Maizītei nesanāks… Kultūras darba organizatoru skaudrā dzīve Latvijā – algas mazas, prasības augstas 0
Viena no jomām, kurā bieži atliek vien pabrīnīties, ieraugot piedāvāto atalgojumu, ir kultūra. Šis darbs ir radošs, interesants, daudzveidīgs, to var darīt cilvēki, kuriem ir atbilstoša izglītība un, iespējams, arī pieredze, taču alga…
Uzmanību vienam no šādiem darba piedāvājumiem Bauskas pusē pievērsuši “Threads” lietotāji.
Laura vērtē: “Ļoti bieži, pētot darba sludinājums kultūras jomā, nezinu, smieties vai raudāt! Ko jūs iesakāt? Vai tas indivīds, kurš ir noteicis šo algu, zina, cik maksā iegūt augstāko izglītību vai autovadītaja apliecību, cik laika un nervu patērē budžeta sastādīšana utt. To, ka kultūras darbiniekiem visas svētku dienas ir darba dienas utt., utt. Un es, protams, atvainojos, bet, ja ir pa kādam kredītam, rēķinam kā jau katram otrajam normālam LV iedzīvotājam, tad, diemžēl maizītei nesanāks…”
Pie šī ieraksta ir daudz komentāru un viedokļu. Lielākoties tajos pausta neizpratne.
“Pag, pag 872€??? Es vēl saprastu 1300€ pirms nodokļiem, bet ne jau…”
“Ir cilvēki un viņu reāli ir žēl, kuri iet par tādu algu strādāt. Esmu pēdējā laikā ievērojusi, jo lielākas prasības, jo mazāka alga.”
“Nu, nē. Varbūt tomēr kļūda, un patiesībā ir 1872 € bruto? Arī nekas liels, bet tomēr cilvēcīgāk.”
“Nekad neaizmirsīšu vienas pasniedzējas teikto, kad sāku mācīties pirmajā kursā, viņa jau toreiz teica, lai mēs (jaunie studenti) neceram, ka šajā nozarē pelnīsim baigos tūkstošus un lai vienmēr veidojam uzkrājumus, jo citādāk šajā nozarē strādājot būs grūti izdzīvot. Un tas bija rūpju pilns ieteikums, jo arī viņas ģimenes locekļi strādāja kultūras nozarē.
Reāli skumji.”
“Vai domājot apgūt kādu profesiju, nepievēršat uzmanību, kādu algu varētu saņemt? Cik pieprasīta būs profesija? Tā notiek, kad ir kultūras darbinieku pārprodukcija. Vēl ir variants iet strādāt lielveikalā.”
“Tīri normāli. Kādi 600 uz rokas paliek. 500 samaksā par dzīvokli un rēķiniem. 50 ēdienam (ēdot sausas auzu pārslas). 50 paliek izklaidei, medicīnai, ceļojumiem, dāvanām un ziedojumiem.”
“Nevienam nav pienākums tev piedāvāt darbu/ algu, kāds tev patīk. Ej uzņēmējdarbībā un nopelni tik, cik vēlies. Ir forši, ka mazā pagastā ir tāda vakance. Kādam vietējam ir iespēja augt profesionāli, un algas pagastos vispār ir mazākas. Es arī labprāt maksātu tūkstošos saviem darbiniekiem – tas nav par “gribēšanu”, bet par finanšu plānošanu un uzņēmuma/ pašvaldības prioritātēm. Budžets nav “bezgalīgi stiepjama gumija”. Viņi atvēl tam tik līdzekļus, cik ir/ var.”
Interesanti, ka tas ir uz vairāk nekā uz pusi mazāk, nekā šobrīd ir vidējā alga valstī.
2025. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 815 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinājumā ar 2024. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 129 eiro jeb 7,7 %. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,27 eiro, kas ir par 7,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.
Vai 872 eiro atalgojums par šādu darbu ir adekvāts?
