Kārlis Streips: Doma, ka sabruks “tradicionālās” laulības, ir nonsenss, nemaz nerunājot par bļaušanu, ka sagrūs visa sabiedrība 0
2000. gada 12. septembrī Nīderlandes parlamenta apakšpalāta ar 109 balsīm pret 33, un tā paša gada 19. decembrī Senāts ar 49 balsīm pret 26, apstiprināja likumu par viendzimuma laulībām. 2000. g. 21. decembrī likumam savu svētību deva Nīderlandes karaliene Beatrise. Likums stājās spēkā nākamā gada 1. aprīlī.
Nīderlande bija pirmā valsts, kura tā izdarīja. Citas LGBTQ+ kopienas tiesības tur tapa atzītas ātrāk nekā cituviet. 1971. gadā vecums, kādā cilvēks varēja piekrist seksuālām attiecībām tapa vienādots starp viendzimuma un heteroseksuāliem pāriem.
1973. gadā homoseksualitāte dzēsta no Nīderlandes garīgo veselību saraksta. Tajā pašā gadā aizliegta diskriminācija uz seksuālās orientācijas pamata Nīderlandes bruņotajos spēkos.
1994. gadā diskriminācija aizliegta nodarbinātībā, mājokļu kontekstā, publisko pakalpojumu jomā. 2019. gadā šie noteikumi paplašināti, lai tajos iekļautu dzimuma identitāti un izpausmi.
1998. gadā Nīderlande sāka reģistrēt viendzimuma pārus un tiem nodrošināt attiecīgās tiesības. Kā minēju sākumā, 2001. gada pavasarī stājās spēkā likums par viendzimuma laulībām. Tajā cita starpā atzītas adoptācijas tiesības un mākslīgās apaugļošanas tiesības lesbiešu pāriem.
Viens, ko šajā sakarā varu pilnīgi droši garantē vairāk nekā 20 gadus pēc šī likuma pieņemšanas, ir tas, ka Nīderlandē nevienam pašam cilvēkam tāpēc nenokrita neviens pats gabals. Neviena heteroseksuāla laulība tāpēc neizira. Debesis nekrita. Nīderlandieši mierīgi dzīvoja savu dzīvi tālāk.
Viens, starp citu, kas liecina, ka Nīderlandē neviens pieņemto likumu neuzskatīja par kaut ko ārpus kārtas, ir redzams materiālā, kāds publicēts portālā Opendemocracy.net 20 gadus vēlāk:
“Brīdī, kad Nīderlande pirms 20 gadiem, 2001. g. 1. aprīlī, kļuva par pirmo valsti, kurā legalizētas viendzimuma laulības, žurnālistiem Nīderlandē nekādas milzīgas intereses par šo faktu nebija. Bet tikai līdz brīdim, kad viņi uzzināja, ka ziņu organizācijas no visas pasaules sūtīja kameras, lai uzfilmētu pirmās viendzimuma kāzas.”
Citur pasaulē žurnālistiem bija interese par pirmo valsti, kura pieņēmusi šādu likumu.
Laikā kopš Nīderlandes likuma pieņemšanas tās pašas tiesības saņēmuši cilvēki 33 citās valstīs. 23 gadījumos pieņemts likums parlamentā, reizēm pirms tam organizējot referendumu par tēmu.
Austrālijā referendums organizēts pa pastu. Vairāk nekā 12 miljoni cilvēku iesūtīja savu balsi, un 61,6% no tiem teica jā.
Balsojums parlamentā bija 2017. g. 7. decembrī. Austrālijā valsts galva ir Lielbritānijas monarhs, un karalienes Elizabetes oficiālais pārstāvis savu svētību deva nākamajā dienā. Likums stājās spēkā nākamajā diena pēc tam.
Monarha piekrišana nekāds pārsteigums nebija. Lielbritānijas parlaments likumu par viendzimuma laulībām Anglijā un Velsā pieņēma 2013. gada jūlijā, un tas stājās spēkā 2014. g. 13. martā. Skotijas parlaments sekoja ar likumu 2014. g. februārī, kurš stājās spēkā tā paša gada 16. decembrī. Ziemeļīrijas parlaments likumu pieņēma 2019. gada jūlijā, un tas stājās spēkā 2020. g. 13. janvārī.
