Mākslinieki Katrīna Neiburga, Andris Eglītis (no kreisās) un Latvijas paviljona kurators Venēcijā Kaspars Vanags mākslas darbā “Armpit” (“Paduse”) pirms došanās ar to uz Venēciju.
Mākslinieki Katrīna Neiburga, Andris Eglītis (no kreisās) un Latvijas paviljona kurators Venēcijā Kaspars Vanags mākslas darbā “Armpit” (“Paduse”) pirms došanās ar to uz Venēciju.
Foto – Timurs Subhankulovs

Kā Latvijas mākslu sapratīs Venēcijā? Saruna ar māksliniekiem Neiburgu un Eglīti 7

Saruna ar māksliniekiem Katrīnu Neiburgu, Andri Eglīti, arhitektu Austri Mailīti un kuratoru Kasparu Vanagu.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Kas noticis ar hercogieni Keitu Midltoni? Cilvēki satraukti visā pasaulē 38
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Kāda ir viņa dienesta pakāpe? Starptautisks skandāls tomēr…” NATO ģenerālsekretāra ceļu Ādažos šķērso nepaklausīgs “kareivis” 78
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Šonedēļ gaidāmi divi lieli puteņi! Bricis par laiku šajā nedēļā un turpmāk 12
1 diena
Lasīt citas ziņas

Šajā piektdienā, 8. maijā, atklās 56. Venēcijas mākslas biennāli, kas norisināsies līdz 22. novembrim un ir senākais, nozīmīgākais un viens no visvairāk apmeklētiem mākslas pasākumiem pasaulē. Šī būs otrā Venēcijas mākslas biennāle, kurā Latvijas mākslinieku darbs atradīsies “Arsenālā”, kas līdzās dārziem ir viena no divām galvenajām izstāžu vietām. Iepriekš Latvija, tāpat kā lietuvieši un igauņi, īrēja telpas kaut kur Venēcijas pilsētā. Taču apmeklētāji vispirms sāk ar dārziem, kur atrodas veco rietumvalstu paviljoni, tad dodas uz Arsenālu un tikai tad apskata mākslas darbus pārējā pilsētā.

…Šķietami ieslīpa koka brusu būve, kurā iemontētas garāžas metāla durvis. Lauku šķūnīša siena, iekšpusē – videoekrāni kā lielāki un mazāki “televizori” ar stāstiem par vīriem ar zelta rokām, kuri brīvo laiku pavada savās garāžās, ķimerējoties ap motoriem, izjaucot un liekot atkal kopā dažādus mehānismus un izgudrojot tos paši. Tā pirmajā acu uzmetienā izskatījās vairāk nekā 80 kvadrātmetru plašā multimediālas instalācijas konstrukcija, ko, daļēji uzbūvētu, pirms došanās uz Venēciju bijušajā fabrikā “Boļševička” Rīgā varēja apskatīt neliels sabiedrības loks. Vērienīgā apjoma dēļ mākslas darbs vispirms tika būvēts Latvijā, tad izjaukts, marķēts, nogādāts Venēcijā un tur trijās nedēļās atkārtoti uzbūvēts no jauna visā pilnībā. Tas ir videomākslinieces Katrīnas Neiburgas un gleznotāja Andra Eglīša pirmais kopdarbs ar ideju un nosaukumu “Armpit” (paduse – angļu val.). To var raksturot arī kā tēlnieciski veidotu būvju sistēmu, kas caurausta ar videostāsta fragmentiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Abi mākslinieki ir Purvīša balvas laureāti. Katrīna Neiburga ieguvusi pirmo Purvīša balvu 2009. gadā, Andris Eglītis – trešo 2013. gadā. Mākslas darba radīšanā iesaistījušies arī grafiskā dizaina autors Edgars Zvirgzdiņš un rasējumu izstrādātājs, arhitekts Austris Mailītis, kurš pazīstams arī kā līdzautors J. Pogas biroja radītajam piedāvājumam “Sidraba birzs dziesmu kalnā”, kas 2007. gadā uzvarēja Mežaparka estrādes pārbūves starptautiskajā konkursā.

– Kā radās mākslas darba ideja?

Katrīna Neiburga: – Ceļā uz Bolderājas pusi, domājot par mazdārziņu attēlošanu videostāstā, satiku vīru, kurš mani no gurķu un tomātu dobēm aizvilināja uz garāžu pilsētiņu ar betona vārtiem kā milzīgu pretstatu dārzu zaļumam. Vīru pasaule ar entajiem vārtiem, aiz kuriem paslēpties viņiem vien zināmā patvērumā. Tā kā arī Eglīti (Katrīna Neiburga ar mākslinieku Andri Eglīti ir pāris kā radošā darbā, tā dzīvē. – V. K.) interesēja mazdārziņu arhitektūra, pilnīgi trakā būvniecība no dažādiem pārpalikumiem, ieminējos, ka mūsu ieceres vajadzētu likt kopā, iekļaut lielākā scenogrāfiskā ietvarā. Ņemot vērā Eglīša lielummāniju, kas izpaužas arī viņa darbībā paša lauku īpašumā Drustos, un mūsu uzvaru Venēcijas biennāles konkursā, viss izauga grandiozos apmēros. Lai nepaliktu vienā sociālajā sfērā pie vīriem garāžu kooperatīvos, liku avīzēs sludinājumus un nokļuvu, piemēram, privātmāju garāžās. Kādā rosās viens no maniem mīļākajiem varoņiem, vīrs, kas izgudrojis “ozonatoru”, smieklīgu kastīti, pievienotu pie elektrības. No šīs kārbas “snuķīša” nāk laukā ozonēts gaiss. Nevaru zināt, cik tas veselīgi vai ne, bet ar šo ozonu vīrs ārstē savu sievu… Tikpat aizrautīgi, kā daži ķimerējoties ar veciem auto, cits vīrs, Egons Garklāvs, aizraujas ar lidmašīnas būvi. Lidaparātus viņš ķīlē garāžās kā milzu fabrikās. Starp citu, viņi abi ar dēlu mums palīdzēja izgatavot vairākus mehānismus Venēcijas māk­slas izstādes darbam. Satiku arī kādu jaunu puisi, kurš savā garāžā, saķīlējot divu gāzes balonu apakšas, pēc tam sametinot un apstrādājot, izgatavo ko līdzīgu perfekti skaistam mūzikas instrumentam. Interesants ir šis padomju laiku paaudzes inženieru jeb zilo apkaklīšu rūpnīcās darbu zaudējušo vīru radošais gars…

– Andri, sakiet, lūdzu, kādēļ būvi, kurā ievietoti ekrāni ar videostāstiem, izlēmāt celt paša rokām, kas ir ilgs un fiziski smags darbs? Varēja taču noalgot kādus galdniekzeļļus…

Andris Eglītis: – Tāpat kā veidot no māla, var darināt arī no koka, to ne vienmēr kaļot un tēšot. Var likt lietā naglas, āmuru, motorzāģi. Man tā ir tēlniecība, ķermeniski, paša sviedriem un rokām izjusta, mākslas prakse.

Austris Mailītis: – Iznākumu es sauktu par arhitektonisku skulptūru.

K. Neiburga: – Un videostāstiem ir ne vien informatīva un emocionāla slodze. Arī ekrāni izmantoti kā būvmateriāli.

– Vai jūsu videostāsti ir dokumentāls kino?

– Noteikti ne. Tas nav ķinītis, kur uz 30 minūtēm ieej tumšā telpā, jau sagatavojies stāstam ar sākumu un beigām. Man patīk brīvais montāžas princips, tāpēc darbus veidoju uz daudziem ekrāniem, lai skatītāji, ejot gar tiem, paši varētu veidot savu “filmu” atkarībā no tā, cik ilgi un pie kura ekrāna vēlas pakavēties. Apzināti izvairījos no tekstiem. Viss balstīts tikai uz tēlainību. Kāds varbūt ilgāk iedziļināsies tuvplāna projekciju telpā, cits izskries tai cauri un nonāks pie raudošās skaidu plātnes mūsu iedēvētajā “katedrālē” vai datora telpā, kur darbnīcu dunu atveido muzikāla kompozīcija, ko radījuši mūziķi Andris Indāns un Shipsi (Jānis Šipkēvics.) Tā ir katra skatītāja brīvība.

