Foto: Liis Treimann/EEsti Media/Scanpix/LETA

Arvien vairāk cilvēku gremdējas viedtālruņa radītajā pasaulē teju pusi no visa laika, ko pavada nomodā. Kā nekļūt par telefona vergu? 11

Rihards Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Neatstāj ieslēgtu mūzikas centru! Cik kWh mēnesī patērē kontaktā iespraustas ierīces? 4
FOTO. Šūmahera sieva deviņus gadus pēc traģēdijas: mums Mihaela ļoti pietrūkst, viņš vienmēr mūs sargāja 1
Karstuma vilni jaunnedēļ nomainīs stipras lietavas, bet atklāj, kad tas atkal atgriezīsies
Lasīt citas ziņas

 

Pēdējais, ko vakarā aplūko pirms iemigšanas, un pirmais, kurā ieskaties pēc pamošanās: arvien lielākai daļai cilvēku tā ir nevis mīļotā cilvēka seja, bet gan viedtālruņa ekrāns. Tas ir mums līdzās gultā, pie brokastu un vakariņu galda, pat uz tualetes poda. Zinātnieki brīdina, ka pārmērīga viedtālruņa lietošana izraisa atkarību, no kuras ir ļoti grūti atbrīvoties.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Padomju laikā bija populārs teiciens “automašīna nav greznība, bet gan pārvietošanās līdzeklis”. Mūsdienās līdzīgi varētu teikt par viedtālruni, kas jau sen vairs nav greznība, bet gan saziņas līdzeklis, kas apveltīts ar daudzām vērtīgām funkcijām. Ar viedtālruņa palīdzību mēs varam ne tikai zvanīt un sūtīt īsziņas, bet arī klausīties mūziku, skaitīt soļus, izlasīt jaunākās ziņas, saņemt ceļa norādes kartē, ar sociālo tīklu palīdzību uzzināt par jaunumiem draugu dzīvē un vēl daudzas noderīgas lietas.

 

Bez telefona kā bez rokām

Foto: SHUTTERSTOCK

Viedtālrunis neapšaubāmi ir ļoti vērtīgs izgudrojums, taču gluži nemanāmi mēs esam kļuvuši no tā ļoti atkarīgi. Daudziem cilvēkiem iestājas teju vai panikas lēkme, ja gadījies palikt bez telefona vai tam izlādējusies baterija. Tādā brīdī šķiet, ka esi palicis gluži kā bez rokām.

Liela daļa viedtālruņu īpašnieku neiziet no mājas bez sava telefona un noteikti griezīsies atpakaļ, ja gadījies to atstāt virtuvē uz galda. Viedtālrunis viņiem ir gluži kā brilles vājredzīgam cilvēkam vai zobu protēzes tādam, kurš palicis bez saviem zobiem. Tas ir priekšmets, bez kura pilnvērtīga dzīve vairs nav iedomājama.

Taču cilvēku uzvedības pētnieki arvien skaļāk zvana trauksmes zvanus, jo viedtālrunis jau ieņēmis tik lielu lomu mūsu dzīvē, ka šīs attiecības vairāk sāk līdzināties neveselīgai atkarībai.

Mūsdienās pat radies jauns termins “nomofobija”, kas cēlies no angļu valodas vārdiem “no mobile phone” un raksturo paniskas bailes palikt bez mobilā tālruņa.

To, cik lielu lomu viedtālruņi ieņēmuši mūsu dzīvē, nesen atklāja aptauja, kas veikta pēc amerikāņu uzņēmuma “Solitaired” pasūtījuma. Aptaujā vairāk nekā 80% respondentu atzina, ka viedtālruņa pārlūkošana ir pēdējais, ko viņi dara vakarā pirms iemigšanas, un pirmais, kam pievēršas no rīta uzreiz pēc pamošanās. Tas notiek pat gadījumos, ja līdzās gultā ir mīļotais cilvēks.

Viedtālruņi arīdzan negatīvi ietekmē pāru seksuālo dzīvi. 40% respondentu atzina, ka ieskatīšanās viedtālrunī ir pirmais, ko viņi dara pēc seksa (labi vēl, ka ne seksa laikā).

90% aptaujas dalībnieku ar viedtālruni īsina laiku, sēžot uz poda, un daudzi tā aizraujas, ka no ilgās sēdēšanas notirpušas kājas un dibens. Bez viedtālruņa nekādi nevar iztikt arī ārpus mājas: lielākā daļa to ņem līdzi, dodoties pastaigā vai izvedot pastaigāties suni.

