Jāņa Gruzdiņa ilustrācija

Kam izdevīga “Lattelecom” un LMT apvienošana? 1

Abu valsts uzņēmumu starpā – “māsu” kašķi, apdalīšanas un klajas ieriebšanas. Vai “mamma” Latvijas valsts iejauksies?

“Daudzi to uztver ļoti nopietni.” NBS kapteinis komentē izplatīto versiju par Krievijas iebrukumu Latvijā
Darba devēji izķer pat pirmo kursu studentus. Kura profesija šobrīd ir viena no pieprasītākajām darba tirgū?
Lika izģērbties līdz apakšbiksēm, mani filmēja un visiem veica daktiloskopiju! Jaroslavs atklāti par bēgšanu no Ukrainas
Lasīt citas ziņas

“Lattelecom” valde pirms pusotra gada iesniedza valdībai priekšlikumu izpirkt valsts daļas LMT, šādi izsakot vēlmi sev pievienot mobilo sakaru operatoru. Uz to valdība nav atbildējusi. “Telekomunikāciju uzņēmumu SIA “Lattelecom” un SIA “Latvijas Mobilais telefons” iespējamā apvienošana būtu izdevīga uzņēmumu īpašniekiem un klientiem,” investīciju konsultanta “Prudentia” diskusijā martā paziņoja Kārlis Krastiņš. Vai tiešām? Kuriem? Tā kā abi īpašnieki vēlas vairākumu kompānijā, tad viens noteikti nebūs apmierināts. Vai tiešām apvienošanās ir vienīgais iespējamais variants kompāniju turpmākai efektīvai darbībai? Klienti līdz šim vairāk ieguvuši no abu kompāniju sāncensības, nekā varētu gūt no to apvienošanos monopoluzņēmumā. Šodien “LA” – par pieciem iespējamiem abu uzņēmumu attīstības scenārijiem.

2012. gada martā valdība apstiprināja darba grupu, kam bija jāatrisina jautājumi saistībā ar valstij tieši un netieši piederošajām kapitāla daļām abos uzņēmumos. Tagad, pēc trim gadiem, 10. martā šāda darba grupa atjaunota trīs ministru – ekonomikas, satiksmes un finanšu – sastāvā, tai pievienosies arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Tā vēl nav sākusi darbu. Līdz 1. septembrim grupai jāziņo valdībai, kā tālāk attīstīties “Lattelecom” un “LMT”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau kurā valdība viļā karsto kartupeli pa muti – valsts daļējā īpašumā esošo telekomunikāciju uzņēmumu privatizāciju un apvienošanu. SIA “Lattelecom” jau 1998. gada oktobrī nodota privatizācijai, bet SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) – 2006. gada oktobrī. Arguments – telekomunikācijas nav valsts bizness. Līdz šim tālāk par parunāšanu abi īpašnieki nav tikuši.

Pa šo laiku mutē palikusi vien auksta kartupeļu putra, to laiku pa laikam uzkarsē labi organizētas baumas: tūliņ pārdos! Tagad to mēģina uzsildīt investīciju konsultāciju firma “Prudentia”. 12. martā tā sarīkoja diskusiju speciālistiem un žurnālistiem par prognozēm telekomunikāciju jomā, abu uzņēmumu nākotni, to iespējamo apvienošanos. Tā gan nebija diskusija, bet priekšlasījums, ka abi uzņēmumi steigšus jāapvieno, ko “Prudentia” vadošais partneris Kārlis Krastiņš pabeidza it kā ar joku: “Vai ir kāds pret apvienošanu? Nav? Tātad vienbalsīgi.” Atlika vien ar āmurīti uzsist par galdu: “Pārdots!”

Diskusijā nepiedalījās neviens no izveidotās darba grupas, neviens no abu uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem, vien “Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, kurš ir visaktīvākais apvienošanās idejas aizstāvis.