Citās valstīs tiesas ir pateikušas priekšā, ka ir vajadzīgs likums. Austrijā 2017. g. decembrī Konstitucionālā tiesa noteica, ka valsts pamatlikumā garantētās pretdiskriminācijas un vienlīdzības tiesības nozīmēja, ka viendzimuma pāriem bija garantētas tiesības laulāties.
Amerikas Savienotajās Valstīs Augstākā tiesa vismaz man personīgi mazliet pārsteidzošā kārtā atzina nacionālas tiesības uz viendzimuma laulībām 2015. g. 26. jūnijā.
Satīriskais žurnāls The Onion par to rakstīja, ka spriedumu tiesa pieņēmusi ar 193 miljoniem pret 115 miljoniem balsu. Tas bija tāpēc, ka tā brīdī 37 štatos viendzimuma laulības jau bija atļautas.
Tiesas sprieduma efekts bija tiem štatiem, kuri tā vēl nebija izdarījuši, pateikt, ka tāda diskriminācija vairs nav pieļaujama, un tāpēc arī tajos štatos likumi pret viendzimuma laulībām līdz ar Augstākās tiesas spriedumu atcelti.
Laikā kopš tam ASV Augstākās tiesas sastāvs ir pamatīgi mainījies. Patlaban Amerikā ir AT, kura pērn vienā mierā atcēla pusgadsimta precedentu par sievietes reproduktīvās veselības tiesībām (ar ko pirmkārt saprast – tiesības uz grūtniecības pārtraukšanu jeb abortu). Tā nu reiz nebūtu tiesa, kura paplašinātu vai atzītu cilvēka tiesības uz seksuālās orientācijas pamata.
Par šo likumdošanas un juridisko vēsturi šonedēļ rakstu, protams, tāpēc, ka pagājušajā nedēļā arī mūsu Saeima viendzimuma tiesību jomā pavirzījās uz priekšu.
Precizitātes labad jāsaka, ka patiesībā tas bija Evikas Siliņas vadītais Ministru kabinets, kurš tā izdarīja. Mūsu valstī Satversmes tiesas spriedums, kurā pateikts, ka ir vajadzīgs likums par viendzimuma pāru tiesībām, izsludināts 2020. g. 12. novembrī.
Tobrīd amatā bija Krišjāņa Kariņa 1. valdība. To veidoja politiķi no Jaunās Vienotības, Jaunās konservatīvās partijas, apvienības Attīstībai/Par un Nacionālās apvienības. Kādu laiciņu valdībā arī darbojās partija KPV/LV, taču 13. Saeimas laikā tā sāka jukt pa visām iespējamām vīlēm, un tāpēc 2019. g. janvārī tā izkrita no valdošās koalīcijas.
Valdība pacentās apmierināt Satversmes tiesas spriedumu. Tieslietu ministrija izstrādāja pašu šaurāko variantu, kādu var iedomāties partnerattiecību jomā. Saeima Civilo savienību likumu 1. lasījumā apstiprināja 2022. g. 31. martā.
Par balsoja JV, JKP, A/P un atsevišķi Saskaņas deputāti, kā arī septiņi pie frakcijām nepiederoši deputāti – kopumā 42.
Pret bija NA, Zaļo un Zemnieku savienības, kā arī frakcijas Neatkarīgie (izjukušās KPV.LV pārpalikums) deputāti un seši pie frakcijām nepiederošiem. Viens JV deputāts, seši Saskaņas deputāti un viens pie frakcijām nepiederošais sēdē bija piereģistrēts, bet nebalsoja.
2. lasījums bija 2022. g. 12. maijā. Balsojums bija 43 pret 32, un sadalījums bija apmēram tāds pats, kāds pirmajā lasījumā.
3. un galīgais lasījums bija paredzēts 26. maijā. Šoreiz likuma pretinieki vienkārši norāva kvorumu, balsojums nenotika, un līdz ar to likuma process 13. Saeimā apstājās.
Pērn 1. oktobrī bija 14. Saeimas vēlēšanas. Jaunā Konservatīvā partija tobrīd bija mainījusi nosaukumu un kandidēja zem vārda Konservatīvie. Konservatīvie Saeimas vēlēšanās saņēma 3,09% balsu un līdz ar to zaudēja visus 15 mandātus, kādi tai bija 13. Saeimas sasaukumā.
Nezinu, cik lielā mērā šajā katastrofā lomu spēlēja fakts, ka Civilās savienības likuma izstrādāšanu vadīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Jaunās konservatīvās partijas mājaslapā no dibināšanas brīža sadaļā “mūsu vērtības” bija pateikts, ka viendzimuma pāri visas savas lietas var sakārtot pie notāriem, atsevišķs likums nav vajadzīgs, un katrā gadījumā nevar viendzimuma pāriem dot laulāšanās tiesības.
Varbūt partijas atbalstītāji līdz ar to nesaprata, kāpēc viņu ievēlētais politiķis bija redzamākā seja attiecībā uz Civilās savienības likuma izstrādāšanu un bīdīšanu uz priekšu.
Vienlaikus man jāsaka cepuri nost Bordāna kungam, kurš acīmredzot nolēma likt konstitucionālās tiesas spriedumu augstāk nekā savu vai savas partijas principiem.
Bet tā vai citādāk, pērn decembrī jaunievēlētajai 14. Saeimai tapa piedāvāta iespēja reanimēt Civilās savienības likumu, Juridiskā komisija ar piecām balsīm par un piecām pret nolēma tā nedarīt, un ar to minētā likuma vēsture tapa pārtraukta.
Vairākkārt 13. Saeimas laikā portālā Manabalss.lv savākti nepieciešamie paraksti par viendzimuma pāru reģistrācijas likuma pieņemšanu. Principā Saeima šos iesniegumus ignorēja, jau Mandātu komisijas līmenī pasakot nē.
Bet nu Evikas Siliņas vadītā koalīcija ir spējusi šo lietu atrisināt. Pagājušajā nedēļā netika pieņemts jauns likums. Tā vietā grozīti astoņi likumi, sākot ar Notariāta likumu, lai mūsu valsts notāriem dotu tiesības, arī reģistrēt viendzimuma pārus. Jaunais statuss sauksies “partnerība.”
Uz trešo lasījumu no viendzimuma pāru cilvēka tiesību oponentiem bija piedāvājums vārdu “partnerība” mainīt uz vārdu “mājsaimniecības.” Plus vēl skaidrāk par skaidru noteikt, ka šīs “mājsaimniecības” nekādā veidā, nekādā gadījumā, nu nekādi, nekādi, nekādi netiks pielīdzinātas jēdzienam “laulības.”
Šie priekšlikumi nāca no Saeimas sekretāra, un tos noraidīja gan atbildīgā komisija, gan arī Saeima kā tāda. Žēl, ka mūsu likumdevēja prezidijā ir aizspriedumains kadrs, kurš acīmredzot kļūdaini uzskata, ja gejiem būs tiesības laulāties, tad tūdaliņ pat sabruks visa Latvijas valsts un tauta.
Opozīcija tūdaļ pēc balsojuma savāca 34 parakstus, lai liktu valsts prezidentam likuma parakstīšanu un izsludināšanu atlikt uz diviem mēnešiem kamēr opozicionāri centīsies savākt pietiekami daudz parakstu, lai forsētu referendumu par tēmu.
Šāda pauze ir paredzēta Satversmē, un valsts prezidents to pieņēma, piebilstot, ka viņš cer, ka diskusija par tēmu būs “cieņpilna.”
Prezidents mums ir optimists. Viendzimuma pāru tiesību oponenti nemēdz būt “cieņpilni.” Tieši pretēji. Šeit, portālā LA.LV, maniem komentāriem komentēšanas iespēja jau sen tiek liegta, jo bija daži, kuri bija gatavi spriest par attiecīgās nedēļas komentāra tēmu, bet daudzreiz vairāki, kuri vēlējās bļaut par “pidaru” un kāpēc viņam ļauj piesārņot portālu u.tml.
Tāpēc komentēšanas iespējas, mani dārgie lasītāji, ir liegtas jums visiem.