– Kādu jēdzienisku slodzi ietver darba ideja un nosaukums “Armpit” jeb paduse?

– Tai ir vairākas nozīmes. Gan sargājošā kā azotei – mana ome kādreiz vislaimīgākā jutusies sava tēva azotē – gan riktīgu skarbumu, sviedriem strādājot, ieguvusī. Paduse ir fiziskā darba simbols, tie vīri garāžās taču arī strādā ne pa jokam… Paša izcirstā telpa rada drošības jeb azotes sajūtu. Arī pašā būvē, skulptūrā vērīgāks skatītājs ieraudzīs šos padusei līdzīgos veidojumus.

Kaspars Vanags: – Tā nav fasādes arhitektūra, bet skats no sētas puses. Parasti pārlieku centrējamies uz glancēto žurnālu vāku “skaistumu”, taču vai kopš bērnības neatceramies apsūnojušā šķūnīša saules balinātās sienas skaistumu, nepazīstam pirkstā iedūrušās un paša izvilktās skabargas kaifu… Jā, šīs sajūtas ir svešas Rīgas datorspēļu bērniem, datorpaaudzei, kas tehnoloģiju laikmetā drīz vairs nepazīs ne skrūvītes, ne uzgriežņus, ne citus vīrieša radošās pasaules piederumus… Ja Andris Eglītis ir gleznojis lauku ainavas, tad līdz tam, lai vienā brīdī “šķūnīti” savā darbnīcā ienestu nevis kā gleznu, bet reālu būvi, ir tikai viens solis… Skaistums mūslaiku māk­slā ir iespējā lēkāt no vienas identitātes otrā.

A. Mailītis: – Protams, arhitektoniskā skulptūra nav tradicionāla būve. Projektu nācās saskaņot Venēcijas atbildīgajās institūcijās, kurās cilvēki izrādījās ārkārtīgi pretimnākoši – kā jau dažādus dīvainus māk­slas objektus redzējuši. Neprasīja ne kāpņu, ne pakāpienu platuma atbilstību standartiem. Apzināti bijām centušies panākt mazdārziņu un garāžu efektu, kur viss sameistarotais vietām šķiet bīstams – šķībi pakāpieni vai jocīgākas kāpnes –, 
taču mūsu mākslas darbā viss, protams, ir konstruktīvi droši. Taču bija jāpanāk, lai izskatās, ka tā nebūt nav…

– Vīri garāžās ar zelta rokām, protams, ar savām radošajām izpausmēm nepretendē uz augstās māk­slas statusu, taču uz to pretendē jūsu mākslas darbs “Armpit”. Ko jūs teiktu cilvēkiem, kuri te nesaskata mākslu, bet koka būvi ar videoekrāniem tajā?

A. Eglītis: – Klasiskajā glezniecībā ainavas, klusās dabas ir saturiskais, nolasāmais slānis, bet tajā pašā laikā glezniecība pastāv arī pati par sevi, nodarbojas ar pašanalīzi.

K. Vanags: – Viens bubinās, ka neredz te nekādu mākslu, bet cits, iegājis arhitektoniskajā skulptūrā, sajutīsies kā templī. Kāds saskatīs tikai dīvainu šķūni, bet cits ļausies atmiņām, kā bērnībā siena šķūnī juties kā kosmosa kuģī. Sapratnes atslēga katram jāizkaļ pašam, ļaujoties laikmetīgās mākslas darbam kā iztēles rosinātājam.

K. Neiburga: – Protams, mūsu mērķis nav atainot garāžas vai parādīt, ko vīri Latvijā tādās vēl joprojām dara. Tas būtu garlaicīgi. Aiz šā virsslāņa mūs interesē, kā cilvēks aizvada savu mūžu. Nokļūstot instalācijas pēdējā telpā – datora galvā –, Rīgas Doma kora skolas zēniem sadziedoties ar “Gaudeamus” vīriem, satiekas jaunība ar vecumu. Bet kas notiek pa vidu? Kā paiet cilvēkam atvēlētie gadi uz šīs pasaules? Vai atrašanās kā mūkam cellē savā garāžā ir veids, kā pavadīt dzīvi? Tas katram izlemjams pašam. Iespējams, ir kaut kāds ideālais variants, ko šajā māk­slas darbā esmu iedomājusies paust vai arī Eglītis, bet nevar sagaidīt, ka tieši to izjutīs arī visi skatītāji.

A. Eglītis: – Mākslā nozīme veidojas arī materiālu salikumā, kompozīcijā, kas piesūcināta ar sociālām un citām asociācijām un atsaucēm. “Raudošā” skaidu plate ir atsauce uz brīnumdarītājām ikonām, kuras mēdz raudāt. Tas ir brīnums ārpus fiziski izskaidrojamās pasaules. Mūsu par katedrāli dēvētā telpa ar “raudošo” skaidu plati uztverama kā templis nemitīgam cilvēka radošumam. Tāpat kā pastāv lielais Radītājs mums virs galvas, arī katrs cilvēks ir sava kosmosa veidotājs. Un, kamēr tu spēj radīt, tikmēr tu dzīvo. Tas ir kā templis mākai palūkoties arī uz ikdienību, ikdienišķām lietām kā uz kaut ko īpašu, meditatīvu, radošu.

– Kā mākslas darbu uztvers Venēcijā bez postpadomju pieredzes?

K. Neiburga: – Tieši šīs pieredzes trūkums ļaus izjust mākslas darbu pilnvērtīgāk un atbrīvotāk, nekas to nepiezemēs. Prāts nebūs noslogots ar lieku informāciju, ka Eglītis, lūk, būvē, Katrīna filmē un kadrā ir postsovjetiskas garāžas. Konteksta nezināšana atbrīvos smadzenes iztēlei, ka esi nokļuvis pasaulē, kur baudi formas, pēti cilvēkus, pieej viņiem pavisam tuvu klāt, aplūko kā ar lupu… Iespējams, dziļāks uztveres līmenis. Informāciju varēs iegūt pie gidiem vai arī katalogā palasīt konkrēto vīru stāstus.

– Kur jūs novietotu paviljonu pēc Venēcijas izstādes Latvijā?

A. Eglītis: – Lielā, tukšā noliktavā, pamestā lauksaimnieciskā būvē…

A. Mailītis: – Pļavā meža ielokā, bez plāksnītes, ka tas, lūk, ir mākslas darbs no Venēcijas izstādes. Neko nezinošam cilvēkam, pēkšņi te nonākušam, ieraudzītais varētu izvērsties īstā piedzīvojumā, pārsteigumā, mākslas baudījumā, liekot nonākt citā dimensijā un meklēt atbildes uz filozofiskiem jautājumiem par dzīvi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Kas noticis ar hercogieni Keitu Midltoni? Cilvēki satraukti visā pasaulē 38
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Kāda ir viņa dienesta pakāpe? Starptautisks skandāls tomēr…” NATO ģenerālsekretāra ceļu Ādažos šķērso nepaklausīgs “kareivis” 78
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Šonedēļ gaidāmi divi lieli puteņi! Bricis par laiku šajā nedēļā un turpmāk 12
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Latvija lec kaut kādā nezināmajā, kur zināms ir viens – būs skandāls. Sociologs Kaktiņš par antigēnu testiem 76
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Lidmašīnai nosēžoties Maiami lidostā, tās šasijā atrasts bezbiļetnieks no Gvatemalas 8
4 stundas
Lasīt citas ziņas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Cerot uz tiesu, pret obligāto vakcināciju vērsušies policisti, pedagogi, ugunsdzēsēji un ministriju ierēdņi 4
22 minūtes
LA
LA
Ziņas
TIEŠRAIDE: Augsta līmeņa starptautiska konference: “NATO: Ielūkojoties nākamajā desmitgadē”
18 minūtes
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis iekļuvis smagā autoavārijā 1
16 minūtes
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
Logi puspavērti, ventilācija izslēgta: gaisa kvalitātes mērījumi atklāj daudzu skolu ikdienu – neprasmi vai nespēju izvēdināt telpas 22
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Andrievs, Andrejs un Andris
10:28
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Cienot mākslinieka pēdējo vēlēšanos, bēres nebūs publisks pasākums: paziņo, kad atvadīsies no Mārtiņa Brauna
10:24
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Latviešu aktrise Zane Jančevska nevakcinēšanās dēļ spiesta lauzt darba līgumu ar Nacionālo teātri
10:11
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Latviešu aktrise Zane Jančevska nevakcinēšanās dēļ spiesta lauzt darba līgumu ar Nacionālo teātri
9 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Santa Purgaile: Mums ir jākrāj nauda, lai nodrošinātu visu savu dzīves ciklu 51
3 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Pirms 80 gadiem notika lielākā ebreju masveida iznīcināšanas akcija vācu okupētajā Latvijā 27
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ukrainas Drošības dienests: Situāciju valstī destabilizē ap 7000 Krievijas specdienestu darbinieku
45 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Lielbritānijā balstvakcīnu pret Covid-19 varēs saņemt visi pilngadīgie iedzīvotāji 17
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Vietām snigs stipri. Kur gaidāms stiprākais putenis otrdien? 2
2 stundas
Inita Šteinberga
Ziņas
Svētku rotas bez tēriņiem! Atraktīvai dekoru gatavošanai iedvesmo floristikas amata meistare Ligita Danenberga
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Barbadosa atsakās no karalienes Elizabetes II kā valsts galvas un kļūst par jaunāko republiku pasaulē 2
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ziemīgo laikapstākļu ietekmē pirmdien Latvijā notikuši vairāk nekā 200 satiksmes negadījumi 1
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Lidmašīnai nosēžoties Maiami lidostā, tās šasijā atrasts bezbiļetnieks no Gvatemalas 8
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Kāda ir viņa dienesta pakāpe? Starptautisks skandāls tomēr…” NATO ģenerālsekretāra ceļu Ādažos šķērso nepaklausīgs “kareivis” 78
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ārstei radušās aizdomas, ka vienā no laboratorijām var tikt pie pozitīva Covid-19 testa. Jauns veids, kā tikt pie sertifikāta? 109
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Latvija lec kaut kādā nezināmajā, kur zināms ir viens – būs skandāls. Sociologs Kaktiņš par antigēnu testiem 76
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Sekas var būt smagas.” PVO atzīst, ka omikrona paveida globālais risks ir “ļoti augsts” 115
17 stundas
VK
Vita Krauja
Ziņas
“Šāds operas “Pelnrušķīte” iestudējums ir kaut kas jauns un nebijis.” Saruna ar operas solisti Jūliju Vasiļjevu 2
13 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Televīzijas vērtīgākā senlieta – Jānis Domburs. Egila Līcīša feļetons 18
14 stundas
KK
Kamita Kalniņa
Ziņas
VIDEO. Latvijai izdots Eiropas meklētāko noziedznieku sarakstā iekļautais Gatis Zvingulis 8
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu grupa “Prāta Vētra” komentē notikušo, kad pēc koncerta Londonā vairāki cilvēki saslima ar Covid-19 42
21 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Banānu – kokosriekstu cepumiņi bez cukura 2
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Šonedēļ gaidāmi divi lieli puteņi! Bricis par laiku šajā nedēļā un turpmāk 12
1 diena
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārznieki nesnauž! Ir īstais brīdis sākt superagri sēju 4
1 diena
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Jau vismaz divdesmit gadus vara dara visu, lai slēptu ne tikai iepriekšējā režīma, bet arī savus noziegumus 60
1 diena
LE
LETA
Ziņas
FOTO. VIDEO. Rīgā iedegtas Ziemassvētku egles un sācies svētku gaidīšanas laiks 5
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Lai īstenotu nodomāto, būs vajadzīga ne tikai drosme! Horoskopi no 29.novembra līdz 5.decembrim
22 stundas