Bezbailīgi pārdot

“Mums latviešiem (man ne) ir raksturīga tāda kā piesardzība, pietāte, bailīga pieeja, nevēlēšanās runāt par sarežģītākām lietām,” tā 12. marta uzstāšanos iesāka Krastiņš, “it sevišķi mūsu valdībām, piecām sešām, ar kurām es esmu strādājis kā “Prudentia” pārstāvis. Telekomu sāga ir tipisks piemērs šai neizlēmībai. (..) Kā Latvijas iedzīvotājam un investīciju baņķierim man ir sajūta: ja tuvākā gada laikā nekas netiks darīts, tad kompānijas vērtībai, ilgtspējai un iespējai konkurēt ar Eiropas konkurenci klāsies grūti.” Ar šādu dramatisku uzstādījumu “Prudentia” sāk pārliecināt sabiedrību.

Investīciju baņķierus var saprast – “Metalurgs” pārdots un miljons nopelnīts, “Air Baltic” arābiem neizdevās pārdot. Tagad jālūkojas pēc nākamā darījuma, kurā uzmesties par starpnieku. Šeit nopelnīt varētu piecreiz vairāk, iespējams, tāpēc kā vienīgais pareizais risinājums starp trim “Prudentia” piedāvātajiem scenārijiem (nedarīt neko, apvienot vai nodalīt) tiek ieteikts uzņēmumus apvienot, pēc kā kontrolpakete nonāktu zviedru “Telia Sonera” rokās un mazākuma akciju pārdošana būtu tikai laika jautājums. Divi citi iespējamie scenāriji – iegūtā sinerģija, abiem uzņēmumiem sadarbojoties, un infrastruktūras nodalīšana un paturēšana Latvijas valsts īpašumā – pat netika iezīmēti.

Iespējams, tāpēc LMT finansiālais stāvoklis tiek pasniegts kā slikts un “var pienākt laiks, kad pie īpašnieku durvīm var klauvēt un prasīt aizņemties naudu”, diskusijā brīdināja Krastiņš. Viņš esot informēts, ka viens no akcionāriem nav apmierināts ar šādu situāciju un, ja nekas netikšot darīts, tad savas daļas varētu pārdot līdzīgi, kā savulaik nomainījās “Lattelecom” īpašnieks “Tilts Communications”. “Uzņēmums investē nevis savu naudu, bet aizņemas no bankām. Ilgāk tā turpināties nevar – vai nu apstāsies dividenžu izmaksa, vai apstāsies investīcijas. Bankas ir aizdevušas maksimālo summu,” intervijā “LA” tieši tāpat spriež Gatis Kokins. Vai tiešām bijušais “Parex bankas” viceprezidents uzskata, ka banku kredītu izmantošana uzņēmumu investīcijām un attīstībai ir peļama lieta? Vai tiešām 26 miljonu eiro peļņa ir slikta darba rezultāts? Pēc pašas “Prudentia” aprēķiniem, LMT vērtība 2013. gadā pieaugusi par 36,9 miljoniem eiro jeb par 13%.

LMT prezidents Juris Binde tikai izbrīnīti parausta plecus, sak, ja jau varam ar bankas naudu nopelnīt, atdot kredītus un vēl īpašniekiem izmaksāt dividendes, tas ir veiksmīgs bizness. Turklāt investīcijas atmaksājoties agrāk nekā piecos gados. Tiesa, Latvijas uzņēmumu kredītsaistību topā LMT ir 32. vietā (ar 94 miljoniem), bet kādi pieci seši uzņēmumi ar valsts kapitāldaļām un tikpat pašvaldību uzņēmumu ir ar daudz lielākiem parādiem.

“Nekādu apdraudējumu neredzam,” turpina Juris Binde, “jo šobrīd ar jauno tehnoloģiju (LTE) ieviešanu ir parādījušās ļoti plašas perspektīvas gan tīkla izbūvē, gan tīklā sniegto iespēju robežās, kas ļauj piedāvāt arvien jaunus pakalpojumus ne tikai izklaidei un mājsaimniecībām, bet arī industriāliem risinājumiem lauksaimniecībā, rūpniecībā, sistēmu vadībā un daudzās citās lietās. Pēc ekonomiskās krīzes un tirgu regulējošo SPRK un EK lēmumu ietekmes uz ieņēmumiem, prognozējam vērā ņemamu apgrozījuma pieaugumu pamatpakalpojumiem gan šajā, gan nākamajos gados.”