Diemžēl līdzdalība satiksmē vienlaikus ar viedtālruņa lietošanu var beigties diezgan bēdīgi, par ko liecina strauji augošais ceļu satiksmes negadījumu skaits, ko izraisa viedtālruņa lietošana pie auto stūres.

Vairāk nekā 40% amerikāņu atzinuši, ka viņiem gadījušās kādas traumas, kas radušās neuzmanības dēļ, jo tobrīd viņi bija iegrimuši viedtālruņa saturā.

Daudzi nekautrējas lietot viedtālruni ne tikai operas un teātra izrāžu laikā, bet arī ģimenes pasākumos: puse aptaujas dalībnieku atzinās, ka lietojuši viedtālruni kāzu ceremonijas laikā, bet trešdaļa bez tā nav varējuši iztikt pat bērēs.

 

21. gadsimta “narkotika”

Viedtālruņa lietošana ir ērts veids, kā izvairīties no tiešas komunikācijas ar citiem cilvēkiem. Mūsdienās draugu saietos nereti vērojama aina, ka visi ir iegrimuši nevis kopīgās sarunās, bet katrs savā viedtālrunī. Un pat ģimenes locekļi sūta viens otram īsziņas uz blakus istabu, nevis aiziet aprunāties klātienē. Cilvēku savstarpējā saziņā svarīga loma ir arī neverbālai komunikācijai, ķermeņa valodai, bet virtuālā realitātē šīs komunikācijas kvalitāte ievērojami pasliktinās.

Pētnieki ir noraizējušies par moderno tehnoloģiju negatīvo ietekmi uz bērnu un pusaudžu attīstību, viņu garīgo un fizisko veselību. Pusaudžu vidū, it sevišķi Covid-19 pandēmijas laikmetā, liela daļa savstarpējās komunikācijas notiek attālināti, ar sociālo tīklu starpniecību. Psihologi spriež, ka tā ir ļoti neveselīga tendence, kas nelabvēlīgi ietekmē bērnu pašapziņu, veicina depresiju un citas garīgās veselības problēmas.

Ja par tavas vērtības un sociālā statusa mēru kļūst tas, cik daudz klikšķu būs savācis tavs ieraksts kādā no sociālo tīklu kontiem, agri vai vēlu tas novedīs pie garīgās veselības traucējumiem.

Zinātnieki brīdina, ka viedtālruņi ir kļuvuši par 21. gadsimta “narkotiku”, arvien vairāk cilvēku gremdējas viedtālruņa radītajā pasaulē teju pusi no visa laika, ko pavada nomodā. Ja gadījies palikt bez mobilā tālruņa, atkarīgie kļūst satraukti un viegli aizkaitināmi. Viņi nevar iztikt pat dažas minūtes bez nepārvaramas vēlmes ieskatīties savā telefonā, lai redzētu, vai nav pienākusi kāda jauna ziņa, vai kāds no draugiem nav ielicis atzīmi “patīk” pie viņu ieraksta “Facebook” vai “Twitter” tīklā.

“Viedtālruņi mums piedāvā iespēju aizbēgt no garlaicības. Tie kalpo kā logs uz daudzām dažādām pasaulēm, lai nevajadzētu saskarties ar to, kas tev ir acu priekšā. Cilvēkiem šķiet, ka tādējādi viņi iekļaujas sabiedrībā,” spriež Oregonas Universitātes psiholoģijas profesors Eliots Berkmans.

Taču zinātnieki norāda, ka viedtālruņu lietošana arīdzan izraisa bioķīmisku reakciju mūsu smadzenēs, kas nereti līdzinās efektam, ko izraisa alkohola, narkotiku vai citu atkarību izraisošu vielu lietošana.

Ja mēs saņemam kādu patīkamu ziņu vai kāds ir atzinīgi novērtējis mūsu ierakstu sociālajos tīklos, smadzenēs izdalās dopamīns, kas signalizē par organisma labsajūtu. Protams, ka šo patīkamo sajūtu gribas atkārtot vēl un vēl, līdz tā kļuvusi par atkarību.

 

Masu izklaides ieroči

“Viedtālruņi ir masu izklaides ieroči. Tie ir radīti, lai uzlauztu mūsu psiholoģiju un radītu atkarību. Cilvēki, kam ir nosliece uz atkarībām, vieglāk pakļaujas šim kārdinājumam. Tehnoloģiju izmantošana kairina tos pašus receptorus, ko alkohols, daļa cilvēku izmanto šīs tehnoloģijas kā stresa mazināšanas līdzekli,” laikrakstam “The Irish Times” stāsta psihoterapeits Kolmens Noktors.

