Publicitātes foto

Kā nezaudēt renovācijas efektu? 0

Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

Gādīgs mājas saimnieks, uzraugot ēkas stāvokli pēc renovācijas un pastāvīgi komunicējot ar iedzīvotājiem, noteikti redzēs iespējas veikt vēl arī citus uzlabojumus, lai dzīvošana un strādāšana ēkā būtu ne vien patīkama, bet arī ekonomiska, ilgtermiņā saudzīga videi un vizuāli pievilcīga.

Jauna veida domāšana

Jau vairāk nekā 13 gadus, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, Latvijā uzlabo dzīvojamo ēku energoefektivitāti. Ēku fasādes siltina, maina jumta segumus, sakārto ēkas siltumapgādes sistēmu un veic daudz citu derīgu darbu. Aprēķināts, ka pēc renovācijas darbu pabeigšanas siltumenerģijas patēriņš daudzdzīvokļu mājā samazinās vismaz uz pusi. Tas ļauj iedzīvotājiem uzlabot komforta līmeni, neraugoties uz energonesēju cenu kāpumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr par daudzdzīvokļu ēku jāturpina pastāvīgi rūpēties, regulāri jāseko tās tehniskajam stāvoklim un jāveic nepieciešamie uzturēšanas darbi, piemēram, jāsakārto ūdens notekas un jāmazgā fasāde.

Būtu svarīgi noskaidrot, piemēram, vai nav iespējams vēl kā ieekonomēt elektroenerģijas patēriņu koplietošanas telpās, pagalmos un pagrabos. Jāpiebilst, ka mūsdienīga dzīvojamā māja ir kļuvusi par sarežģītu mehānismu, kura darbības nodrošināšanai nepieciešama gan apzinīga attieksme, gan zināšanas.

“Atjaunota ēka prasa arī mūsu paradumu maiņu, īpaši domāšanas līmenī. Nereti iedzīvotāji interesējas, kāpēc atjaunotā ēkā ir vēsāki radiatori? Bet svarīgi sev pavaicāt – vai mana istaba ir silta? Un, ja atbilde ir “jā”, tad lieki tērēt enerģiju nevajag, termostats dara savu darbu perfekti un automātiski noslēdz siltumenerģijas piegādi brīdī, kad telpās sasniegta noteikta temperatūra,” uzsver Inese Bērziņa, Ekonomikas ministrijas vecākā eksperte, konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022” žūrijas priekšsēdētāja. “Ēku apsaimniekotājiem un iemītniekiem ik dienas būtu jāseko saviem paradumiem, kā arī jāpapildina zināšanas par ēku pareizu ekspluatāciju. Gan siltumenerģija, gan elektroenerģija, kā zināms, maksā naudu. Bet kāpēc maksāt tik daudz, ja var mazāk tērēt un ietaupītos resursus novirzīt citu darbu veikšanai?  Vislētākā enerģija ir tā, ko nepatērējam!”

Atrast optimālo siltumu

Nozīmīgas mājas uzturēšanas izmaksas ir apkure un pat neliela temperatūras pazemināšana ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr jāatceras, ka renovēts daudzdzīvokļu nams ir kā termoss un vislabāk ekonomēt siltumu būtu, pēc vienota grafika regulējot kopējo apkures temperatūru. Piemēram, naktī to visai mājai turot vairākus grādus zemāku.

Reklāma
Reklāma

Jāatceras, ka ar apkures sistēmu uzraudzīšanu nodarbojas speciālisti. Ja elektrības pārrāvuma rezultātā pazūd iestatījumi, tos atjauno speciālists. Ja radiatoros ir atšķirīga temperatūra, speciālists veic sistēmas balansēšanu. Ja cauruļvados un siltummaiņos krājas gruži, meistars veic apkopi un filtru tīrīšanu siltummezglos… Iedzīvotāji savukārt var rūpēties, lai radi­atori netiek aizsegti. Viens no galvenajiem faktoriem, kas nodrošina cilvēku komfortu, darbaspējas un veselību, kā arī ietekmē būvkonstrukciju kvalitāti, ir gaisa kvalitāte iekštelpās. Šādu nepieciešamo komfortu nodrošina laba ventilācija, kas turklāt darbojas pēc iespējas ekonomiski. Jaunbūvēs un renovētās ēkās izmanto ventilācijas sistēmas ar siltuma atgūšanas iespējām, kur CO2 u. c. mērītāji jau iemontēti un iekārtas ieslēdzas automātiski. Vecākās mājās ir saglabājušās dabiskās ventilācijas sistēmas, kuras veido ventilācijas šahtas un svaigā gaisa ņemšanas atveres.

Lai zinātu, kad telpas īpaši jāvēdina, noder portatīvie mitruma mērītāji, CO2 mērītāji ir salīdzinoši dārgāki.

Energoefektīvos mājokļos logi bieži būs aprīkoti arī ar gaisa pieplūdes vārstiem vai sienās izbūvētiem gaisa pieplūdes kanāliem. Jāatgādina, ka arī šīm sistēmām ir jāveic apkope un īpaša uzmanība jāpievērš filtriem.

“Daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem pēc renovācijas būtu jāseko, vai ēkas siltumenerģijas patēriņš atbilst plānotajiem rādītājiem. Gadījumā, ja patēriņš pārsniedz plānoto vērtību, ir vērts aizdomāties par energoauditu un mēģināt noskaidrot, kāpēc tā notiek. Kad iemesls atrasts, var pieņemt labāko risinājumu situācijas sakārtošanai,” ieteic Aleksandrs Zajecs, RTU eksperts.

Fasāde jātur tīra

Ēkas renovācija vispirms saistās ar skaistu, jaunu, siltinātu fasādi. Siltinājums ir vesela zinātniski izstrādāta būvniecības sistēma, kura nodrošina mājas siltumnoturību. Lai tas strādātu, siltinājuma slānī nedrīkst iekļūt mitrums. Jāseko, vai nav bojātas jumta konstrukcijas un aizsprostotas ūdens noteku sistēmas, piemēram, ar ledu atkušņa laikā vai lapām rudenī. Ja konstatēts bojājums, tas ir jānovērš.

Jānorāda, ka fasādi montē būvniecības speciālisti, tikai viņi drīkstētu tur veikt papildu stiprinājuma elementu montāžu, nodrošinot, lai sistēmā neiekļūst ūdens vai tā netiktu bojāta. Kvalitatīvai siltinājuma sistēmai nav nepieciešama īpaša uzturēšana. Reizēm uz fasādes var krāties netīrumi. Šo procesu var ietekmēt objekta atrašanās vieta un fasādes virsmas apdare. Jo tā ir nelīdzenāka, jo netīrumiem vieglāk pieķerties. Pat gludās Latvijas Nacionālās bibliotēkas fasādes ir bieži jātīra, jo ēka atrodas pilsētas centrā, kur ir lielāks gaisa piesārņojums.

“Ja fasādes virsma izskatās netīra, to var tīrīt sausā veidā, ar ūdens strūklu vai arī pārklājot ar izlīdzinošu krāsojumu. Ja tīra ar ūdeni, izmanto stipra spiediena strūklu, kuras maksimālā temperatūra ir 40 °C. Spiedienu viegli samazināt, palielinot strūklas attālumu no mazgājamā objekta vir­smas,” iesaka “Knauf Latvija” tirdzniecības pārstāvis Dzintars Šulcs.

Tīrīšanai nevajadzētu izmantot līdzekļus, kuri satur organiskos atšķaidītājus, tāpat tīrīšanai neiesaka izmantot skābes, hidr­oksīdus un līdzīgas vielas. Fasādes tīrīšanai piemērotākais laiks ir vasara. “Tīrīšanas pamatuzdevums bez fasādes ārējā izskata uzlabošanas ir – no apmetuma struktūras notīrīt svešķermeņus, kuri traucē darboties fasādes aizsargkārtai pret bioloģiskiem mikroorganismiem,” turpina Dzintars Šulcs. “Visos speciālajos virsmas apstrādes līdzekļos ražošanas procesā jau ir pievienoti fungicīdi un algicīdi. Ja vide, kur atrodas daudzdzīvokļu māja, varētu būt piesārņota ar pelējuma sēnītēm vai aļģēm, reizē ar tīrīšanu iesaka arī biocīdo funkciju atjaunošanu uz ēkas ārsienām ar aizsargājošas krāsošanas palīdzību.” Viņš iesaka gan krāsošanai, gan gruntēšanai lietot tikai profesionālos līdzekļus.

Profilaktiskai fasādes aizsardzībai regulāri jāapkopj arī ēkas tiešā tuvumā esošie augi, tos attālinot no sienas – apgriežot vai arī izrokot. Augu radītā mikroklimata dēļ palielinās kaitīgo mikroorganismu izplatīšanās risks uz fasādes vir­smas. Jāatzīmē, ka siltinātas fasādes un cokola virsma nav paredzēta augstu mehānisku slodžu izturēšanai, ja vien tas nav bijis īpaši iestrādāts jau projektā, tādēļ virsma ir jāpasargā no dažādām ārējām ietekmēm. Kaitējoša varētu būt pat bērnu spēle, kurā pret sienu tiek sista bumba.

Ja fasāde nopūsta ar grafiti, ir pieejami specializēti kopšanas līdzekļi krāsas noņemšanai. Ir arī speciāli antigrafiti pārklājumi, kuri atvieglo grafiti noņemšanu.

Attīstīt tālāk prasmi sadarboties

Veiksmīgi renovēta māja papildus siltumekonomijai ir ieguvusi vēl vienu ļoti nozīmīgu rīku. Tā ir mājas iedzīvotāju spēja sadarboties un kopīgi realizēt projektus. Jauniegūto sadarbības garu nevajadzētu zaudēt. Kad viens etaps ir sasniegts, var lūkoties uz nākamo.

Droši, ka renovācijas gaitā ir izkristalizējušies līderi, kas uzņemas iniciatīvu. Nākamie darbi varētu būt teritorijas labiekārtošana, ja tas vēl nav paveikts. Jāatzīmē, ka pie daudzdzīvokļu mājām reti redz sporta laukumus, kaut gan interese iemest bumbu grozā vai uzspēlēt volejbolu būtu daudziem. Arī veselīgais pārvietošanās līdzeklis velosipēds prasās pēc ērtas, ar jumtu nosegtas novietnes. Vajadzība velosipēdu nest pa kāpnēm uz piekto stāvu un iespīlēt mazgabarīta dzīvoklī sportot prieku samazina.

Pēdējā laikā novērotas īpaši karstas vasaras. Dzīvokļiem, kuriem logi atrodas dienvidu pusē, tas rada neērtības, jo gaiss sasilst krietni virs komforta līmeņa. Reizēm īsti nelīdz ne ventilatori, ne kondicionieri, ne iekšējās žalūzijas. Efektīvi logus noēnot, izmantojot ārējās marķīzes vai žalūzijas.

Arī saules paneļi ir pierādījuši savu ekonomiskumu, un māju plakanie jumti ir diezgan ideāla vieta to uzstādīšanai. Var padomāt par mājas individualizēšanu, par kādu īpašu detaļu, kas šo māju atšķirtu no pārējām. Tas var būt fasādes dekors, dārza skulptūra vai mazās arhitektūras elements. Tas varētu veicināt mājas iedzīvotāju piederības izjūtu, kas kaimiņu kopienā ir ļoti svarīgi.