“Latvija ir balts plankums tādā ziņā, ka “Telia Sonera” līdzdalība ir vairākos uzņēmumos, un tas nav ilgtspējīgs risinājums. Viņi nesēž, rokas klēpī salikuši. Konsolidācija Eiropā izriet no biznesa loģikas: telekomunikāciju tehnoloģiskais progress, konverģence un izmaksu optimizācija spiež to darīt. Quad-play (četri pakalpojumi telekomunikāciju paketē: fiksētā līnija, televīzija, internets, mobilie sakari. – I. B.) ir modē,” vēl argumentus par labu apvienošanai min Krastiņš.

“Konverģence notiek katrā tirgū, un Latvija nav izņēmums,” uz “LA” vaicājumu par uzņēmumu apvienošanos diplomātiski atbild Tatu Tuominens, “Telia Sonera” komunikācijas vadītājs Eiropas reģionā.

Tomēr Konkurences padome varētu apvienoto LMT un “Lattelecom” uzņēmumu uzskatīt par monopolu un neatļaut uzņēmumiem apvienoties vai līdzīgi kā televīzijas kompānijas LNT pārdošanā izvirzīt virkni ierobežojošu nosacījumu.



Ārējo un iekšējo “ienaidnieku” ielenkumā

Uzklausot apvienošanās idejas aizstāvjus, rodas sajūta, ka esam ārējo un iekšējo ienaidnieku ielenkumā, kuri tūdaļ ienāks un vai nu izpirks, vai arī izspiedīs no tirgus mūsu mazos telekomunikatorus. “ASV tirgū strādā četras lielas kompānijas. Eiropas tirgū strādā apmēram 60, no kurām lielākā daļa ir absolūti nekonkurētspējīgas un to vērtība nepārtraukti krītas, tai skaitā “Lattelecom” un LMT. Eiropā ir parādījušās astoņas telekomunikāciju grupas, kas šo pīrāgu konsolidē,” tirgus ainu “LA” zīmē Gatis Kokins. Eiropā ir palikušas tikai divas valstis, kuru fiksēto sakaru operatoriem nav mobilo licenču – Rumānija un Latvija, aizrāda Kokins.

Jā, esmu rakstījis par mobilo sakaru operatoru apvienošanos un pārpirkšanu Eiropā, kur četru kompāniju vietā paliek trīs (“LA” 2014. gada 11. decembrī “Telekomunikāciju kompānijas apvienojas”). Vācijā spāņu “Telefónica”, kam pieder ceturtais lielākais operators “O2”, pērn iegādājās trešo lielāko “E-Plus” un kļuva par pirmo. Taču “Prudentia” nekorekti izmanto šo piemēru, lai pierādītu apvienošanās priekšrocības… uz divu mobilo operatoru pieredzes, kur sinerģija radās no darbinieku atlaišanas un pārklājušos pakalpojumu apvienošanas.

Māsas nesadzīvo!

Kamēr “Lattelecom” uztraucas par ārējiem un iekšējiem konkurentiem, tikmēr pašu ģimenē ir māsu sīki kašķi, apdalīšanas un klajas ieriebšanas. Piemēram, “es tev savas mantas nedošu!” – deviņdesmito gadu sākumā liegta piekļuve optiskā tīkla infrastruktūrai, vēlāk TV satura liegšana pārraidīšanai LMT tīklā. Piemēram, “es labāk ar kaimiņu puisi!” – “Lattelecom” sakaru pēdējo jūdzi viensētās nodrošina ar “Triatel” starpniecību, nevis ar LMT, kaut gan tam ātrāks un labāks pārklājums. Piemēram, “tagad spēlēšos ar tavām mantām!” – LMT atņēmis “Lattelecom” 200 fiksētās telefonijas klientus un ierīko WiFi punktus. Piemēram, “tagad es spēlēšos tavā spēļu laukumā!” – “Lattelecom” ar nerentablo WiFi galvaspilsētas koncepciju panāca, ka LMT klienti internetam neizmanto mobilos sakarus, bet meklē bezmaksas bezvadu tīklu. Tagad pat transporta pieturvietās. LMT atbildes gājiens ar tarifu “Neatkarība” ar neierobežotu interneta apjomu šiem pašiem lietotājiem padara WiFi par nevajadzīgu. Abi šie gājieni bija ieguvums patērētājiem (lūk, neapvienošanās konkurences efekts!), bet zaudējumi operatoriem.