Referenduma forsēšanai būs nepieciešams divu mēnešu laikā savākt vairāk nekā 150 tūkstošus parakstu, jo līmenis ir atbilstošs vienai desmitajai daļai Latvijas balsstiesīgo.
14. Saeimas vēlēšanās tādu bija 1 542 407, līdz ar ko 10% ir 154 240,7. Pieņemsim, ka nebūs jāatrod septiņas desmitdaļas no balsstiesīgā, tātad – 154 240.
Komentāra rakstīšanas brīdī aizspriedumaino deputātu parakstu vākšanas iniciatīva vēl nebija piereģistrēta Centrālajā vēlēšanu komisijā.
Taču ir bijuši pāris gadījumi, kuros dažādas organizācijas ir vēlējušās savākt parakstus, lai Saeimā iesniegtu likumprojektu par Satversmes grozīšanu, lai noteiktu ne tikai, ka laulība ir viens vīrietis un viena sieviete, bet, ka tas tā ir pilnīgi noteikti un nepārprotami un neapstrīdami un lai neviens nedomā kaut ko citādāku.
Man personīgi nezināmā organizācijas Latvijas vīru biedrība (ļoti mačo!) pirmoreiz parakstus par šo domu sāka vākt 2021. g. 30. jūlijā. Bija gads laika savākt 154 868 parakstus. 2022. g. 29. jūlijā tādu bija 58 222, jeb apmēram 40% vajadzīgā.
Šogad “vīru” biedrība nolēma pamēģināt atkal. Parakstu vākšana sākās 18. augustā un ilgs līdz nākamā gada 17. augustam.
Taču biedrības neveiksme iepriekšējā piegājienā liek man par ne gluži simtu punktiem, bet par apmēram 99,999% būt pārliecinātam, ka divu mēnešu laikā šiem histēriķiem arī neizdosies savākt vajadzīgo parakstu skaitu.
Līdz ar to kaut kad mazliet vēlāk par diviem mēnešiem no šī brīža grozīto likumu pakete par “partnerību” būs parakstīta. Paredzēts, ka tā stāsies spēkā nākamgad vasarā.
Brīdī, kad zaļie zemnieki bija Kariņa 1. valdībā un 14. Saeimas opozīcijā, viņi bija pret Civilās savienības likuma pieņemšanu. Nu viņi visos trīs balsojumos nobalsoja par partnerības institūta radīšanu un attiecīgo likumu grozīšanu.
Viens no partijas runātīgākajiem deputātiem, pašreizējais ekonomikas ministrs Viktors Valainis, žurnālistiem skaidroja, ka partijas vēlētājiem šis process esot pieņemams tāpēc, ka runa nav par laulības tiesībām.
Šo tiesību oponentiem neviena laba argumenta nav un nekad nav bijis. Doma, ka sabruks “tradicionālās” laulības, ir nonsenss, nemaz nerunājot par bļaušanu, ka sagrūs visa Latvijas sabiedrība.
Pat pie labākās gribēšanas tik daudz viendzimuma pāru nebūs, lai tā kaut kas notiktu.
Viens no bļaustīgākajiem politikāņiem par šo lietu ir bijis politikas kādreizējais buldozers Šlesers. Viņš bija galvenais dzinējs 2005. gadā, kad 12. Saeima grozīja Satversmes 110. pantu, lai vārdu “laulība” konkrēti nodefinētu ar vārdiem “savienība starp vīrieti un sievieti.”
Tas nebija vajadzīgs, jo tas jau bija pateikts Latvijas Civillikumā. Nekad neesmu sapratis, kāpēc šim vienam konkrētajam cilvēkam attiecībā uz gejiem ir bijusi tāda nieze. Vai jaunības dienās kāds gejs Aināriņam pāri nodarīja? Ej nu sazini.
Taču komentāru nobeigšu ar vēl vienu faktu par viendzimuma laulībām. Patlaban pasaulē ir 34 valstis, kurās tās ir akceptētas. Nākamgad 1. janvārī skaits pieaugs vēl par vienu.
Kas būs 35. valsts?
Igaunija. Mūsu kaimiņvalsts. Kārtējo reizi pa lielu distanci progresīvāka nekā mūsu pīļu republika. Kaut kad pavisam paredzamajā nākotnē tas brīdis arī pienāks mums.
