2016. gadā Dānijā, kur tiek parakstīts sadarbības līgums starp Dānijas brīvprātīgo organizāciju ”Home Guarde” un Latvijas Zemessardzi. Foto no Leonīda Kalniņa arhīva.

Vienoti Latvijai, esam nesalaužami. Saruna ar NBS komandieri Kalniņu 11

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku jaunieceltais komandieris LEONĪDS KALNIŅŠ ir pārliecināts, ka valsts drošības pamats ir Latvijas pilsoņu gatavība aizsargāt savu zemi.

“Sū** būs lieli!” Pārtikas ražotāji satraukušies par nozares nākotni Latvijā 126
Šolcs: Skandināvus mūsu piens vienkārši neinteresē un viss. Tikai Latvija ir kā “iebraucamā sēta” 35
“Liels upuru skaits saliedēs krievus!” Putins mobilizēs vēl 2 miljonus iedzīvotāju, tostarp 300 000 sieviešu 225
Lasīt citas ziņas

Šis ir ļoti nemierīgs laiks, īpaši aizsardzības jomā. Kāpēc bijāt ar mieru uzņemties tik lielu atbildību?
Virsniekam tas ir liels gods. Tā ir iespēja īstenot projektus, ko esmu iesācis kopā ar bijušo bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Raimondu Graubi. Piecus gadus komandējot Zemessardzi, man ir izveidojies skaidrs redzējums, kā turpināt būvēt un attīstīt Latvijas bruņotos spēkus, lai vairotu un stiprinātu mūsu valsts aizsardzības spējas, kā iesaistīt arvien lielāku Latvijas sabiedrības daļu daudzu militāro funkciju veikšanā, arī Zemessardzē.

Novembra beigās Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā nosoda Krievijas īstenoto hibrīdkaru. Decembra sākumā ASV Senāts pieņēma likumu par pretdarbību Krievijas regulāri izplatītai dezinformācijai. Rietumi beidzot ir sapratuši, cik prasmīgi, veikli un aktīvi darbojas Kremļa mediji, tiecoties izārdīt un sagraut jebkuru vērtību sistēmu, lai mazinātu ikvienas nācijas valstsgribu, tātad arī valsts aizsardzības spējas. Kā hibrīdkara apstākļos ir jādarbojas bruņotajiem spēkiem?
Mēs esam devuši zvērestu aizsargāt savu tēvzemi, tas nozīmē, ka ikviens karavīrs skaidri apzinās savu piederību Latvijai. Arī fakts, ka bruņoto spēku sastāvā ir viena no Baltijas valstīs spēcīgākajām brīvprātīgajām organizācijām – Latvijas Zemessardze – liecina par to. Protams, hibrīdkarš rada draudus, ko nedrīkstam neņemt vērā. Viens no tā izpausmes veidiem ir informatīvais karš, kura mērķis ir raisīt cilvēkos apjukumu, vairot nedrošību un bailes. Latvijas neatkarības pretinieki dara visu, lai sašķeltu Latvijas sabiedrību un sētu šaubas par pašu Latvijas valstiskumu. Tāpēc mums ir jādarbojas ne tikai kā militāram spēkam, bet arī intelektuālā jomā, jo mūsu galvenais mērķis ir sabiedrības konsolidācija. Ja sabiedrība Latvijā ir konsolidēta, jebkuri draudi – gan informatīvie, gan militārie – samazinās līdz minimālam riskam. Ikvienas valsts pastāvēšana balstās uz trim pīlāriem: uz sabiedrības gribas, uz prasmju kopuma un, protams, uz visas nācijas gara spēka. Ja mēs gribam savu neatkarīgu valsti, ja mēs protam to būvēt un esam spējīgi to aizstāvēt, tad mēs esam iekšēji stipri. Protams, bruņotie spēki nenodarbojas ar ekonomiskiem jautājumiem, mūsu galvenais uzdevums ir mācēt aizsargāt valstī uzcelto labklājību un stiprināt cilvēkos pārliecību, ka valsts – tie esam mēs paši. Ja katrs, kas šeit dzīvo, identificēsies ar Latviju, izjutīs valsti kā daļu no sevis, ar ko viņš ir lepns un par ko ir atbildīgs, mēs būsim neuzvarami.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rudenī Latvijas sociālajos tīklos izskanēja apgalvojumi, ka Zemessardze nav pietiekami nodrošināta ar individuālo un kolektīvo ekipējumu, ka struktūrā veiktās pārmaiņas ir neefektīvas un kopumā Zemessardze nav gatava pildīt tai uzticētās funkcijas. To uzsāka kāds ar segvārdu Ivars Čiekurs, pārpublicēja interneta žurnāls “Puaro” un pēc tam arī krievu mediji. Cik pamatoti bija šie apgalvojumi? Vai to mērķis bija izgaismot problēmas un palīdzēt sakārtot lietas vai – gluži otrādi – mest ēnu un vājināt nācijas pašaizsardzības vēlmi un spēju?
Kāds bija mērķis, par to lai spriež Latvijas sabiedrība! Dažas no pieminētajām portālu publikācijām esmu lasījis. Es izmantoju katru iespēju uzzināt par stāvokli man uzticētajā jomā, turklāt ne tikai oficiāli no padotajiem, bet arī tiekoties ar karavīriem un zemessargiem. Esmu atvērts racionālai un pamatotai kritikai, taču publiski izteiktam viedoklim nevajadzētu paust personisku aizvainojumu un izplatīt nepatiesu informāciju. Fakti ir jāpārbauda. Ja tiek publicētas un pārpublicētas puspatiesības un meli, tas nāk par labu nevis Latvijai, bet gluži otrādi – tiem, kas vēlas graut mūsu valstiskumu. Ja kāds grib uzlabot situāciju – manas durvis vienmēr ir vaļā. Daudz kas no publikācijās minētā man nav jaunums, esam to pārrunājuši savā starpā, esam to teikuši medijiem. Mēs nekad neesam nolieguši, ka Latvijas aizsardzībai, īpaši Zemessardzei, ir nepieciešams lielāks finansējums. Valdība un nodokļu maksātāji ir mūs sadzirdējuši, kopš 2014. gada finansējums ir palielināts, daļa no tā tiek novirzīta Zemessardzes stiprināšanai. Tiesa, arī pagājušajā gadā, kad aizsardzībai tika atvēlēts 1,41 procents no IKP, mēs nevarējām nodrošināt Zemessardzi ar pilnīgi visu tai nepieciešamo. Un nevarēsim to izdarīt vēl vairākus gadus.

Par cipariem runājot, mazs, bet svarīgs iestarpinājums: 2016. gadā aizsardzības jomai tika atvēlēts 1,41 procents jeb 368 miljoni eiro, šogad – 1,7 procenti jeb 449 miljoni eiro, sākot ar 2018. gadu – divi procenti. Šāds nozares finansējums ir noteikts ar likumu, tātad no tā nevar būt nekādas atkāpes.
Tieši tā. Patlaban primārais ir ekipēt zemessargu individuāli. Esam simtprocentīgi nodrošināti ar formastērpiem, taču mums vēl ir nepieciešamas uzkabes, guļammaisi, individuālās aizsardzības sistēmas, mobilās platformas. Mēs to zinām, zemessargi to zina, esam šos jautājumus pārrunājuši.

Zemessardzes novadi – fundamentāli administratīvās struktūras – ir pārformēti brigādēs. Ko tas dod?
Kad 1991. gadā izveidojās Zemessardze, mums bija piecas brigādes, kas darbojās līdz 2003. gadam, kad tās pārveidoja par novadiem. Ideja bija aizgūta no lielajām valstīm, tomēr restrukturizācija nedeva gaidīto. Brigāžu komandieri tika pārsaukti par novada komandieriem, piesaistot pie ģeogrāfijas. Tagad mēs atkal atgriežamies pie brigādēm, kas ir nevis teritoriāli formējumi, bet kaujas vienības, līdzvērtīgas regulāro spēku brigādēm. Tā šos formējumus uztver arī sabiedrotie. Brigādēs iekļaujas bataljoni, kas būvēti pēc NATO standartiem, tās nav pagasta apakšvienības, kas spēj nodrošināt uzdevumu izpildi tikai savā lokālā teritorijā. Tiesa, mēs esam cieši saistīti ar dislokācijas vietu pašvaldībām un civiliedzīvotājiem, arī lielākā daļa zemessargu nāk no šīm teritorijām. Taču pēdējos desmit gados sasniegtais līmenis apliecina, ka brigādes ir eksteritoriāli formējumi, kas gatavi veikt sarežģītus uzdevumus jebkurā vietā. Piemēram, Afganistānā zemessargi ieradās vēl pirms regulāro spēku vienībām, bez piesegšanas kišlakos, tas ir, afgāņu ciematos, veicot ļoti specifiskus uzdevumus, nodrošinot sadarbību ar vietējiem iedzīvotājiem, kas zināmā mērā ir izlūkošanas funkcijas. Par zemessargu sagatavotības līmeni liecina arī tas, ka misijās viņi no mūsu sabiedrotajiem saņem visaugstāko atzinību līdzās pilna laika karavīriem.

Eiropas Savienības kaujas grupas mācībās, kur piedalījās arī mūsu zemessargi, citu valstu pārstāvji brīnījās, ka mūsu brīvprātīgie darbojas līdzvērtīgi profesionāļiem. Kā tas panākts?
Mums ir efektīva mācību sistēma, ko nemitīgi pilnīgojam. Piemēram, 2013. gadā mācībās Lielbritānijā piedalījās 2. novads, kas tagad ir 3. Zemessardzes brigāde Latgalē. Toreiz mūsu zemessargi saņēma visaugstāko novērtējumu, viņiem līdzās stāvēja Dānijas un Lielbritānijas regulārā dienesta karavīri. Tāpēc es izvairos teikt: profesionālā dienesta karavīrs un zemessargs. Es saku: pilna laika karavīrs un zemessargs. Dokumentos gan tas vēl ilgi tā paliks, jo termins ir apstiprināts likumos, tomēr svarīgi ir apzināties, ka sagatavotības ziņā zemessargs, kas izgājis pilnu apmācību ciklu, ir tāds pats profesionālis kā regulārā dienesta karavīrs.

1991. gada janvārī Rīgā uz barikādēm bija ne tikai latvieši. Un arī starp miličiem, kas nostājās Tautas frontes pusē gan janvārī, gan augusta puča laikā, bija ne tikai latvieši. Patlaban mūsu bruņotajos spēkos, arī Zemessardzē, ir dažādu tautību cilvēki. Par ko tas liecina?
Tas liecina, ka Latvijas valstiskuma ideja ir svarīga ne tikai latviešiem. Decembra sākumā svinējām Zemessardzes divdesmit piecu gadu jubileju. Man bija gods piedalīties Daugavpils Zemessardzes bataljona svinībās. Divas trešdaļas zemessargu, kam pasniedzu atzinības rakstus un apbalvojumus, nebija latvieši. Arī bruņotajos spēkos vadošos amatos ir cilvēki, kas nav latvieši. Tiem, kas vēlas dienēt bruņotajos spēkos vai Zemessardzē, mēs nejautājam par nacionālo piederību, svarīgi ir, lai viņi būtu lojāli Latvijas pilsoņi, lai kalpot Latvijai būtu viņu pārliecība un gods. Tā ir reāla integrācija darbībā.
Sabiedrība nereti ir koncentrējusies uz Latgali, jo tā robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Bet īstenībā vajag koncentrēties uz visu Latviju, arī uz Rīgu! Ir vēl dažas lielas pilsētas, kur varētu gribēt aktīvāku sabiedrības iesaisti Zemessardzē, – Ventspils, Valmiera, Liepāja. Pēdējā laikā labi ar Zemessardzi sokas Jelgavā. Arī Rīgā, piemēram, ir 17. Pretgaisa aizsardzības bataljons, ko vada bataljona komandieris Krjukovs, kas ir reāls līderis. Viņa vienība aptver reģionu, kur dzīvo ļoti labi situēti pilsoņi, tad, lūk, zemessargu skaits pēdējos trīs gados te ir pieckāršojies. Pareizi strādājot, pareizi formulējot mērķus un uzdevumus, arī Rīgā varam iegūt lielu atbalstu. Es ne mirkli neļaujos pesimismam. Cilvēki, kas gribēja labklājību, tagad saprot, ka tā kādam ir arī jāaizsargā.

Drošības spēju rada ne tikai pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot”, bet arī cilvēki patrioti un nācijas vienotība. Kāda nozīme valsts aizsardzībā ir sadarbībai ar civiliedzīvotājiem?
Ļoti liela. Ja bataljona komandieris ir harismātisks līderis, kas spēj izveidot sadarbību arī ar pašvaldībām un nevalstiskām organizācijām, bataljona kaujas spējas daudzkāršojas. Ja komandieris spēj mobilizēt un iedvesmot gan savus padotos, gan sabiedrību, tad esam droši par Latvijas aizsardzību. Kā jau teicu – gara spēks ir viens no trim pīlāriem. Tas izpaužas kā aukstasinība, stipra nervu sistēma, iekšēja pārliecība par to, ko dari. Tāds cilvēks ir nesalaužams, informatīvais karš viņu neietekmē. Šo spēku jūt arī pretinieks. Labākā uzvara ir tā, kurā militāri līdzekļi nav jālieto.

Ģenerālis Džeks Kīns, kas novembrī noraidīja piedāvājumu kļūt par ASV aizsardzības ministru, decembra vidū britu laikrakstam “Daily Mirror” pauda bažas, ka Krievijas prezidents Putins varētu plānot militāru invāziju Baltijas valstīs ar mērķi izaicināt prezidentu Trampu un NATO. Cik nopietnas un pamatotas ir ģenerāļa Kīna bažas?
Gribu nomierināt sabiedrību. Reālu draudu līmenis patlaban ir samērā zems. Taču tas saglabāsies zems tikai tad, ja varbūtējie draudētāji redzēs, ka mēs adekvāti reaģējam uz viņu darbībām. Mēs ne mirkli nedrīkstam atslābt, nedrīkstam paļauties, ka gan jau atbrauks kāds glābējs no Marsa. Mēs un tikai mēs esam tie, kas aizsargās Latviju. Un tad, ja vajadzēs, palīgā nāks arī citi. Tā darbojas kolektīvā drošības sistēma. Tagad daudzi Rietumeiropā saka: drošības ziņā Latvija ir paradīze. To ir sasniegusi Latvijas sabiedrība, kas atbalstījusi gan drošības struktūras, gan bruņotos spēkus. Ieguvēji esam mēs visi.

Vai Latvijā tiek analizēta Ukrainas kara pieredze?
Protams, kopš paša sākuma, kopš 2014. gada pavasara regulāri tiekamies ar Ukrainas karavīriem. Decembrī notika kārtējā tikšanās, iepazīstinājām ukraiņu karavīrus ar mūsu aizsardzības sistēmu, viņi dalījās ar pieredzi, ko guvuši Austrumukrainā. Iegūto informāciju nekavējoties iekļaujam vingrinājumu un scenāriju programmā gan regulārajiem spēkiem, gan zemessargiem. Studējam ne tikai Ukrainas pieredzi, skatāmies, kas notiek Tuvajos Austrumos, Sīrijā, kādā veidā notiek operācijas Afganistānā un citos reģionos, kāda ir augstāko tehnoloģiju attīstība.

Vai Latvijā būtu lietderīgi atjaunot obligāto militāro dienestu?
Nē, tas nebūtu lietderīgi. Piecus gadus – no 1992. līdz 1997. gadam – esmu strādājis Aizsardzības ministrijas struktūrā, kas nodarbojās ar pilsoņu iesaukšanu obligātajā dienestā. Tolaik to sauca par Valsts dienesta pārvaldi. Mans viedoklis ir balstīts pieredzē un faktu analīzē. Kad bija obligātais dienests, reāli iesaukt varējām tikai vienu piektdaļu karaklausībai pakļauto, pārējie vai nu bija ar likumu neiekļauti, vai arī izvairījās. Neviens no tiem, kas izvairījās, netika sodīts. Tas radīja sociālo netaisnību un liecināja par tiesisku nihilismu, jo vieniem bija jāpavada dienestā desmit mēneši, bet citi varēja to nesodīti ignorēt. Taču mans galvenais arguments – no kaujas spējas viedokļa obligātais dienests ir neefektīvs. Bruņotie spēki visu laiku ir mācību režīmā, tomēr nesasniedzot tādu kaujas spēju, kāda mums tagad ir regulārajās vienībās un Zemessardzē.

Tas, ko darām brīvprātīgi, aiz pārliecības, nevis piespiedu kārtā, piešķir spēku. Karš Gruzijā un Ukrainā daudziem ir atvēris acis, zinu, ka pagājušajā gadā bija vērojams milzīgs pieplūdums gan Zemessardzē, gan profesionālajā dienestā – Aizsardzības akadēmijā iestājās vislielākais jauno kadetu skaits. Ko varat teikt tiem, kas vēl nav izlēmuši, kļūt vai nekļūst par zemessargu?
Pirmkārt, tas ceļ pašapziņu un rada piederības sajūtu. Mums ir plāns dot iespēju Zemessardzē iesaistīties arī tiem, kas nevar veltīt apmācībām tik daudz laika, tomēr vēlētos atbalstīt Zemessardzi. Piemēram, tie, kam ir C kategorijas autovadītāja apliecība, vai IT speciālisti varētu dažās dienās iemācīties šaut, izjaukt un salikt ieroci. Protams, mums ir prieks, ka, par spīti demogrāfiskai bedrei, Zemessardzē un regulāro vienību dienestā pagājušajā gadā bija vērojams tik liels pieplūdums, ka gan Zemessardzi esam atjaunojuši pilnā apjomā, gan NBS ieguvis plānoto pilna laika karavīru skaitu.

Ik gadu apmēram desmitā daļa zemessargu aiziet – vieni iestājas regulārajā dienestā, citi sāk strādāt Iekšlietu ministrijas sistēmā, kas nav savienojams ar atrašanos Zemessardzē, kāds sasniedz piecdesmit piecu gadu vecumu, kāds izbrauc no valsts, kāds nomirst. Tālajos 90. gados zemessargs bija piecdesmitgadīgs vīrs ar bārdu, tagad situācija ir mainījusies. Pagājušā gadā 20. augustā parādē Rīgā tie nebija speciāli atvesti jaunieši, tie bija reāli zemessargi. Tagad sešdesmit procenti zemessargu ir vecumā līdz trīsdesmit gadiem. Kad es paskatos uz Zemessardzi, man ir skaidra un efektīva atbilde austrumu kaimiņam: mums Latvijā ir jaunatne, kas veido šo valsti un ir gatava to aizstāvēt. Prieks arī par to, ka pēdējā laikā ļoti aktīva ir Jaunsardze, kas liecina, ka jauniešos nostiprinās valstiskuma sajūta. Ne visi no viņiem kļūs par karavīriem, taču viņi visi būs Latvijas patrioti.

Zemessardzē ir arī sievietes. Līdz Izraēlas armijas līmenim netiekam, tomēr ir ar ko lepoties.
Jā, astoņpadsmit procenti sieviešu – tas ir vērā ņemams skaitlis. Līdz Izraēlas armijas līmenim netiekam, taču līdz tam netiek neviens. Tas attiecināms ne tikai uz sieviešu skaitu dienestā. Esmu diezgan nopietni studējis Izraēlas armijas pieredzi. Viņu lielākais trumpis ir nācijas konsolidācija. Tāda spēka nav ne ASV, ne Ķīnai, ne Krievijai. Viņi var simtprocentīgi mobilizēties septiņdesmit divu stundu laikā. Neviens cits to nespēj. Cilvēki stāv rindā četrus piecus gadus, lai varētu dienēt Izraēlas armijā. Tā ir ļoti labi bruņota un apmācīta armija ar izcilām aizsardzības spējām. Izraēlai visapkārt ir desmitkārt lielākas armijas, taču tās neuzdrīkstas iet iekšā. Protams, mēs šo pieredzi nevaram kopēt, jo situācijas ir atšķirīgas un arī ģenētiskais kods ir atšķirīgs, tomēr daudz ko varam mācīties.

Pirms jūsu apstiprināšanas bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks teica: ar ģenerālmajora Leonīda Kalniņa iecelšanu NBS komandiera amatā Latvijas bruņotie spēki iegūtu īstu kaujas virsnieku, nevis parketa ģenerāli. Esat bijis gan Izlūku mācību centra komandieris, gan Zemessardzes štāba Operatīvās plānošanas pārvaldes priekšnieks, gan Irākā ASV vadīto koalīcijas spēku operācijā Latvijas kontingenta komandieris un multinacionālās divīzijas štāba plānošanas daļas priekšnieka vietnieks. Vai ir kāda epizode, kas visspilgtāk iespiedusies atmiņā?
Noteikti tā ir Irāka, kur ar septiņdesmit Latvijas karavīriem pavadīju septiņus mēnešus. Pēdējos mēnešus mūsu bāzi katru nakti intensīvi apšaudīja. Kad kontingents bija jāpārvieto uz Latviju, lai saglabātu slepenību, grozījām pārvietošanās grafiku, reālos datus nepaziņojot nevienam. Es jutos personiski atbildīgs par katru karavīru viņa sievas un mātes priekšā. Atgriezāmies visi. Komandierim tas ir lielākais gandarījums. Tad sirmiem matiem un rievām pierē nav nozīmes.

Jūs saņēmāt Viestura ordeni 2008. gadā, vēl būdams pulkvežleitnanta pakāpē. Kādas sajūtas bija un ko šis apbalvojums jums nozīmē?
Tolaik biju Operatīvās plānošanas pārvaldes priekšnieks. Ekonomiskās krīzes laikā mums izdevās paveikt šķietami neiespējamo – pusotra gada Zemessardze saņēma minimālu finansiālu atbalstu, tomēr zemessargi nāca un mācījās, turklāt ļoti labi mācījās. Vienīgais, ko tolaik varējām, – viņus paēdināt. Apbalvojums liecināja ne tikai par mana, bet visas komandas darba novērtējumu. Mēs spējām noturēt Zemessardzes ideju un pat attīstīt to. Par to, ka tolaik es vēl biju pulkvežleitnanta pakāpē, īpašs gandarījums. Šajā pakāpē tik augsts apbalvojums bieži netiek piešķirts.

NATO spēku integrācijas vienības Operatīvās pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Saimons Bedmens nesen paziņoja, ka NATO Speciālo uzdevumu vienība nepieciešamības gadījumā Latvijā spētu izvietoties četrdesmit astoņās stundās vai pat ātrāk. Vai mēs varam noturēties četrdesmit astoņas stundas?
Varam noturēties. Esam apmācījuši gan pilna laika karavīrus, gan zemessargus veikt uzdevumus un pieņemt patstāvīgus lēmumus arī tad, ja tiktu pārtraukta komunikācija ar centrālo vadību. Modelējam situācijas, mācām darboties patstāvīgi. Nesen ir veikti grozījumi Drošības likumā, tagad tā 25. pants nosaka, ka ikvienam pilsonim, kas ir militārā dienestā, tātad gan karavīram, gan zemessargam, ir jāaizstāv valsts, arī nesaņemot pavēli. Tas nozīmē, ka militārpersona ir atbildīga par šī likuma panta izpildi likumdevēju, valsts un sirdsapziņas priekšā.

Ir daudz piemēru, kas rāda, ka skaitliski mazs karaspēks spēj uzvarēt cīņā pret daudz lielāku pretinieku. Arī Latvijas vēsture to apliecina. Brīvības cīņās mūsu karavīri spēja pieveikt skaitliski krietni lielākas armijas. Tas ir varonīgais latviešu gars, kas palīdz darīt lielus darbus. Tādēļ esmu pārliecināts, ka spējam aizstāvēt valsti arī daudz ilgāk. Taču ļoti svarīgs ir sabiedrības atbalsts. Tāpēc man tik ļoti rūp nācijas konsolidācija. Daudzi grib to izšūpot, tomēr esmu pārliecināts, ka kritiskā situācijā sabiedrība spētu mobilizēties aizsargāt savu valsti.

Vai jums ir brīvais laiks?
Patlaban strādāju 24/7 režīmā. Mājās par to saņemu pārmetumus, jo bieži aizdomājos par tiem uzdevumiem un idejām, ko vajadzētu atstāt kabinetā. Taču četri gadi ir īss laiks, kurā man jāpagūst īstenot visas tās idejas, kas pilnīgotu un attīstītu bruņotos spēkus. Tāpēc man vienkārši nav tiesību uz laiku sev.

Cik stundu atvēlat miegam?
Piecas. Man ar to pietiek.

SAISTĪTIE RAKSTI

Vai dzerat kafiju?
Nē.

Kur smeļat spēku?
Dienestā. No darba procesa, no cilvēkiem, ar ko strādāju, ar ko kontaktējos. Šodien sarunā ar jums es gūstu to pozitīvās enerģijas devu, kas mani iedvesmo un dod spēku.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Sū** būs lieli!” Pārtikas ražotāji satraukušies par nozares nākotni Latvijā 126
Šolcs: Skandināvus mūsu piens vienkārši neinteresē un viss. Tikai Latvija ir kā “iebraucamā sēta” 35
“Liels upuru skaits saliedēs krievus!” Putins mobilizēs vēl 2 miljonus iedzīvotāju, tostarp 300 000 sieviešu 225
Ar mobilizētajiem jakutiem neauklējas – jāguļ gandrīz ārā un zemē, viņi pie aukstuma pieraduši
Lukašenko brīdina: Ja kāds mums uzbruks, ne tikai Eiropa sāks trīcēt – atbilde būs momentāla 19
Lasīt citas ziņas
CSP: 2021.gadā latviešu īpatsvars Latvijā pieaudzis līdz 62,7%
“Sū** būs lieli!” Pārtikas ražotāji satraukušies par nozares nākotni Latvijā 126
Zelenskis: Reiz mūs gribēja iznīcināt ar badu, tagad – ar tumsu un aukstumu
FOTO. 20+ radošas idejas adventes vainagiem: no tradicionāliem līdz ļoti oriģināliem
Itālijā zemes nogruvumā viens cilvēks zaudējis dzīvību, aptuveni desmit pazuduši
22:50
Eiropas izglītības telpas būvēšana – viens no svarīgākajiem būvniecības procesiem 6
22:10
RTU tapis inovatīvs gaismeklis, kas noderēs paliatīvajā aprūpē
21:06
Adventes ieskaņas pasākumi Rīgā – afiša svētku laikam
Uz Tallinas šosejas vairākas avārijas, pie Ainažiem cietis autobuss, ir bojāgājušais 18
Vai Rīgas dome ir gatava ziemai un vai ir rezerves stipras snigšanas gadījumiem? 36
Ar mobilizētajiem jakutiem neauklējas – jāguļ gandrīz ārā un zemē, viņi pie aukstuma pieraduši
Kāda izgāšanās! Krievu propaganda ziņo, ka Polija vāc militāro tehniku, bet rāda Latvijas parādi 103
Lukašenko brīdina: Ja kāds mums uzbruks, ne tikai Eiropa sāks trīcēt – atbilde būs momentāla 19
Londona: Krievija pret Ukrainu izmanto vecas raķetes, kam nomontētas kodolgalviņas
FOTO: 4 krāsas, kurām jābūt katrā Adventes vainagā 16
VIDEO. Uz līnijas atkal Moskvičs – Krievija atjauno šā auto ražošanu 97
VIDEO. Armands Simsons atklājis, ka ziemas peldēm ir viena ļoti patīkama blakusparādība
GKR plāno startēt nākamajās Rīgas domes vēlēšanās 15
Šolcs: Skandināvus mūsu piens vienkārši neinteresē un viss. Tikai Latvija ir kā “iebraucamā sēta” 35
Jānis Grasis: Vai Latvijā nevajadzētu Satversmes dienu?
Monika Zīle: Frankenšteins demogrāfijas rumpī – dzimstības kritums ir ieilgusi nelaime 52
Īne Morenga: Nav tādu normālo cilvēku
“Pēc amatiem nealkstu. Arī pēc prezidenta vietas ne!” Atklāta saruna ar Uldi Pīlēnu 97
“Iesaldēts ceļojums” – tas ir variants. Zaudēt rezervāciju naudu ir sāpīgāk
PLANĒTAS NOSLĒPUMI. 536. gads – jebkad smagākais cilvēces vēsturē
PLANĒTAS NOSLĒPUMI. Atkal pilnībā jauns skatījums uz Visumu
Kāda bija aizvadītā ķiršu sezona, kāpēc raža bija mazāka nekā citus gadu? 3
RTU tapis inovatīvs gaismeklis, kas noderēs paliatīvajā aprūpē
Pavēro krācēju! Miega apnoja var izraisīt dzīvībai bīstamas veselības problēmas
Itālijā zemes nogruvumā viens cilvēks zaudējis dzīvību, aptuveni desmit pazuduši
Krievijā mobilizētajam par “lekšanu acīs” komandieriem draud 15 gadi kolonijā