Pat nemēģinu saprast, kas ir šīs nesaprašanās pamatā – vēsturiski pāridarījumi un personāliju nepatika, tehnoloģiju sadursme, atšķirīga biznesa kultūra (konkurences apstākļos radušos pret monopolsituācijā augušo) vai parasta konkurence. “Kompānijas sitas ar galvām kopā un mēģina attīstīties,” diagnosticē arī Kārlis Krastiņš un pieļauj trešo scenāriju, pēc kura kompānijas tiek sadalītas, kā šķiršanās gadījumā notiek mantas nodalīšana laulātajiem, kad kopdzīve šķiet neciešama. Pavisam vienkārši – zviedriem LMT un latviešiem – LTC. Un lai tad katrs piepērk kādu telekomunikāciju uzņēmumu quad-play īstenošanai. Pag, pag, bet vai tad tas nebija mērķis? Izrādās, sasniedzams arī citādi.



Sinerģija vai konkurence

“Pēc Latvijas valsts un pašu spēlētāju sākotnējiem apvienošanās rezultātu aprēķiniem, sinerģija no teorētiski iespējamās apvienošanas var sasniegt 70 miljonus eiro, kas ir aptuveni 10% no abu uzņēmumu kopējās vērtības – 730 miljoni eiro,” informēja Kārlis Krastiņš.

Atgādināšu, ka aprēķinātā sinerģija ir 67 miljoni eiro, tā tikai gada laikā noapaļojusies uz augšu. 55 miljoni no tiem iegūstami no izdevumu samazināšanas, vēl nāktu klāt 12 miljoni eiro potenciālie ieņēmumi no ienākumu palielināšanas, tā “LA” vēstīja pirms gada (“Gaidāma ilgstoša “Lattelecom” un LMT cerēšanās” 2014. gada 15. janvārī). Ienākumu palielināšanās, pat ja tā ir no integrētiem pakalpojumiem, liecina, ka lētāki pakalpojumi nebūs.

Diemžēl neviens nav uzņēmies sarēķināt, kādus zaudējumus uzņēmumi viens otram radījuši līdz šim – no atteikšanās ļaut izmantot optiskos kabeļus, no atteikšanās piegādāt TV saturu, no bezmaksas WiFi tīkla radīšanas un no neierobežota interneta apjoma piedāvāšanas.

Turklāt daudz tika pieminēti paralēlie pakalpojumi, kas, abām kompānijām apvienojoties, arī saplūstu vienā. Kuri, piemēram, būtu izskaužami?

LMT prezidents Juris Binde: “Konkurence notiek starp tehnoloģijām – tā ir paradigmas maiņa. Fiksētie sakari ir piesaistīti adresei, savukārt mobilie – cilvēkam. Tieši konkurence ir priekšnoteikums inovācijām, kas padarījušas Latviju par līderi telekomunikāciju pakalpojumu jomā ES valstu vidū, nodrošinot plaša spektra un augstas kvalitātes pakalpojumus par pieņemamām cenām.”

“Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins: “Piemēram, pēdējo divu gadu laikā LMT ir aktīvi uzsācis darbību fiksēto sakaru jomā, kas no akcionāra viedokļa ir dīvaina darbība. Paralēli pakalpojumi ir bezvadu tīkla pakalpojumi WiFi. Arī TV pakalpojumos līdzīgi – mēs sākām virszemes TV un interaktīvo TV, arī LMT izveidoja. Paralēli tiek būvēta arī infrastruktūra. Arī klientu apkalpošanas infrastruktūra – veikali ir gan vieniem, gan otriem. Apvienojoties tas dotu ietaupījumu izmaksās.”

“Jāskatās pirmām kārtām uz sinerģiju,” ar šo pašu modes vārdu sāk satiksmes ministrs Anrijs Matīss. “LMT nespēj nodrošināt TV saturu, toties spēj nodrošināt internetu. TV saturā “Lattelecom” ir konkurētspējīgāks. Interneta pakalpojumus lauku reģionos labāk un lētāk spēj sniegt LMT. Sākam ar sinerģiju un tad domājam, kādu modeli veidot.”

Ieguvumi no sadarbības ir iespējami neatkarīgi no tā, vai abi uzņēmumi ir apvienojušies vai nav. Tas tikai jāgrib īpašniekiem.



Kam paliks stratēģiski svarīgie tīkli

Kaut arī abas telekomunikāciju kompānijas ir nodotas privatizācijai un tā ir iesaldēta, par optisko kabeļu nonākšanu nezināmās privātās rokās būtu jāuztraucas tikpat (un vēl vairāk) kā par elektroenerģijas pārvades tīkliem un kā par sliedēm. Iespējams, neizmantoto privatizācijas sertifikātu turētāji vēl gaida uz savu pēdējo lielo iespēju, taču vispirms valdībai jātiek skaidrībā, vai tiešām jāpārdod viss līdz pēdējai šķiedrai. No šī lēmuma ir atkarīgs arī apvienošanas scenārijs.

“Manuprāt, apvienošanās nav iespējama tāpēc, ka tas nozīmē automātisku Latvijas valsts kontroles zaudēšanu pār kritisko infrastruktūru un valsts daļu vērtības krišanos, jo tās būs mazākuma akcijas. Turklāt Latvijas valsts saņem pietiekami lielas dividendes no šiem uzņēmumiem, tad mums nebūs lemšanas par šo dividenžu izmaksu,” “LA” atzina satiksmes ministrs.

“No valsts kontroles viedokļa tas ir novecojis koncepts, kas balstās čekistu laika domāšanā,” iebilst G. Kokins un paskaidro: “Padomju laikā atsevišķi kabeļi bija zem spiediena un, ja kāds urķis vai amerikāņu spiegs mēģināja piekļūt šiem kabeļiem, pa kuriem gāja slepenās sarunas, caurulē kritās spiediens un tā konstatēja nelegālo pieslēgumu. Mūsdienās tā vairs nenotiek, šī informācija tiek vadīta pa publiskajiem tīkliem, bet kriptētā veidā. Šifrēšanu noorganizē, piemēram, Iekšlietu, Aizsardzības un Ārlietu ministrijas pašas, bet tāpēc jau tām nav jāpieder kabeļiem. Bet, ja ir plāns kaut ko atdalīt, tad tirgū jāveic simetriskas darbības. Ja atņem no viena, jāatņem kabeļi no “Tele 2”, no “Bites”, no LMT un jāapvieno mistiskā valsts uzņēmumā!”

“Ja mēs raugāmies uz uzņēmumu apvienošanu, tālāku privatizāciju un iespējamu tālāku pārdošanu, tad mums jādomā par to, kā rokās nonāks šī infrastruktūra. Lai iespējamas tālākas īpašnieku maiņas gadījumā mēs nenonākam situācijā, ka nezinām, kas kontrolē mūsu pamatinfrastruktūru,” uzstāj satiksmes ministrs.

Arī “Prudentia” Krastiņš atzīst: “Ja abus uzņēmumus sabērtu vienā maisā, tad kontrolpakete būtu zviedriem, apmēram 60:40, un, ja es būtu Latvijas valdības vietā, skaidrs, ka tam nepiekristu. Jautājums par kontroli ir fundamentāls jautājums apvienotajā uzņēmumā, kura dēļ apvienošanās nerisinās.”

“Telia Sonera” “LA” vēlreiz apliecināja līdzšinējo pozīciju: “Mēs vēlamies izskatīt visus iespējamos risinājumus. Mēs gribētu palielināt savas daļas abās kompānijās. Mūsu mērķis ir panākt vairākumu un menedžmenta kontroli, bet vēl ir daudz par agru komentēt kādas detaļas šajā jautājumā.”

