Kā ar pusaudžiem runāt par pornogrāfiju: kad par agru un par vēlu 0
Autore: Iveta Ķelle, “Papardes zieds”
Pateicoties interneta ekspansijai, pornogrāfija mūsdienās ir pieejamāka nekā jebkad agrāk. Nav vērts dzīvot ilūzijās, ka tavas atvases tā neskars. Biedrības “Papardes zieds” novērojumi liecina, ka ar pornogrāfiju saskaras arvien jaunāki bērni. Lai pasargātu bērnu no šoka un psihotraumas, ko rada pornogrāfija, ir vērts pārrunāt šo jautājumu ar atvasi jau savlaicīgi.
Vecākiem nav viegli pieķerties klāt tādām tēmām kā seksualitāte, daudz ērtāk ir atstāt šo tēmu pašplūsmā. Tomēr, ja informācija tiek iegūta no draugiem, vienaudžiem, medijiem vai attiecīgiem interneta portāliem, vairumā gadījumu tā neatbilst tam, kādu izpratni par seksualitāti mēs vēlamies savos bērnos veidot. Domāju, ka neviens saprātīgs vecāks nepieļaus, lai bērns domātu par attiecībām tikai kā par fizisku kontaktu. Turklāt pornogrāfija ir cieši saistīta ar vardarbību – ar laiku šķiet, ka tā ir normāla seksa sastāvdaļa.
Šoks, bailes un pretīguma sajūta
Runājot par emocionālo reakciju, der atzīmēt, ka “smagās” pornogrāfijas skatīšanās nepilngadīgajos izraisa tikai negatīvu reakciju – pārsvarā bailes, dusmas un pretīguma sajūtu. Pornogrāfija sekmē to, ka veidojas ačgārna izpratne par dzimumu lomām attiecībās. Šeit iederas mūsu Vācijas kolēģu stāstītais par skolnieku, kas pašpārliecināti apgalvoja, ka pornogrāfija ir domāta vīriešiem, lai mācītos. Kā nekā, vīriešiem ir jāuzņemas lielākais darbs, kamēr partnere nekustīgi guļ! Ir jāuzsver arī, ka pornogrāfija sekmē izpratnes veidošanos par seksu kā fizisku kontaktu, nevis attiecībām.
