Kārlis Lakševics
Kārlis Lakševics
Foto: no Kārļa Lakševica krājuma

Sociālantropologs Kārlis Lakševics aicina reaģēt uz globālajām kataklizmām racionāli 3

Mūsdienās gandrīz vairs nav iespējams izvairīties no stresa un diskomforta, ko rada informācija par globālām kataklizmām – vai tie būtu ugunsgrēki Austrālijā vai saspīlējums Irānā un Irākā – ziņas par šo procesu izraisītajām cilvēku un dzīvnieku ciešanām nekavējoties sasniedz mūsu viedtālruņus, planšetes un televizorus.

LA
LA
Kokteilis
“Līdz šodienai neesmu sapratis, kur aizgāja tie 60 miljoni,” Maestro pēc simtgades svinībām, kas beidzās 2021. gadā
21 stundas
LA
LA
Ziņas
“Mums priekšā ir sešas līdz astoņas ļoti grūtas nedēļas,” stāsta zinātnieks Ambainis
2 stundas
LA
LA
Ziņas
“Ne visi darbinieki apzinās, cik viņi izmaksā darba devējam,” Uzņēmējs atklāj, kam būtu jāmainās, lai varētu maksāt lielākas algas
19 stundas
Lasīt citas ziņas
Sociālantropologs Kārlis Lakševics aicina neuzkarsēt pasaules gala noskaņojumu, bet likt akcentu uz racionāli pozitīvu rīcību ikdienā.

Vairums no mums izjūt vēlmi palīdzēt, arī vainas apziņu, ka to nespējam. Ar vienu pogas spiedienu savā viedierīcē tāpat nevaram apturēt ne politisku saspīlējumu, ne iznīcinošu ugunsjūru.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tajā pašā laikā jūtamies labāk, ja kādā portālā šāda poga kaut vai iluzori tiek piedāvāta. Savukārt pogas esamība liek mums pašiem sev taisnoties, ja to nenospiežam. Kā rīkoties?

 

Katastrofas stāsts

Veterinārārstam Jānim Beinertam, atgriežoties no brauciena uz Austrāliju, kur viņš bija devies, lai palīdzētu ugunsgrēku seku likvidēšanā, bija radušies divi būtiski secinājumi: katastrofa ir pat dramatiskāka, nekā mediji to pasniedz, un, lai viņš varētu iesaistīties glābšanas darbos, nebija nokārtoti nepieciešamie dokumenti.

Jāņa pieredzētais labi raksturo divas problēmas – kā publiskajā telpā kursējošajos stāstos izvērtēt to, kas notiek patiesībā, un kā rīkoties, ja rodas vēlme iesaistīties. Ja iedziļināmies abās problēmās, paplašinās arī mūsu adekvātās iespējas reaģēt.

Reakcijas uz kataklizmām mēdz būt galējas: “Šausmas! Pasaule iet uz galu!” vai “Kāpēc man tas jādzird? Es taču tāpat neko tur nevaru palīdzēt!”

Turklāt stāsta formu medijos bieži mēdz izvēlēties, lai pastiprinātu reakcijas – informācijas patērētājam rodas panika vai, to apslāpējot, – apātija. Tomēr ne viena, ne otra nepiedāvā atbildi – visticamāk, gan ļauj no tās izvairīties.

Ir grūti uztvert Rīgas pils un Parīzes Dievmātes katedrāles ugunsgrēkus, notikumus kara zonās, Austrālijas mežu degšanu tikai kā kataklizmas – visi šie notikumi ātri vien iegūst simbolisku nozīmi un nonāk diskusiju epicentrā.

Tiek runāts par klimata pārmaiņām, politikas virzieniem un galu galā – par valstu un globālo drošību. Ja palūkojamies uz kataklizmām ne vien kā simboliskiem, bet arī kā vides un ekonomiskajiem procesiem, kas izlauzušies no mūsu risku pārvaldības mehānismiem,tad ne mazāk vērtīgi ir sprast, kā reaģēt tieši šādā kontekstā.

 

Baltā glābēja komplekss

Pirmkārt, reaģējot uz sekām, ir būtiski sagatavoties. Ir neskaitāmi gadījumi, kad cilvēki no Eiropas dodas brīvprātīgi palīdzēt uz kataklizmu un konfliktu skartiem reģioniem, ticot, ka zinās, kā risināt problēmas, kaut gan viņu vidē šādu problēmu nav.

Taču nereti šie cilvēki attopas un saprot, ka viņu iztēlotie risinājumi nemazina viņu iztēloto problēmu – pētnieki šo sauc par baltā glābēja kompleksu.