Ja “Telia Sonera” nesasniegs vairākumu, pieļauju, ka tai mazākuma akcijas var nelikties interesantas. Un tad var tikai minēt, kā rokās nonāks sakaru infrastruktūra. Krievijas lielākais telekomunikāciju operators MTS jau interesējies par Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu privatizācijas iespējām. Diemžēl ir pavisam svaigi precedenti. Zviedru telekomunikāciju uzņēmums “Tele 2” pirms gada kļuva par Krievijas vietējo uzņēmumu…



Kā interesēs jānotiek apvienošanai?

“IBS Prudentia” partneris, padomes loceklis Ģirts Rungainis pārmet valdības darba grupām, ka tās rīkojas pretēji mērķiem, kuri ir to nosaukumā: “Šaurām vadības interesēm nevajadzētu stāties pretī objektīvām ekonomikas interesēm.” No Ministru kabineta lēmuma par darba grupas uzdevumiem, satiksmes ministrs izņēma īpašnieku maiņu kā mērķi. “Tas nedrīkst būt pašmērķis. Ja mēs darba grupā koncentrēsimies tikai uz to, otrā plānā atstāsim daudz svarīgākos – par pakalpojumu sinerģiju, uzņēmumu attīstību, uzņēmumu vērtības palielināšanu,” “LA” paskaidroja satiksmes ministrs.

Kas ir svarīgākas – akcionāra intereses vai patērētāju intereses? Satiksmes ministrs Anrijs Matīss atbild nevilcinoties: patērētāju! Taču biežā atsaukšanās uz budžeta ieguvumiem no dividendēm, ko nevajadzētu zaudēt, un līdzekļu neatvēlēšana investīcijām liek par to šaubīties. Gatis Kokins uzskata, ka Satiksmes ministrijas galvenais uztraukums ir tikai par to, ka Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs faktiski zaudē savu finanšu avotu. “LVRTC pamatdarbība jau daudzus gadus ir ar negatīvu zīmi, un vienīgais veids, kā viņi var eksistēt, ir tērēt dividendes, ko saņem no LMT.” Pārbaudīju, LVRTC bez LMT dividendēm 2013. gadā tik tiešām faktiski būtu pa nullēm, bet jābilst, ka arī “Lattelecom” peļņa būtu ievērojami mazāka. “Esošos apstākļos vilkt ārā dividendes tāpat kā krīzes laikā nebūtu pareizi,” norāda Krastiņš.

Abiem uzņēmumiem ir vieni un tie paši īpašnieki, kāpēc sinerģiju nevarēja un nevar joprojām īstenot? Ar šo jautājumu dodos pie satiksmes ministra. “Es domāju, ka to var izdarīt arī šajā situācijā. 4G tīkli attīstās un ļoti strauji iet uz priekšu, un ir īstais brīdis par to runāt. Īpašnieku pārstāvjiem un padomes locekļiem vajadzētu nākt kopā un domāt, kā uzņēmumu vērtību palielināt, nevis samazināt. Apvienošanās nenozīmē samazināt juridiskās daļas, administratīvās daļas un direktoru skaitu. Jāpalielina uzņēmumu vērtība un jāpiedāvā integrēts pakalpojums. Lai cilvēkiem, kas šo pakalpojumu pērk, ir lētāk un izdevīgāk. Un lai tas ir kvalitatīvāks. Tas ir mērķis, nevis fiziska apvienošanās un direktoru skaita samazināšana,” savu pozīciju pauž Anrijs Matīss.

Patērētājiem un īpašniekiem vienlīdz izdevīgu risinājumu atrast grūti, ja ne pat neiespējami. Ja valsts uzņēmumi savā starpā konkurē, iegūst patērētāji. Ja vairāk pelna uzņēmumi, patērētāji zaudē. Ja patērētāju interesēs izvirza mērķi, teiksim, abu uzņēmumu sadarbība quad-play īstenošanai Latvijā, tad ceļā uz to būtu izskatāmi vairāki scenāriji.

