Foto: Alena Ozerova/SHUTTERSTOCK

Kā un ar ko nosiltināt vecas koka mājas grīdu? 20

Indulis Burka, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā 55
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Lasīt citas ziņas

“Kā nosiltināt grīdas vecā koka lauku mājā, kurai nav pamatu?” – jautā Egita Valmierā.

Konsultē Latvijas Amatniecības kameras meistars Tālis Sala.

Pamatiem jābūt

CITI ŠOBRĪD LASA

Sajūta, ka mājai nav pamatu, ir maldinoša. Ja māja ir veca, pamati laika gaitā var būt iegrimuši, daļēji pajukuši, īpaši, ja māja ir mitrākā vietā, tā nav pienācīgi kopta. Tāpat ap māju veidojas kultūrslānis. Ir puķudobes, vējš sanes smiltis.

Vecu koka māju pamati parasti ir laukakmeņu un grants skalojums, aptuveni 60 cm dziļumā zem zemes, virspamata mūrējums ar kaļķa javu, kas bieži ir izjucis. Vietas mēdz pārpurvoties, jo vairs nefunkcionē mazie grāvīši. Mitruma ir vairāk, un grunts kļūst mīkstāka, mājas pamati sāk sēsties…

Pavasaros strauji kūst sniegs un ir daudz mitruma, virsūdeņu. Ja māja ir kalna galā, tie plūst projām no ēkas. Ja zemā vietā, caur pamatiem ēkā iekļūst ūdens un ienes organiskās vielas, kas gadiem krājas zemgrīdas telpā, līdz kādā brīdī sasniedz grīdas sijas… Tad arī rodas sajūta, ka pamatu nav.

Tāpat tikai retos gadījumos starp pamatiem un pirmo baļķu vainagbaļķi ir ierīkota hidroizolācija – ieklāts ruberoīds. Mitruma un organisko atlieku dēļ ēkas konstrukcijas sāk apdraudēt koksni ārdošās sēnītes, to skaitā mājassēne jeb brants.

Ir arī blakusapstākļi: peles un citi grauzēji, smiltis, kas birst starp grīdas dēļiem, malka, kurā arī mēdz būt sēņu sporas un cits bioloģiskais materiāls.

Tāpēc jāsāk ar pamatu atrakšanu un to remontu. Visbiežāk tas nozīmēs jaunu pamatu betonēšanu, kas ir sarežģīts un darbietilpīgs process. Vislabāk, ja pamatus var pastiprināt, gar abām malām izrokot tranšejas un iebetonējot atbalsta sienas, izveidojot vienus monolītus pamatus. Tas pats notiek ap plītīm un skursteņiem, kā arī iekšsienu mūriem.

Reklāma
Reklāma

Pamatus nostiprina reizē ar bojāto koka daļu nomaiņu, sākot no viena punkta un virzoties mājai apkārt.

Starp pamatiem un koku jāierīko droša hidroizolācija. Ja mājai ir mūrētas iekšsienas, arī tām, visticamāk, nav hidroizolācijas starp sienu un iekšpamatiem, tāpēc ķieģeļi uzsūc mitrumu. Uzmanīgi rīkojoties, arī zem šīm sienām jāieklāj hidroizolācija.

Kad pamati sakārtoti, darbu var turpināt.

Jauns grīdas pīrāgs

Grīdā, kad izņemts viss vecais un, iespējams, ar sēnīšu sporām inficētais materiāls, jāieklāj smilšu slānis, virs tā 200 mikronu bieza polietilēna plēve hidroizolācijai, ekstrudētais putupolistirols (50–200 mm) un sausais betons jeb betona klona (estrich) grīda.

Jo biezāks būs putupolistirola slānis, jo mazāki būs siltuma zudumi, ierīkojot silto grīdu sistēmu sanitārajā mezglā vai priekšnamā. Pārējā platībā pēc vēlēšanās var ieklāt koka grīdu.

Izgrābtās organikas vietā var mēģināt ieklāt tīru granti, tomēr simtprocentīgas aizsardzības pret sēnīšu sporām nebūs, kā arī grīda būs auksta.

Izmantojot pirmo variantu, sēne nedraud, un māja turpinās kalpot jums, jūsu bērniem un arī mazbērniem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.