Turklāt tas bieži saistās ar attieksmi pret cietušajiem kā palīdzības objektiem vai bīstamiem ķermeņiem, nevis reāliem cilvēkiem. Pirms došanās vajadzētu kārtīgi saprast un izpētīt, kāds tieši darbs ir nepieciešams.

Otrkārt, informācija par kataklizmām līdz mums nonāk selektīvi, un, uzzinot par vienu, ir vērts pameklēt līdzīgu situāciju Latvijā vai pasaulē, kur finansiāls vai cita veida atbalsts ir vajadzīgs ne mazāk. 2020. gadā smagākās humanitārās krīzes sola Jemenā un Kongo, par kurām stāsti Latvijas medijos ir izraisījuši krietni mazāk empātijas.

Tas nenozīmē, ka kataklizmas būtu jāsalīdzina vai jākritizē tās, kurām cilvēki jūt līdzi visvairāk, bet ir jāsaprot, ka mūsu spontānās reakcijas ir tikpat loģiski veltīt arī kam citam.

 

Kā solidarizēties citādi?

Ar risku pamanīšanu vien nepietiks, lai novērstu cēloņus. Piemēram, lai novērstu vardarbību skolās, nepietiek ar to, ka kāds pieskata, ko skolēni dara – skolēniem pašiem būtu jāanalizē un jāiedziļinās, jāsaprot, par ko viņi viens otru apceļ – kuram nesanāk uzdevumi, kuram ir liekais svars, kuram nav viedtālruņa vai kurš neatbilst puišu vai meiteņu stereotipiem – respektīvi, statusa simbolos, kas ir pamatā attiecībām arī pieaugušo pasaulē.

Tieši tāpat ir jāanalizē arī tas, ko un kā mēs darām, kad runa ir par globālām kataklizmām. Jā, kataklizmu cēlonis var būt meklējams šķietami tālu, citā pasaules malā, un atbilde uz jautājumu – ko darīt? – nav meklējama ne panikā, ne apātijā.

Lai gan Eiropu klimata kataklizmas ir skārušas mazāk, tās globālā vēsturiskā ietekme reģionus, kurus šobrīd nelaimes skar vairāk, ietekmējusi daudz dziļāk – kari mēdz būt koloniālā režīma sekas, bet kataklizmas – globālo klimata pārmaiņu, ko radījusi cilvēka darbība un eiropiešu ieviestās plantāciju lauksaimniecības – rezultāts.

Arī Latvijas iedzīvotāji vidēji planētas resursus patērē vairāk, nekā mūsu planēta to ilgtermiņā globāli var nodrošināt. Vienkāršs jautājums, ko sev uzdot, ir – ko es varu mainīt savās attiecībās, domāšanā un rīcībā, lai neveicinātu kataklizmas un vardarbīgus konfliktus?

SAISTĪTIE RAKSTI

Par pēdējiem runājot, mūsu individuālās iespējas tomēr ir niecīgas. Par klimata pārmaiņām – kāpēc gan es nevarētu vairāk izmantot sabiedrisko transportu, mazāk ražot un patērēt un neapstāties tikai pie ziedojuma?