Problēma tāda, ka ar laiku nepieciešama arvien lielāka deva, lai sajustu gaidīto labsajūtu. Tev vairs nepietiek ar 50 “patīk” pie ieraksta “Facebook”, vajag savākt vismaz 100, jo pretējā gadījumā šķitīs, ka tu vairs nevienam neesi vajadzīgs un neviens tevi nemīl. Nav brīnums, ka pārmērīgu sociālo tīklu lietošanu zinātnieki saista ar depresijas saasināšanos un noslieci uz domām par pašnāvību, it sevišķi pusaudžu vidū.

Pētījumi rāda, ka sociālo tīklu un viedtālruņu lietošanai ir cieša saistība ar cilvēku pašsajūtu: tie, kas ļoti daudz lieto šīs tehnoloģijas, bieži vien jūtas nelaimīgi, savukārt tie, kas tās lieto minimāli, biežāk ir apmierināti ar savu dzīvi.

Pārmērīga aizraušanās ar viedtālruņa lietošanu arīdzan negatīvi ietekmē bērnu sekmes skolā. Viens no iemesliem ir tas, ka šīs tehnoloģijas mazina bērnu spēju koncentrēties un ilgstoši saglabāt uzmanību uz vienu noteiktu darbu. Viedtālruņa esamība nemitīgi mudina apskatīties, vai nenotiek kaut kas cits, interesantāks.

 

Negatīvi ietekmē miegu

Foto: SHUTTERSTOCK

Šo atkarību sākumā ir grūti pamanīt un kontrolēt, jo stundām ilga blenšana viedtālrunī uzreiz neizraisīs paģiras vai “lomkas” kā alkohola vai narkotiku lietošana. Taču laika gaitā atkarība var kļūt tikpat spēcīga, un cilvēkam šķiet, viņš vairs nevarētu dzīvot bez viedtālruņa. Ja kāda iemesla dēļ pieeja tam ir liegta, cilvēks kļūst dusmīgs un viegli aizkaitināms, viņš ir gatavs uz visu, lai saņemtu nākamo “devu”.

Zinātnieki norāda, ka viedtālruņa lietošana vakarā pirms gulētiešanas pasliktina miega kvalitāti. Daudzi viedtālruņu lietotāji žēlojas par bezmiegu, grūtībām aizmigt.

Viedtālruņu izstarotā mākslīgā gaisma nelabvēlīgi ietekmē melatonīna līmeni organismā (šis hormons palīdz regulēt cilvēka bioloģisko diennakts ritmu). Ja ir grūti aizmigt vai nakts vidū bieži nākas pamosties, cilvēki atkal ķeras pie viedtālruņa, lai īsinātu laiku, bet tas tikai pastiprina problēmu. Kvalitatīva miega trūkums negatīvi ietekmē cilvēka pašsajūtu, nereti tas padziļina nomāktību un citus depresijas simptomus.

“No garīgās veselības viedokļa miega deficīts, ko izraisa viedtālruņu lietošana, ir ļoti satraucošs. Šajā pandēmijas laikā daudziem jauniešiem ir radušās garīgās veselības problēmas. Nepietiekams miegs var būt gan šo problēmu simptoms, gan to cēlonis,” britu laikrakstam “The Guardian” atzīst psihiatre Bernadka Dubicka.

 

Uz nakti labāk atstāt citā istabā

Bet ko tad iesākt, lai atbrīvotos no šīs atkarības? Diez vai būs daudz cilvēku, kas par dārgu naudu pirkto viedtālruni izmetīs miskastē un turpmāk mēģinās iztikt ar parasto podziņu telefonu. Eksperti norāda, ka ir iespējams iztikt bez tik radikāliem risinājumiem; to vietā ieteicams pakāpeniski samazināt viedtālruņa lietošanu.

Piemēram, lai nebūtu kārdinājuma pirms gulētiešanas un rīta agrumā darboties ar viedtālruni, to ieteicams uz nakti atstāt uzlādēties citā istabā.

Amerikāņu miega pētnieks Vsevolods Polockis iesaka nelietot viedtālruni vismaz stundu pirms gulētiešanas. Nākamais solis ir atslēgt visas iespējamās notifikācijas, kas viedtālrunī paziņo par jaunumiem sociālo tīklu kontos. Tādas lietotnes kā “Facebook” un “Twitter” vislabāk vispār izdzēst no viedtālruņa un lietot tikai datorā, ko būs grūtāk paņemt sev līdzi gultā. Tāpat ieteicams trenēt gribasspēku, lai roka nestieptos pēc viedtālruņa ik pēc pāris minūtēm.