Kamēr kašķi ir iekšēji, tikmēr “Lattelecom” un LMT attiecīgi ir otrais un trešais viskārotākais darba devējs. Un LMT vēl ir visvairāk mīlēto zīmolu piecniekā. Ja otra apdalīšana turpināsies, tas atstās iespaidu uz ienākumiem un nevar neatsaukties uz uzņēmumu reputāciju darba ņēmēju un klientu acīs. Tagad vajadzētu nākt mammai Latvijas valstij: “Māsiņas, salīgstiet mieru! Ja ne – izdošu katru pie sava vīra!”


Iespējamie sāncenši

“Tūliņ visā Eiropā vienlaikus būs 800 megahercu tīkla izsole. Tāds “Deutsche Telekom” var nopirkt frekvences visās valstīs un sākt, piemēram, visām vācu automašīnām uzstādīt SIM kartes, kas strādā tiklab Vācijā, kā Latvijā. ASV ir tāds spēlētājs “Netflix”, kurš TV servisu piedāvā caur interneta infrastruktūru. “Lattelecom” gadījumā televīzija kompensē mazumā ejošos fiksētās balss sakarus, bet rīt šo biznesu var apdraudēt šie divi konkrētie spēlētāji. Viņi pēta iespējas ieiet šajā tirgū, viņi pat ir uzsākuši tenderēšanas procedūras. Tās ir reāls drauds,” paredz Gatis Kokins, SIA “Lattelecom” padomes priekšsēdētājs.

Iekšējā tirgū arvien lielāks konkurents varētu kļūt “Kinnevik” grupa, kam šeit ir divi atzari: “Tele 2” un “Modern Times Group” (MTG) grupa, kam ir televīzijas un radio kanāli un “Viasat”, paredz Kokins. “Viņu attīstība ved uz to, ka arvien vairāk piedāvā integrēto servisu, lai varētu piedāvāt četru pakalpojumu servisu. Viņi Latvijas tirgū ir labi nobāzējušies – viņiem ir satura monopols, viņiem ir mobilais operators, viņiem ir satelīttelevīzija. Viņiem ir tā saucamā OTT platforma, kur televīzija tiek pārraidīta internetā, ko reāli dara caur “Via Play”. Ja viņiem vēl izdodas nopirkt apvienoto “Izzy” un “Baltcom”, būs konkurents, ar ko mums būs ļoti grūti strādāt,” noraizējies “Lattelecom” padomes priekšsēdētājs.

“Deutsche Telekom” (Vācija)

Ja šogad piedalīsies 800 Mghz tīkla izsolē, tas būs signāls, ka Vācijas otram lielākajam mobilajam operatoram varētu būt plāni arī Latvijā.

“Netflix” (ASV)

Piedāvā TV internetā, strauji papildina to valstu skaitu, kam piedāvā pakalpojumus

“Kinnevik” (Zviedrija)

Latvijā divi atzari “Tele 2” un “Modern Times Group” (MTG) grupa, kam ir televīzijas (TV3, LNT u.c.) un radio (“Star FM”) kanāli un “Viasat”.

MTS (Krievija)

Krievijas lielākais telekomunikāciju operators jau interesējies par Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu kapitāldaļu iegādi.


Viedoklis

SAISTĪTIE RAKSTI

Valdības izveidotā darba grupa drīzumā sāks diskusijas par “Lattelecom ” un LMT kapitāldaļu pārvaldību un šo nozīmīgo uzņēmumu turpmāko attīstību. Ko darīs jaunā darba grupa? Tās vadītāja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola LTV raidījumā “1:1” solījās spriest par uzņēmumu apvienošanu tā, lai Latvijas valstij paliktu teikšana tajā. Kad lūdzu ministri pēc tam precizēt, kā viņa iedomājas to paveikt, saņēmu šādu atbildi: “Jau šobrīd ir skaidrs, ka tiks aplūkoti vairāki iespējamie rīcības modeļi, tāpēc izcelt kādu no tiem būtu pāragri. Taču, manuprāt, lemjot par šo uzņēmumu nākotni un attīstību, noteikti jāņem vērā šādi aspekti: patērētāju ieguvumi, proti, iespēja saņemt pakalpojumus par iespējami zemākām cenām un labā kvalitātē, uzņēmumu lokāla un reģionāla konkurētspēja, valsts kontrole pār stratēģisku sakaru un komunikāciju infrastruktūru. Izšķiršanās par kādu lēmumu, tai skaitā par potenciālu LMT un “Lattelecom” apvienošanu, būtu iespējama, sniedzot pozitīvas atbildes uz šiem būtiskajiem jautājumiem.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Daudzi to uztver ļoti nopietni.” NBS kapteinis komentē izplatīto versiju par Krievijas iebrukumu Latvijā
Darba devēji izķer pat pirmo kursu studentus. Kura profesija šobrīd ir viena no pieprasītākajām darba tirgū?
Lika izģērbties līdz apakšbiksēm, mani filmēja un visiem veica daktiloskopiju! Jaroslavs atklāti par bēgšanu no Ukrainas
“Vislielākā nelaime ir ar uztura bagātinātājiem.” Ārste par to, kādu postu var nodarīt “brīnumlīdzekļi”
Krievijas miljardieris: “Vai Krievijas interesēs ir iznīcināt Ukrainu? Protams, nē, tā būtu milzīga kļūda”
Lasīt citas ziņas
Darba devēji izķer pat pirmo kursu studentus. Kura profesija šobrīd ir viena no pieprasītākajām darba tirgū?
Olafs Zvejnieks: Krievijai – defolts. Kādas būs sekas?
Valstī spēkā brīdinājums par negaisa risku. Laika prognoze trešdienai
Turcija atbalsta Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO. Turcija “dabūjusi visu, ko tā vēlējās”
FOTO. Latvijas talantīgā tenisiste Ostapenko izvēlētā apģērba dēļ Vimbldonas čempionātā iekūlusies nepatikšanās
10:09
Muļķība tik drīz nav gāžama, tomēr visi sauc, cik spēka – palīdziet, glābiet Ivetu. Egila Līcīša feļetons
10:02
VIDEO. “Sākumā domāju, ka tas ir bojā gājis lapsēns, bet nē, tas ir bijis kāda cilvēka…”: latviete pie lapsu alas atrod nomedīto “pārtiku”
09:55
“Dziedāt man nozīmē dzīvot.” Saruna ar Kijivas Nacionālās operas solisti Olhu Matušenko
Kolorado vaboles dodas uzbrukumā: audzētāji šogad ziņo par sevišķi plašu kartupeļu lapgraužu izplatību
Krievijas okupētajā Severodoneckā beidzas pārtika. Pilsētā joprojām atrodas vairāki tūkstoši civiliedzīvotāju
Lēdurgā sadursmē ar kravas auto gājis bojā vieglās automašīnas vadītājs
“Vislielākā nelaime ir ar uztura bagātinātājiem.” Ārste par to, kādu postu var nodarīt “brīnumlīdzekļi”
Krievija vēl arvien nav saukta pie atbildības. Zelenskis rosina apturēt tās dalību ANO Ģenerālajā asamblejā
Daudziņš: “Ukrainā līst asinis un mirst cilvēki, bet mēs te gaidām, kad atnesīs pusdienas”
Romas pāvesta izteikumi par Ukrainu rada neizpratni: “Iespējams, karš kaut kādā veidā tika izprovocēts…”
FOTO: Rīgā, Miera ielā, izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, liesmas apdraud blakus ēku
Krievijas miljardieris: “Vai Krievijas interesēs ir iznīcināt Ukrainu? Protams, nē, tā būtu milzīga kļūda”
Par spīti Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā Tambijevs nākamsezon turpinās darbu KHL
VIDEO. Pasaules kauss 3×3 basketbolā noslēdzas ar lietuviešu sportistu saderināšanos
ANO: Ukrainā kara dēļ pārvietoties bijuši spiesti 6,2 miljoni cilvēku
FOTO. Kad Lielbritānijas tronī kāps princis Viljams, viņa meita princese Šarlote iegūs grandiozu titulu. Kā viņu būs jāgodā?
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs