Kā pareizi transportēt augļukoku stādus, lai vējš tos nesapūstu, neaplauztu un tie nepārkarstu automašīnas salonā 2
Kā pareizi transportēt augļukoku stādus no tirdzniecības vietas līdz dārzam, lai vējš tos nesapūstu, neaplauztu, tie nepārkarstu automašīnas salonā. Cik ilgi un kā glabāt kailsakņu stādus, kā līdz stādīšanai jāglabā podiņos iestādītie? Cik bieži jālaista? Jautā Laura Pierīgā. Konsultē s/s “Liepas” vadītāja Zaiga Apse.
Tas, kā apieties ar stādiem, atkarīgs no tā, vai iegādāti kailsakņu – ar atvērtu sakņu sistēmu vai konteinerstādi.
Kailsakņu stādi
Transportēšanas ziņā kailsakņu stādi noteikti ir ērtāki. Pirms izbraukuma tirdzniecības stādus audzētavā iepriekšējā dienā izrauj no pierakuma, ievieto maisos ar kūdru vai lapukoku skaidām un kārtīgi salej ar ūdeni, lai saknes neiekalstu un būtu piesegtas. Tikai tad šādi stādi ir gatavi doties uz tirgu.
Iegādāšanās brīdī jāpārliecinās, vai kociņa sakņu sistēma ir skaista, ar daudzām jaunajām saknītēm.
Šie stādi jāiedēsta tajā pašā dienā pēc iegādes. Ja tas nav iespējams, tad noliek tumšā, vēsā vietā, piesedz ar kūdru, obligāti aplej, lai saknes neiekalstu, – principā jāsagatavo konteinerstāda apstākļi. Diemžēl kailsakņu stādi nav pasargāti no pārkaršanas automašīnā transportējot, arī vēja un saules ietekmes, ja tiek uzglabāti neatbilstīgos apstākļos.
Konteinerstādi
Konteinerstādu priekšrocība ir tāda, ka tos iespējams dēstīt visu veģetācijas periodu no pavasara līdz vēlam rudenim, arī vasarā. To iegāde, stādīšana un kopšana ir viegla un ērta. Tie nav jāiestāda uzreiz pēc iegādes, tos var stādīt pēc nedēļas vai pat mēneša, tikai jānodrošina optimāli apstākļi sakņu zonai – pietiekams mitruma daudzums.
Sakņu kamols ir ievietots neitralizētas kūdras substrātā ar ilgstošas iedarbības minerālmēsliem, kas optimāli sagatavots tieši augļukoku audzēšanai. Kad stādi tiek sapodoti, to sakņu kamols tiek nostiprināts ar tīkliņu. Stādot tīkliņš nav jāņem nost, jo tas satur kopā sakņu kamolu, pēc laika tas satrūdēs.
Konteinerstādi nav pakļauti ārējās vides ietekmei, saknes ir pasargātas no ilgstoša sausuma vai vēja, saules. Tiem turpinās visi augšanas procesi: veidojas sakņu sistēma, aug lapas. Koks turpina augt un attīstīties, tikai jāseko līdzi mitruma līmenim.
Lai arī kādi stādi tiktu dēstīti, lai netiktu aplauzti, jaunie kociņi jānostiprina ar kādu balstu (mietiņu, bambusa maiksti).
Konteinerstādiem jau bieži bambusa mietiņi tiek pielikti stādaudzētavā. Pavasarī augļukoku zari ir ļoti elastīgi, tos ērti ievietot automašīnā, tie nelūst. Rudenī, pārvadājot stādus, gan jābūt uzmanīgiem, jo, gatavojoties ziemai, zari pārkoksnējas un biežāk aizlūst.
Kā labāk iestādīt
Bedre stādam jāizrok atkarībā no tā, kāda ir augsne. Ja tā ir trūdvielām bagāta melnzeme, bedri var rakt mazāku. Smagas, mālainas zemes gadījumā bedri rok lielāku, lai saknēm vieglāk ieaugt. Orientējoši nepieciešama 50–70 cm plata un tikpat dziļa bedre. Dažādiem augiem patīk atšķirīga augsne. Kauleņkoki – ķirši, plūmes, aprikozes, persiki – labi augs drenētās, barības vielām bagātās, mālsmilts, smilšmāla augsnēs. Jāizraugās vieta, kur nav augsts gruntsūdens līmenis. Stādot jāievēro princips, ka potcelms paliek virs zemes.
Substrātam jeb zemes ielabošanai var izmantot kompostu, vermikompostu jeb biohumusu. Pavasarī iestādītajiem jāseko mitruma līmenim vasarā. Ja ir ļoti karsta un sausa vasara, stādi obligāti jālaista.
Nedrīkst arī aizmirst apgriezt augļukokus – lai veidotos kuplāks un kompaktāks vainags. Augļukokiem svarīgi atstāt 50–70 cm garu bezzaru posmu (no potvietas līdz pirmajam sānu zaram), plūmēm un ķiršiem izgriežot zarus, vēlams atstāt 5 mm mazu celmiņu. Sānu zarus un galotni griež slīpi pēdējā pumpura augšanas virzienā.
Kailsakņu stādus dēsta bezlapu stadijā – agri pavasarī līdz 15. maijam, vēlākais pirms lapu plaukšanas.
Der zināt!
Nedrīkst pirkt kailsakņu stādus jau ar paplaukušiem pumpuriem – lapu stadijā, jo tie neieaugsies vai nīkuļos.
Ja kailsakņu stādus piedāvā iegādāties jau septembra vidū, visticamāk, tie nav nobrieduši rudenim un ziemā var izsalt.