Sākumā var noteikt, ka ieskatīsies telefonā reizi 15 minūtēs, pēc tam reizi pusstundā vai stundā.
SAISTĪTIE RAKSTI

Speciālisti arī­dzan iesaka kā viedtālruņa fona attēlu uzlikt nevis kaut ko skaistu un krāsainu, bet gan pelēcīgu fonu, uz ko būtu garlaicīgi skatīties.

Bet pats galvenais ieteikums: atrast kādu aizraujošu vaļasprieku, pievērsties jaunam sporta veidam, iemācīties spēlēt mūzikas instrumentu, doties pastaigās vai biežāk klātienē tikties ar draugiem, lai jūsu labsajūta nebūtu atkarīga no virtuālās realitātes, kas tiek uzburta viedtālruņa ekrānā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Neatstāj ieslēgtu mūzikas centru! Cik kWh mēnesī patērē kontaktā iespraustas ierīces? 4
FOTO. Šūmahera sieva deviņus gadus pēc traģēdijas: mums Mihaela ļoti pietrūkst, viņš vienmēr mūs sargāja 1
Karstuma vilni jaunnedēļ nomainīs stipras lietavas, bet atklāj, kad tas atkal atgriezīsies
Ja informācija apstiprināsies, tas būs ievērojams ukraiņu spēku taktiskais panākums. Slaidiņš ieskicē situāciju Ukrainā 1
VIDEO. Lasītājs neizpratnē: “Latvijas gāzes” klientu centrs slēgts, sazvanīt nav iespējams. Kā lai sazinās? 4
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
Menģelsone uzsver: nedrīkst pieļaut “Nord Pool” biržas spekulācijas 83
VZD ziņo par darījumiem ar privātmājām Rīgā un Pierīgā 2022. gada 1.pusgadā: cenas augušas vidēji par 20%, reģistrēts par 37% mazāk darījumu nekā pērn
VIDEO. Neiztīrītas gultnes dēļ jau divus gadus burāšanai slēgta Jūrmalas osta, bet ostas pārvaldnieks tik aizbildinās 3
VIDEO. Slaidiņš: Lai Ukraina gūtu uzvaras, nevajag celt “gaisa pilis” ilgtermiņā 4
“Mūsu draugs, vecais kikbokseris un dievlūdzējs spēj tā zāģēt, ka ausis krīt ciet,” Līcīša feļetons
23:35
1942. gada 19. augustā. Djepes katastrofa
23:30
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 19. augustā
23:25
“Mūsu draugs, vecais kikbokseris un dievlūdzējs spēj tā zāģēt, ka ausis krīt ciet,” Līcīša feļetons
FOTO. Šūmahera sieva deviņus gadus pēc traģēdijas: mums Mihaela ļoti pietrūkst, viņš vienmēr mūs sargāja 1
Zelenskis ar Gutērrešu apspriedis arī Krievijas piekopto kodolšantāžu Zaporižjes AES. Putins piekritis ielaist ekspertus 35
“Attīstībai/Par!” rosinājusi koalīcijā nemarinēt LNG termināļa būvniecības projektu, lai Latvija neatpaliktu no kaimiņvalstīm 34
Ēriks Loks, Ieva Akuratere un Āris Ziemelis ielūdz uz “Dziesminieku dienām Sēlijā”
FOTO: Ieskaties spēlfilmas “Mīlulis” filmēšanas aizkulisēs ar Kārli Arnoldu Avotu galvenajā lomā
Tanku biatlons Krievijā kā samērā absurda disciplīna
Krāpnieki pielieto jaunu triku – uzdodas par policijas darbiniekiem, lai izmānītu naudu 4
Lokdauni izraisījuši vairāk nāves gadījumu nekā Covid-19 vīruss, atzīst pētnieki. Neatliekamā medicīniskā palīdzība kļūst neaizsniedzama Lielbritānijā 8
VIDEO. “Čuk čuk čuk!” Ministrs Linkaits dzimšanas dienā soctīklotājus pārsteidz ar amizantu dziesmu 24
FOTO. Kāda sena tradīcija pat vēl mūsdienās britu karaliskajai ģimenei pusdienās liedz izmantot vienu galda piederumu 11
Sestdien Kurzemē iespējams pērkona negaiss, karstums līdz pat 30 grādiem 1
Ogrēnieši netiek uz darbu, pie ārsta un uz bērnudārzu, bet ATD līgumu ar “Liepājas Autobusu parks” lauzt negrasās
LVM padome noraida bažas par AS “Latvijas valsts meži ” valdes locekļu atlases neatbilstību tiesiskajam regulējumam un aicina uz konstruktīvu dialogu
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs