Kārtējais Putina triks? Atklāts Krievijas enerģētikas pamiera patiesais mērķis 0
Krievijas “enerģētikas pamiers” nav bijis vērsts uz kara deeskalāciju vai reālu virzību uz mieru. Tieši pretēji, jaunākais masveida uzbrukums naktī uz 3. februāri, kas Ukrainas enerģētikas uzņēmumam DTEK kļuvis par postošāko kopš 2026. gada sākuma, liecina par Maskavas cinisko taktiku, par to secināts ASV domnīcas Kara izpētes institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.
Vienlaikus Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka pamieram uz enerģētiskajiem triecieniem bija jāstājas spēkā pēc trīspusējām sarunām 23.-24. janvārī un jāilgst līdz nākamajai sarunu kārtai, kas sākotnēji bija paredzēta 1. februārī, bet vēlāk pārcelta uz 4.-5. februāri. Pēc Zelenska teiktā, iniciatīva nākusi no Vašingtonas, lai mazinātu spriedzi un dotu iespēju diplomātiskam procesam.
ISW analītiķi uzsver, ka Kremlis jau iepriekš ir piedāvājis īstermiņa pamierus, lai radītu maldīgu iespaidu par labu gribu un izliktos ieinteresēts miera panākšanā, vienlaikus sistemātiski noraidot gan Ukrainas, gan ASV aicinājumus uz ilgstošāku vai pastāvīgu uguns pārtraukšanu. Šāds variants noticis arī šoreiz.
“Kremlis, visticamāk, mēģinās pasniegt šo īslaicīgo pamieru kā būtisku piekāpšanos, lai iegūtu sviras nākamajās miera sarunās, pat ja Krievija šīs dienas izmantoja, lai uzkrātu spēkus jauniem masveida triecieniem,” norāda ISW eksperti.
Ziņojumā uzsvērts, ka šāds īstermiņa pamiers faktiski nav nekāds nopietns solis pretim mieram. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Ukrainas loģistikai un citai kritiskajai infrastruktūrai, tostarp dzelzceļam, vienkārši pārorientējot triecienus no enerģētikas uz citām nozarēm.
Turklāt 31. janvārī Ukrainā notika plašs elektroapgādes pārrāvums, lai gan formāli enerģētikas pamiers tajā brīdī vēl bija spēkā. Tiešu triecienu enerģētikai tajā dienā nebija, taču elektrotīkls bija tik smagi bojāts iepriekšējo mēnešu uzbrukumu dēļ, ka nespēja izturēt pat tehnisku kļūmi.
“Kremlis piekrita īslaicīgam pamieram tikai pēc tam, kad jau bija nodarījis nopietnus postījumus Ukrainas energosistēmai,” uzsver ISW analītiķi.
Atgādināsim, ka 29. janvārī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka viņš esot lūdzis Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu uz nedēļu pārtraukt triecienus Ukrainai ekstrēma sala dēļ. Kremlis vēlāk apstiprināja, ka līdz 1. februārim uzbrukumi netikšot veikti, it kā radot labvēlīgus apstākļus sarunām.
Prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievija apzināti bombardējusi valsti nežēlīgos ziemas apstākļos, izmantojot vairāk nekā 70 raķetes un ap 450 trieciendronu.