Galvenais – izanalizēt, kur un kā ar savām prasmēm konkrētajā situācijā individuāli pats varu efektīvi pielikt pirkstu un kuram lēmumam vajadzētu būtu kolektīvam.
Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA
Kokteilis
“Līdz šodienai neesmu sapratis, kur aizgāja tie 60 miljoni,” Maestro pēc simtgades svinībām, kas beidzās 2021. gadā
21 stundas
LA
LA
Ziņas
“Mums priekšā ir sešas līdz astoņas ļoti grūtas nedēļas,” stāsta zinātnieks Ambainis
2 stundas
LA
LA
Ziņas
“Ne visi darbinieki apzinās, cik viņi izmaksā darba devējam,” Uzņēmējs atklāj, kam būtu jāmainās, lai varētu maksāt lielākas algas
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Neviena valsts to vairs nespēj! Dumpis par testēšanu un omikronu 117
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
“Neiedomājos, ka suņa adopcija var izvērsties šādi”: “Ulubele” par 300 eiro adopcijā atdod neārstējami slimu suni 22
3 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA
Ziņas
“Mums priekšā ir sešas līdz astoņas ļoti grūtas nedēļas,” stāsta zinātnieks Ambainis
2 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
“Neiedomājos, ka suņa adopcija var izvērsties šādi”: “Ulubele” par 300 eiro adopcijā atdod neārstējami slimu suni 22
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pirmdienas vētra Rīgā var būt postošāka nekā piektdien 2
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Cik jauni kovida slimnieki atklāti sestdien? 3
1 minūte
LE
LETA
Ziņas
Cik jauni kovida slimnieki atklāti sestdien? 3
12:03
LE
LETA
Ziņas
Slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits pārsniedzis 600
12:01
LE
LETA
Ziņas
Šķeldas cenas kāpuma dēļ “Rīgas siltums” rīkos jaunus konkursus kurināmā iegādei
11:50
LA
LA
Ziņas
“Mēs ārstējam arī narkomānus, tā ir mūsu nasta!” Latvieši par to, ka pasaulē ieviesīs nodokli pret Covid-19 nevakcinētajiem 14
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Jelgavā, Ogrē, Salaspilī un Kauguros decembrī augušas sērijveida dzīvokļu cenas 3
2 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Sensacionālās ziņas ļoti patika – ka kāds nomušīts, par zādzībām, visādām nelaimēm. Tieši tāpat kā tagad!” stāsta Vilks un Daija
4 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Robežu vairs nav! Septiņu stunda ilga operācija, kas uz mūžiem varētu izmainīt mūsu medicīnu
3 stundas
AB
Armands Broks*
Ziņas
Armands Broks: Bizness nevar atļauties ignorēt darbinieku emocionālo veselību
3 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Ziņas
“Pētījumos iezīmējas, ka 1989. gads bija viens no lūzuma punktiem,” Karušs uzskata, ka arvien biežāk piedzīvosim ekstremālus laikapstākļus
3 stundas
LA
LA
Ziņas
“Ne visi darbinieki apzinās, cik viņi izmaksā darba devējam,” Uzņēmējs atklāj, kam būtu jāmainās, lai varētu maksāt lielākas algas
19 stundas
LA
LA
Ziņas
“PVN samazinājums palīdzētu tiem, kas visvairāk tērē – silda lielas mājas, baseinus,” Dālderis skaidro valdības lēmumu 1
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Plašķis, teicamas atzīmes, gari oficieru zābaki: Daniels Pavļuts parāda, kā viņš izskatījies 15 gadu vecumā 38
1 diena
IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
Ar zaļo pāreju neiet gludi: sarūkot augu aizsardzības līdzekļu skaitam, aug to nelegālais tirgus
3 stundas
KS
Kristīne Stepiņa
Ziņas
Īres tirgus kļūst pievilcīgāks! Atklāj, kas ir galvenais faktors īrnieka izvēlei par labu konkrētam mājoklim
4 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Katrā karā visas puses veic kara noziegumus – lielākā vai mazākā apmērā. Galvenais ir nebūt zaudētāju pusē
2 stundas
LA
LA
Kokteilis
“Līdz šodienai neesmu sapratis, kur aizgāja tie 60 miljoni,” Maestro pēc simtgades svinībām, kas beidzās 2021. gadā
21 stundas
LA
LA
Ziņas
“Amerikā ārsti, kuriem ir omikrons vieglā formā, turpina strādāt,” Aizsilniece norāda, kāpēc Latvija atkal “iebremzē” 240
1 diena
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
“Es sevi dēvēju par veselīga un laimīga dzīvesveida entuziasti!” Jaunā “Māmiņu kluba” vadītāja Kristīne iepazīstina ar savu ikdienu 25
1 diena
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Vecāki ir iedomājušies, ka skolotāji, tāpat kā oficianti, ir tikai un vienīgi apkalpojošās sfēras pārstāvji 44
1 diena
LA
LA
Ziņas
“Valdība māna mūs un mēs mānām valdību!” Brante emocionāli par to, ka nedrīkst cilvēkiem likt dzīvot mūžīgi aizliegumos 82
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Neviena valsts to vairs nespēj! Dumpis par testēšanu un omikronu 117
1 diena
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Ja jūra pēkšņi izskalotu kādu pamatīgu, vērtīgu koka vraku, tad gan mums būtu lielas pro­blēmas!” Saruna ar arheologu Jāni Meinertu 6
1 diena
KS
Kristīne Stepiņa
Ziņas
“Pasaules līderi mums teikuši, ka strādājam jau nākamajā gadsimtā!” Kā latvieši veido lietu interneta vēsturi 5
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Ja tiek skarti cilvēku maki, viņi uz lietām sāk skatīties citādi!” Politologi vērtē Kariņa izredzes vēlreiz vadīt valdību 45
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “To katram vajadzētu darīt brīvprātīgi, bet noteikti.” Iedzīvotāji izsaka viedokli par obligāto vakcināciju virs 60 gadiem 169
1 diena
VV
Vivanta Volkova
Praktiski
“Prieks, ka latviešu jaunās ģimenes vēlas te redzēt nākotni un sakārtot vidi!” Kā Agnese, divu bērnu māmiņa, “atdzīvina” virsnieku namu Karostā 5
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Zvejnieks: Kas no Tūnbergas baidās, tas mežā neiet 16
1 diena