Kā rīkoties, ja dzīvnieks krīt uz nerviem vai ir apnicis? Kā tikt vaļā no mājdzīvnieka? 113
Es gribu sunīti, kaķēnu vai tieši to pundurtrusi! Nu, kā var atteikt bērnam, it īpaši, ja viņš sola rūpēties par dzīvnieku, tā domā daļa vecāku, kuri ir gatavi izdabāt savai atvasei teju it visā. Tomēr, pēdējās nedēļas notikumi pierāda, ka ne visiem cilvēkiem drīkst uzticēt dzīvnieku. Bērnu solījumi par rūpēm nereti ir aktuāli vien pāris nedēļas..
Un izrādās, ka dzīvnieka dēļ ir jāceļas agrāk, tas arī ēd un nokārto dabiskās vajadzības. Piedevām atkklājas, ka veterinārā aprūpe nemaz nav lēts prieks, kur nu vēl profesionāla barība. Turklāt, dzīvnieks kļuvis agresīvs pret pašiem un mēdz “ieķert” arī bērnam. Un..suns, kaķis kļūst lieks.
TV360 raidījuma “Ģimene burkā” radošā brigāde ar vietējās zvaigznes Agritas Bindres starpniecību spilgti parādīja, kā rīkoties nedrīkst, ja suns ir kļuvis par traucēkli. Viņi, bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem, suni Mailo atstāja kādā lauku saimniecībā, piesietu ķēdē..Sabiedrība reaģēja asi, jo tāda cietsirdība un nodevība nav piedodama.
Dzīvē gan notiek dažādas situācijas un ne vienmēr ļaudis, sliktu nodomu vadīti, vēlas uzticēt savu dzīvnieku citai personai. Iemesli var būt dažādi – veselības problēmas, tuvinieka (mājdzīvnieka saimnieka) nāve, vai iespēja pelnīt ārzemēs. Kā šādā situācijā rīkoties?
Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītāja, veterinārārste Lita Konopore portālam ”LA.LV” skaidro, ka pats ir izvērtēt, vai esat gatavi rūpēties par mājdzīvnieku. Ārzemēs, piemēram, suni nevar adoptēt strādājošs cilvēks, tāpēc, ka viņam nav laika. Piemēram, lielu suni neatdos adopcijā cilvēkam, kuram nav privātmāja, jo netiks nodrošinātas labturības prasības.
Latvijā gan ir cita aina. Teju katrā septītajā mājsaimniecībā ir suns vai kaķis un ne visi cilvēki ir izvērtējuši, vai vispār dzīvnieku var atļauties.
“Finanses ir ļoti svarīgs komponents. Mīlestība ir laba lieta, bet attiecībā uz dzīvnieku, ne tuvu ar mīlestību nepietiek. Vajag izvērtēt visus jautājumus. Kur tu liksi dzīvnieku, kad tu brauksi atpūsties. Tavi ceļošanas paradumi. Tavas ģimenes paradumi, ko tu vispār dari. Ja tu neņemsi līdzi dzīvnieku, tad tu atstāsi, bet kam? Vecā kaimiņiene var nomirt, vai tev pietiek nauda viesnīcai, auklei.”, sniedz padomu Konopore.
Ārstes praksē nereti bijis jārisina situācijas, kad cilvēks atvedis savu mīluli iemidzināt, jo kļuvis agresīvs vai vienkārši saimniekiem apnicis.
Pēdējā minētajā gadījumā gan dzīvniekam tiek dota otra iespēja, meklēti jauni īpašnieki.
“Ja viņš ir paņemts un tiešām ir tāda sajūta, ka gribās to dzīvnieku sist nost, es nezinu, par nograuztām čībām un visu pārējo, tad mans uzskats ir tāds, ka šis cilvēks nebūs spējīgs iet suņu skolā un darīt šo visu. Tāpēc, ka saprātīgs cilvēks, kurš pirms saka, ka viņš grib nosist suni vai atdot viņu patversmē, vispirms izmēģina visas iespējas,“ pieredzē dalās Lita Konopore.
Kinologs, suņu skolas un pat zoopsihologs. Ir daudz variantu, kā palīdzēt savam četrkājainajam draugam, norāda Konopore. Tiesa gan, teju visos gadījumos tieši mīluļa saimniekam ir jāmaina paradumi, lai suņa, kaķa uzvedība saskanētu ar cilvēka nervu sistēmu. Ja neizdodas, nākamais solis ir dzīvnieku patversmes. Bet..tās nav bezizmēra.
“Viņu finanšu resursi ir ierobežoti priekš visiem bezatbildīgajiem idiotiem, bet tajā pat laikā, patversmes ir vienīgās, kur būtu jāvēršas pēc palīdzības,” uzsver Konopore.
Sliktākais pieļaujamais variants ir dzīvnieka eitanāzija, tiesa gan veterinārārste neatminas gadījumus, kad viņas praksē būtu iemidzināts kāds vesels dzīvnieks tikai tamdēļ, ka saimniekam tā gribējies.
“Es saprotu, ka šis izklausās drausmīgi, bet eitanizāzijas procents, faktiski veseliem dzīvniekiem, dēļ dzīvnieku uzvedības, krietni pārsniedz statistikā nopietnu saslimšanu eitanāzijas procentus. Tā kā Latvijai nav tā tāda nestandarta situācija, kad dzīvniekus grib iemidzināt dēļ uzvedības problēmām,“ tā Konopore.
Veterinārārste norāda, ka dzīvniekam visas uzvedības problēmas rodas dēļ ikdienas stresa radītām bailēm, jo cilvēks nav spējis nodrošināt mierīgus dzīves apstākļus.
Turklāt, dzīvnieku aizsardzības likumā ir noteikts, ka mājdzīvnieka saimniekam ir pašam jāmeklē savam dzīvniekam citi īpašnieki, ja viņš vairs nespēj tikt galā.
