Atlaišana no darba var notikt dažādu iemeslu dēļ – sākot no uzņēmuma finansiālām grūtībām un reorganizācijas līdz darbinieka sniegumam vai stratēģiskām pārmaiņām. Taču viens no biežākajiem, bet ne vienmēr skaļi izrunātajiem iemesliem ir vadības maiņa. Jauna priekšniecība nereti nāk ar savu redzējumu, prioritātēm un komandu, un tas var nozīmēt būtiskas izmaiņas uzņēmuma struktūrā un darbībā. Šādos brīžos nereti “viss tiek apgriezts kājām gaisā” – tiek pārskatīti amati, pienākumi un pat ilggadēji darbinieki var nonākt situācijā, kur viņu vieta organizācijā vairs netiek saskatīta. Pārmaiņas var būt labas, bet tās var būt arī nelikumīgas un negodīgas pret darbiniekiem, tā noticis ar kādu atkritumu apsaimniekošanas darbinieku Klāvu.
“Strādāju atkritumu savākšanas nozarē daudzus gadus, vadība apmierināta, nekādu aizrādījumu, ar saviem klientiem man bija labas attiecības, visu varēju saorganizēt tā, lai abiem labi. Bet uzņēmumu pārdeva, respektīvi tika veikta reorganizācija.
Jaunie saimnieki uzreiz izlaida oficiālu paziņojumu, ka darba attiecībās nekas nemainās, alga paliek tā pati, stāžs utt. Taču jau pēc mēneša visus darbiniekus izsauca uz “paklāja”, un nostādīja fakta priekšā: ja gribi veco algu, tad vajadzēs strādāt papildus par mistiskajiem KPI punktiem (kurus ne fakts, ka vēl dabūsiet).
Nu sakiet, kādi KPI var būt šoferim? Cik vairāk kilometrus nobrauksi? Bet pasūtījumu it tik, cik ir, un no gaisa tos šoferis neradīs. Uz šī daudzi vecie atslēgas darbinieki paši uzteica darbu.
Papildus jaunā vadība sāka vilkt savus cilvēkus, uzreiz par firmas naudām dalīt mašīnas. Cilvēki diemžēl bija bez pieredzes, kuru kļūdas nācās labot vecajiem darbiniekiem. Esmu tāds cilvēks, kas par šo neklusēja. Turklāt strādāju pēc principa – minimizē visus riskus, lai valsts iestādēm nebūtu pie kā piekasīties. Taču jaunā vadība gāja tam pāri, līdz ar to es sanācu tas “sliktais”.
Un man arī vienu dienu pēc pusdienām vienkārši pateica, ka rīt vari nenākt uz darbu. Prasīju uz kāda pamata? Uz ko man pateica, ka bijušas sūdzības no klientiem. Prasīju – konkrētus piemērus lai parāda. Nerādīja, aizbildinoties, ka tas ir komercnoslēpums.
Kopš kura brīža atlaišanas pamatojums var būt komercnoslēpums? Īpaši ja jau nākamajā dienā visi tie klienti, kas it kā sūdzējās, zvanīja man un prasīja kā tagad būs un ko viņiem darīt? Tā nu beigās mani vēl piespieda parakstīt papīru, ka es par nu jau savu bijušo uzņēmumu publiski nerunāšu neko sliktu.”
Vai esi pieredzējis nejēdzīgu vai pretlikumīgu atlaišanu? Vai tev ir bijusi slikta pieredze savā bijušajā vai esošajā darbā? Raksti savu stāstu man uz [email protected].



