Kabatā ne centa. Kāda ir bezskaidras un skaidras naudas attiecība maciņos? 0
Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2025. gada augustā bijusi 74 % pret 26 %, liecina jaunākais, 2025. gada rudens, Latvijas Bankas “Maksājumu radars”. Skaidrā nauda ir atguvusi pozīcijas, tuvojoties 2023. gada augusta līmenim (27 %), pēc tam, kad 2025. gada februārī tika novērots vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars (78 %).
“Maksājumu radarā” apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA “Latvijas Fakti” veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus. “Maksājumu radars” tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2025. gada augustā), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.
Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība
Pirmo reizi bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība tika nomērīta 2017. gada februārī, kad tā bija 58 % maksājumu bezskaidrā naudā un 42 % maksājumu skaidrā naudā. Kopš tā laika bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars pakāpeniski pieaudzis un pēdējo gadu laikā stabilizējies līmenī virs 75 %.
2025. gada augustā vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veica nedēļas laikā, bija 17.9 (2025. gada februārī tas bija 14.1, bet 2024. gada augustā – 15.2), t. sk. 13.3 maksājumi bezskaidrā naudā un 4.6 maksājumi skaidrā naudā.
Modernās tehnoloģijas maksājumu jomā
“Maksājumu radara” dati liecina, ka pusgada laikā nedaudz samazinājusies moderno tehnoloģiju izmantošana maksājumu jomā. Mazliet sarukuši norēķini ar bezkontakta karti (2025. gada augustā tos ikdienā izmantoja 58 % iedzīvotāju, 2025. gada februārī – 62 %, bet 2024. gada augustā – 67 %). Samazinājušies arī norēķini ar viedtālruni (2025. gada augustā tos ikdienā izmantoja 20 % iedzīvotāju, 2025. gada februārī – 24 %, bet 2024. gada augustā – 22 %). Ar viedpulksteni 2025. gada februārī norēķinājās 2 % iedzīvotāju.
2025. gada augustā zibmaksājumus ikdienā lietoja 38 % iedzīvotāju (2025. gada februārī – 34 %). Iespēju maksājumu veikt, norādot tikai saņēmēja tālruņa numuru, 2025. gada augustā izmantoja 22 % to iedzīvotāju, kuri ikdienā lietoja zibmaksājumus, bet par to bija informēti, taču vēl neizmantoja 41 %. 2025. gada februārī šādu iespēju izmantoja 19 % aptaujāto, bet 51 % bija par to bija informēti, taču vēl neizmantoja.
Kritiskie finanšu pakalpojumi un digitālais eiro
“Maksājumu radara” komentāru sadaļā Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts Reinis Vecbaštiks raksta par kritiskajiem finanšu pakalpojumiem un iespējamo digitālā eiro ieviešanu, kas radītu papildu drošību. Kritiskie finanšu pakalpojumi ir paredzēti tam, lai arī krīzes situācijā (pēdējos gados ar to tiek saprasts karš, tomēr krīzes var būt dažādas, piemēram, plūdi, energoapgādes traucējumi) sabiedrībai tiktu nodrošināta piekļuve naudas līdzekļiem un iespēja veikt maksājumus.
Šajā jomā Latvijas Banka ir bijusi soli priekšā citām centrālajām bankām, sadarbībā ar tirgus dalībniekiem un kritisko pakalpojumu sniedzējiem ieviešot kartes maksājumus bezsaistē. Tie ļaus iedzīvotājiem norēķināties par pirmās nepieciešamības precēm pie konkrētiem tirgotājiem neilgu maksājumu karšu infrastruktūras darbības traucējumu laikā.
“Maksājumu noturības ziņā ir pašsaprotami, ka, jo vairāk alternatīvu ir pieejams, jo lielāka ir sabiedrības drošība. Šīs alternatīvas var nodrošināt arī katrs individuāli – ne tikai paļaujoties uz centralizētiem risinājumiem, bet veidojot skaidrās naudas uzkrājumus tādā apjomā, kāds ļautu nodrošināt ģimenes iepirkumus vairākas dienas. Vienlaikus pa rokai jātur fiziska maksājumu karte. Drošības apsvērumu dēļ var atvērt kontus pie dažādiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, vairākās bankās),” akcentē R. Vecbaštiks.
Viens no nākotnes alternatīvajiem risinājumiem ir digitālais eiro, kura izstrādes prioritāte ir maksājumu noturības stiprināšana. Paredzēts, ka digitālo eiro, ja tiks pieņemts lēmums par tā ieviešanu, varēs lietot arī bezsaistes režīmā, lai uzglabātu naudas līdzekļus savā viedierīcē (piemēram, viedtālrunī vai viedkartē) un veiktu tūlītējus norēķinus.
