“Kā var nenokārtot 15%?” Skolēnu eksāmenu rezultāti uzjundī asu diskusiju – kurš īsti ir vainīgs? 0
Eksāmenu rezultāti Latvijā ik gadu kļūst par iemeslu plašām diskusijām par skolēnu zināšanām, izglītības kvalitāti un vecāku lomu bērnu mācību procesā. Arī šoreiz sociālajā medijā “Threads” izraisījusies asa viedokļu apmaiņa pēc kādas lietotājas ieraksta, kurā viņa pauda neizpratni par skolēniem, kuri nespēj pārvarēt 15% slieksni eksāmenā.
“Ko bērni dara skolā, ka nespēj nokārtot 15% no eksāmena? Jeb jājautā, ar ko nodarbojas vecāki un kā audzina šos bērnus.”
Ieraksts izraisījis plašas diskusijas – daļa komentētāju atbildību saskata izglītības sistēmā un mācību satura izmaiņās, citi uzsver skolēnu un vecāku līdzatbildību, bet vēl kādi norāda, ka problēmas saknes meklējamas jau pirmajos skolas gados.
Vairāki diskusijas dalībnieki iebilda pret mājienu vecāku virzienā, norādot, ka mācīšana ir skolas uzdevums.
“Visu cieņu, bet vai tad skolai nav jāgādā, lai bērns spētu nolikt eksāmenu? Vecāki mājās, skolotāji skolā! Mājās bērnam vajag siltumu, ēst un pārējo, kas skaitās mājas! Skolā skolotājiem jārūpējas par to, lai bērns mācās un varētu nokārtot eksāmenus!” uzskata kāds komentētājs.
Tam piekrīt arī cita māmiņa, kura uzsver, ka vecākiem nav jāpilda skolotāju funkcijas: “Es atbalstu savus bērnus, bet es nemāku viņiem izskaidrot ne matemātiku, ne fiziku! Un skolotāji vienaldzīgi – tieciet paši galā!”
Cita vecāka pieredze rāda, ka bērna centība ne vienmēr garantē izcilu rezultātu, ja eksāmens izrādās nesamērīgi grūts: “Bērni iet uz skolu, es uz darbu, diemžēl matemātikā palīdzēt nevaru. Manam matemātika iet samērā normāli, bet nu šī gada eksāmens bijis grūts. Plus viņš vienlaikus apgūst profesiju un stundas, nevienu nav bastojis.”
Izskan arī šāds viedoklis: “Bērnu izglītības kvalitāte nedrīkst būt atkarīga no vecākiem. Tas ir īsais ceļš uz segregāciju.”
“Jums jāiepazīstas ar Skola2030 programmu un jāapseko, cik ātri ņem vielas. Sapratīsiet,” raksta kāda komentētāja.
Tikmēr citi norāda, ka problēma ir daudz dziļāka un sākas jau pirmajās klasēs, kur bērni neapgūst pašus pamatus.
“Lai savāktu minimālo punktu skaitu, nav nozīmes – grūts vai viegls eksāmens. Tam ir nozīme, vai skolēns ar viduvējām zināšanām dabūs 40 vai 50%. Bērni nezina pamatlietas. Hroniski nezina jau no sākumskolas.”
Kāds cits komentētājs īsi norāda: “Glāsta ierīces.”
Kāda diskusijas dalībniece raksta: “Jāatceras, ka šobrīd tiek iekļauti bērni arī ar dažādām mācīšanās grūtībām. Agrāk daudzi no viņiem būtu speciālajās skolās.”
Tajā pašā laikā daudziem joprojām nav izprotama sekmības robeža: “Ko dara Izglītības ministrija, ja ar 15% pietiek.”
Cits diskusijas dalībnieks raksta: “Manā laikā visu vidusskolas laiku klases vidējā atzīme matemātikā bija 5. Izdariet secinājumus.”
Lielākās grūtības sagādā matemātika
Diskusijas par 15% slieksni nav tikai teorētiskas – šogad daļai pamatskolas absolventu minimālo vērtējumu centralizētajos eksāmenos sasniegt neizdevās.
Kā vēsta aģentūra LETA, pamatskolas skolēniem šogad bija jākārto centralizētie eksāmeni latviešu valodā un matemātikā, kā arī monitoringa darbs kādā no svešvalodām. Lai eksāmens tiktu uzskatīts par nokārtotu, skolēnam bija jāiegūst vismaz 15% vērtējums.
Latviešu valodas eksāmenā skolēnu vidējais rezultāts bija 56,2%, savukārt matemātikā – 54,8%. Lielākās grūtības skolēniem sagādājusi matemātika – minimālo vērtējuma slieksni nesasniedza 750 skolēni. Latviešu valodas eksāmenu nenokārtoja 150 skolēni, bet kopumā vismaz vienu eksāmenu neizdevās nokārtot 818 skolēniem.
Arī vidusskolā viens no lielākajiem pārbaudījumiem joprojām ir matemātika. Lai eksāmens būtu nokārtots, vidusskolēniem jāiegūst vismaz 20%. Matemātikas optimālā līmeņa eksāmenā šogad vidējais rezultāts bija 42,4%, un minimālo vērtējuma slieksni nesasniedza 2591 skolēns.
Šie dati atkal aktualizējuši jautājumu – vai zemie rezultāti vairāk saistīti ar skolēnu motivāciju, izglītības sistēmas pārmaiņām, mācību kvalitāti vai atbalstu, ko bērni saņem gan skolā, gan mājās. Tieši par šiem jautājumiem sociālajos medijos turpinās plašas diskusijas.
Ieskats “Threads” diskusijā:
