl kāds piebilst: “Gramatiku varbūt mazliet piemirsis, bet izskatās leģitīmi. Kur jāskaita?”
Lai gan konkrētais gadījums komentētājiem šķiet vairāk komiski nekā ticami, šāda veida krāpniecība nav nekaitīga. Daudzi krāpnieciski ziņojumi ir tieši tādi — neveikli, pārspīlēti un ar kļūdām. Tomēr tie joprojām tiek sūtīti, jo pietiek ar dažiem cilvēkiem, kuri notic vai apjūk.
Krāpnieki bieži izmanto pazīstamu personu vārdus, autoritāti vai emocionālu stāstu. Šajā gadījumā izvēlēts viens no atpazīstamākajiem Latvijas kultūras cilvēkiem, kura vārds sabiedrībā izraisa uzticēšanos un simpātijas. Tieši tāpēc šādi mēģinājumi var būt bīstami — pat ja konkrētais teksts izskatās absurds, metode pati par sevi ir pazīstama un plaši izmantota.
Turklāt šādos ziņojumos bieži parādās viens un tas pats scenārijs: cilvēks ir “nonācis grūtībās”, atrodas kādā konkrētā vietā, vajag naudu steidzami, bet pretī tiek solīts kaut kas personisks vai īpašs. Krāpniekam svarīgākais ir panākt, lai adresāts nevis pārbauda informāciju, bet rīkojas uzreiz.
Sociālo tīklu komentāros vairāki cilvēki norādīja, ka līdzīgas shēmas jau redzētas iepriekš. Vienā gadījumā krāpnieki uzdodas par radiniekiem, citā — par bankām vai policiju, vēl citā — par slavenībām. Mainās tikai stāsts, bet mehānisms paliek tas pats.
Šis gadījums ar “Raimondu Paulu no Dobeles autoostas” var likt pasmaidīt, taču vienlaikus tas ir labs atgādinājums — telefonkrāpnieki pārbauda robežas un izmanto visu, kas varētu likt cilvēkam apstāties, noticēt vai vismaz atbildēt.
Kā atpazīt telefonkrāpniekus?
Pirmā pazīme ir steidzamība. Ja jums raksta vai zvana un apgalvo, ka nauda jāpārskaita tūlīt, konts jāglābj tagad, sūtījums jāapmaksā nekavējoties vai palīdzība vajadzīga “ļoti steidzami”, tā ir sarkana lampiņa.
Otra pazīme — neparasts lūgums. Ja pazīstams cilvēks, slavenība, “bankas darbinieks” vai “policists” pēkšņi prasa naudu, kodus, paroles, Smart-ID apstiprinājumu vai piekļuvi jūsu ierīcei, saruna jāpārtrauc.
Trešā pazīme — kļūdas tekstā un dīvaini formulējumi. Krāpnieciskās ziņās bieži ir valodas kļūdas, neierasta vārdu kārtība, automātiskā tulkojuma pazīmes vai savādi mēģinājumi izklausīties pārliecinoši, piemēram, “īstais”.
Ceturtā pazīme — lūgums nerunāt ar citiem. Krāpnieki mēdz teikt, ka situācija ir slepena, ka nevajag nevienam zvanīt vai ka palīdzība jāsniedz tieši tagad. Tas tiek darīts, lai cilvēks nepaspētu pārbaudīt informāciju.
Piektā pazīme — nauda jāpārskaita uz svešu kontu vai jāievada dati saitē. Vienmēr pārbaudiet, kam pieder konts un vai saite tiešām ved uz īsto iestādi. Labāk pašam atvērt bankas, policijas vai uzņēmuma oficiālo mājaslapu, nevis klikšķināt uz atsūtītas saites.
Ja saņemat aizdomīgu ziņu, neatbildiet, neatveriet saites un nepārskaitiet naudu. Ja ziņa it kā nāk no pazīstama cilvēka, piezvaniet viņam pa numuru, kas jums jau ir saglabāts, nevis izmantojiet atsūtīto kontaktu. Ja runa ir par banku, zvaniet bankai pa oficiālo tālruni.
Un pats svarīgākais — ja jau esat pārskaitījis naudu vai ievadījis bankas datus, nekavējoties sazinieties ar savu banku un pēc tam ar policiju. Krāpniecībā katra minūte var būt izšķiroša.