Tuvojas jauno eiro banknošu dizaina izvēle
Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms informē, ka turpinās aktīvi priekšdarbi, lai tuvāko gadu laikā apgrozībā nonāktu jaunās, 3. sērijas, eiro banknotes. Šis process notiek vairākos posmos, un pašlaik tiek strādāts pie jauno banknošu dizaina izvēles.
Šogad Eiropas Centrālā banka (ECB) izsludināja nākotnes eiro banknošu dizaina konkursu, aicinot tajā piedalīties Eiropas Savienībā dzīvojošus dizainerus un māksliniekus. Augustā noslēdzās pieteikumu pieņemšana, un plānots, ka oktobrī tiks izraudzīti mākslinieki, kurus aicinās piedalīties banknošu izstrādē. Konkurss noslēgsies 2026. gada jūnijā, un pēc tam ECB veiks sabiedrības aptauju, lai uzzinātu iedzīvotāju viedokli par dizaina priekšlikumiem, kas izvēlēti dalībai pēdējā posmā. ECB Padome līdz 2026. gada beigām paziņos galīgo nākotnes eiro banknošu dizainu. Tas būs starta signāls praktiskiem priekšdarbiem, lai laistu apgrozībā 3. sērijas eiro banknotes.
Pašlaik tiek izstrādātas divas iespējamās nākotnes banknošu tēmas – “Eiropas kultūra” un “Upes un putni”. Tēmas “Eiropas kultūra” motīvos attēloti dažādi kultūras pasākumi un telpas, kā arī ievērojamas personības, kas piedalījušās Eiropas kultūras mantojuma radīšanā. Tēma “Upes un putni” izceļ Eiropas dabas un tās aizsardzības nozīmi.
“Šī ir ļoti svarīga ziņa skaidrās naudas jomā, kas vēlreiz apstiprina mūsu, Latvijas Bankas, un ECB apņemšanos ne tikai saglabāt skaidro naudu, bet attīstīt šo maksāšanas līdzekli, lai tas kļūtu vēl pieejamāks un drošāks. Ģeopolitiskās norises uzsver skaidrās naudas nozīmi no ekonomiskās drošības skatpunkta. Tāpēc vēl jo būtiskāk ir kliedēt sabiedrības bažas par skaidrās naudas nākotni,” uzsver J. Blūms.
Jau pavisam drīz Bulgārija kļūs par 21. eirozonas dalībvalsti
Latvijas Bankas eksperte Antra Trenko norāda, ka ar 2026. gada 1. janvārī Bulgārija kļūs par 21. eirozonas dalībvalsti. Noteiktais maiņas kurss – 1.95583 levas par 1 eiro. Bulgārijas sākotnējais plāns paredzēja ieviest eiro jau 2024. gadā, taču pāreja tika atlikta pārāk augstās inflācijas dēļ.
Nacionālā valūta leva un eiro būs paralēlā apgrozībā vienu mēnesi, t. i., līdz 2026. gada janvāra beigām. Pēc tam visi norēķini notiks tikai eiro. Nacionālās valūtas banknošu bezmaksas apmaiņa pret eiro būs iespējama ne tikai centrālajā bankā, bet arī komercbankās un pasta nodaļās sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas. Pēc tam apmaiņu turpinās nodrošināt Bulgārijas Nacionālā banka – neierobežoti laikā un bez maksas.
Līdzīgi kā citas eirozonas valstis, arī Bulgārija eiro monētās iekalusi sev būtiskos simbolus. Uz bulgāru eiro monētām tiks attēloti Madaras jātnieks (Madara Rider; Мадарски конник) un pareizticīgo baznīcas svētie. Pirmo reizi uz eiro monētām būs redzami pareizticīgo kristiešu motīvi. Iedzīvotāji aicināti iepazīties ar jaunajām eiro monētām.
“Latvijas Banka apsveic Bulgāriju ar šo nozīmīgo soli. Eiro ieviešana nav tikai ekonomisks notikums, tas ir drosmīgs solis pretī labākai nākotnei, uzticības balsojums par Eiropas vērtībām un apliecinājums valsts izturībai un ambīcijām. Bulgārijas gadījumā eiro nav tikai nauda, tas ir stāsts par progresu, identitāti un neatlaidību. Bulgārijas pievienošanās eirozonai apliecina arī eirozonas noturību un attīstību – tā kļūs par 21. valsti ar vienoto Eiropas valūtu,” raksta A. Trenko.
