Kārlis Streips
Kārlis Streips
Foto: Ieva Lūka/LETA

Kārlis Streips: Vakcīna ir vajadzīga arī tev, kas ir pilnībā pārliecināts par savu veselību un imūnsistēmu 59

Rakstu svētdienas vakarā, jeb trīs vakarus, kopš stājās spēkā Latvijas pašreizējie noteikumi saistībā ar Covid-19 pandēmiju.

“Vai lidmašīnā ir kāds ārsts?” Skride lidmašīnā, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Bostonu, izglābis kāda pasažiera dzīvību 15
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
Kam jāatmaksā dēla ņemtais kredīts, ja pats to vairs nevar izdarīt? Vai vecākiem?
Lasīt citas ziņas

Man šie noteikumi nekādas problēmas nerada. Reti kad esmu ārpus sava dzīvokļa pēc plkst. 20.00, un plkst. 5:00 no rīta es gandrīz noteikti esmu aizmidzis. Dzīvoju viens, tāpēc nav jautājums par mājsaimniecību jaukšanu.

Kad izlasīju, ka valdība ir paģērējusi, ka sabiedriskais transports nedrīkst būt vairāk par pusi aizpildīts, pasmīnēju un tajā vakarā savā televīzijas raidījumā mazliet ņirdzīgi teicu, ka ir bezjēdzīgi pieņemt noteikumus, kurus neviens nekontrolēs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nezinu vai dieviņš vai Mērfijs to nodrošināja, bet no rīta uzrakstīju un nosūtīju minēto tekstu producentei, un pēcpusdienā, kad braucu uz studiju, trolejbuss nudien bija patukšs. Arī mājās braucot tas tā bija.

Tomēr piektdienas pievakarē 17. trolejbusā konstatēju, ka pirmoreiz kopš ilga laika uz sēdekļiem salonā bija izvietoti dzelteni un melni līmlentes krustiņi, lai norādītu, ka tur sēdēt nedrīkst.

Domājat, kāds to īpaši ievēroja? Nebūt ne. Piektdienas vakarā trolejbuss atkal bija visnotaļ stāvgrūdām pilns.

Vien īsu laiku pastāvēja noteikums, kurš vakcinētām personām dažādos veikalos un citur ļāva uzrādīt sertifikātu un tad baudīt priekšrocības, kādas nebija nevakcinētajiem. Universālveikalā Origo, kuram es bieži izeju cauri pa ceļam uz savu trolejbusu, pie durvīm bija cilvēks, kurš visu pārbaudīja.

Tā arī neredzēju, kas notika ar tiem, kuriem sertifikāta nebija. Varbūt tie sakautrējās un vispār uz veikalu nenāca, taču reiz biju nokārtojis formalitātes, neteikšu, ka Origo bija diži mazāk cilvēku nekā citureiz.

Iespējams, tas ir veikalu reklāmas dēļ. Man Feisbukā nesen paziņa rakstīja, ka viņa ir redzējusi konkrēti Maxima reklāmas ar tekstu, ka Maxima gaida gan vakcinētos, gan nevakcinētos. Manā uztverē no Maxima puses tas ir labākajā gadījumā nepārdomāti un sliktākajā – pavisam bezatbildīgi un kaitīgi.

Jo ar Ministru kabineta jaunajiem notikumiem mēs atkal visi esam iemesti vienā un tajā pašā laivā, gan vakcinētie, gan arī citi. Šonedēļ pie Origo durvīm vairs neviena nebija. Universālveikalā bija atvērti tā dēvētie pirmās nepieciešamības preču veikali, visi pārējie bija ciet.

Radās pārdomas par to, ko valsts uzskata par pirmās nepieciešamības precēm. Veikals, kurā tirgoti tikai un vienīgi alkoholiskie dzērieni, bija vaļā, bet veikals, kurā tirgo cigārus, bija slēgts.

Pieņemu, neesmu vienīgais, kurš uzskata, ka labs sarkanvīns un labs cigārs ir labi kompanjoni. Laimīgā kārtā izrādījās, ka Maxima zem letes ir arī cigāri paslēpti. Tos nopirku tur, un viss bija labi.

Te uz mirkli atkāpšos no tēmas. Jau labu laiku veikali ir bijuši spiesti tabakas izstrādājumus turēt, tā teikt, skapī. Tas man šķiet dīvaini. Vai tiešām valdība domā, ka laikā, kad cigaretes un citi izstrādājumi bija atklāti redzami, cilvēki tos patērēja vairāk nekā patlaban, kad tā tas vairs nav?

Ģertrūdes ielā ir labu cigāru veikals, kuram uz durvīm un logiem absolūti nekas nav rakstīts, ka tur tiek tirgoti cigāri.

Man tā šķiet esam nevajadzīga auklītes būšana no valsts puses, vēl jo vairāk, ja ņemam vērā faktu, ka alkoholiskie dzērieni, kuri var būt tikpat kaitīgi kā pīpēšanas materiāli, nav aiz skapja durvīm.

Bet atgriežoties pie pašreizējās mājsēdes. Ministru prezidents Kariņš ir teicis, ka tās galvenais nolūks ir panākt, ka lielāks skaits cilvēku mūsu valstī vakcinēsies.

Ja pēc četrām nedēļām vakcinēto tautiešu skaits būs pietiekami pieaudzis, tad noteikumus atkal varēs atlaist, it īpaši domājot par plašākām ērtībām tieši vakcinētām personām.

Grūti spriest, vai tas tā būs, vai arī pēc 15. novembra ierobežojumus un mājsēdes prasības nāksies pagarināt vēl tālāk. Ja tā, tad visticamāk šie būs trešie Ziemassvētki pēc kārtas, kurās cilvēki nedrīkstēs pulcēties. Man tas nekādas īpašas sāpes nerada, bet citiem tas noteikti tā nav.

Pagājušajā nedēļā pilnībā vakcinēto valstspiederīgo procents beidzot pārrāpās pāri pusei, pāri 50%.

It kā pēdējā laikā pieprasījums pret vakcīnām ir sācis pieaugt, iespējams tāpēc, ka ir stājušies spēkā noteikumi par obligātu vakcināciju dažādās profesijās un dzīves jomās.

Komentāra rakstīšanas dienā pilnībā vakcinēto procents Latvijā bija 52%, vēl 6.2% bija saņēmuši tikai pirmo poti. Kopumā 58%. Pieņemsim, ja reiz cilvēks ir sadūšojies un aizgājis pakaļ pirmajai potei, tad viņš arīdzan aizies pakaļ tai otrai.

Bet ko teikt par atlikušajiem 42%? Tādu joprojām ir daudz, daudz par daudz, un mani turpina vienkārši fascinēt iztēle, ar kādu tā dēvētie antivakseri mūsu valstī (un ne tikai) ķeras pie absolūti jebkura salmiņa, lai atbalstītu savu domu, ka vakcinēties nevajag.

Komentāra rakstīšanas dienā viena dāma Feisbukā skaidroja, ka viņai bija radinieks Anglijā, kurš bija nomiris “pēc vakcīnas,” un no tā viņa, cik varēja spriest, bija savā prātā izsecinājusi, ka vakcīnas ir bīstamas vai vismaz pārāk nepārbaudītas un eksperimentālas.

Uzrakstīju viņai, ka pasaulē patlaban apmēram 6,8 miljardi pošu ir iedurti cilvēku rokās, un tas ir pasaulē, kurā dzīvo 7,4 miljardi. Ja tas ir eksperiments, tad tas ir plašākais veselības aprūpes eksperiments visā pasaulē.

Taču minēto dāmu tas nepārliecināja. Viņa bārās, ka man trūkstot smalkjūtības, ja reiz es ignorēju viņas mūžībā aizgājušo radinieku. Nebūt ne, jo neticu, ka radinieks “pēc vakcīnas” aizgāja mūžībā konkrēti vakcīnas dēļ.

Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā var atrast grafiku par sūdzībām attiecībā uz vakcīnu un tās sekām, un kopējais atzinums ir tāds, ka atzītas iespējamās grūtības bija 0,13% gadījumu visos pārbaudītajos gadījumos.

Tas ir no tiem gadījumiem, kad kāds pasūdzējās. Tikai 0,13%. Ja tas attiektos uz visiem potētajiem cilvēkiem, tad procents, protams, būtu mikroskopisks, jo ārpus idiotu pilniem sazvērestības teoriju apcirkņiem tomēr nav dzirdēts, ka Covid-19 vakcīnas radītu kādas milzīgas un plaši izplatītas problēmas.

Tad ir tie, kuru centrālā doma ir, ka nevajag vakcinēties tāpēc, ka arī vakcinēti cilvēki var saķert Covid vīrusu un saslimt. Kā esmu rakstījis citreiz, būtībā ir tas pats, kas apgalvot, ka mašīnās nevajag lietot drošības jostu tāpēc, ka atsevišķos gadījumos cilvēks ar drošības jostu vienalga iet bojā satiksmes avārijā.

Covid vakcīnas gadījumā ir dati un ir pierādīts, ka vakcinētas personas saslimst daudz retāk nekā nevakcinētas. Jau minētajā SPKC mājaslapā atrodam grafiku, kurā uzrādīts, ka šī gada 40. nedēļā (no 4. līdz 10. oktobrim) kopumā konstatētas 9633 jaunas infekcijas, kuru starpā 7518 (78%) bija nevakcinētās personās.

22% bija vakcinētās personās, jā. Bet, pirmkārt, arī ir zināms, ka vakcinēta persona, kura saķer vīrusu, visticamāk pārdzīvos tikai salīdzinoši maigus slimības efektus un vēl visticamāk slimnīcā nenonāks, it īpaši attiecībā uz intensīvo aprūpi ar ventilatoriem un visu pārējo.

Un, otrkārt, fakts, ka pēc vakcinācijas atsevišķas personas tomēr kļūst inficētas nav arguments citiem nevakcinēties.

Citus “argumentus,” kādus esmu redzējis internetā, nav vērts šeit apspriest. Ja kāds lasītājs tiem tic, tad nekas, ko es te rakstīšu viņa domas visticamāk nemainīs.

Taču vienalga es pateikšu, ka nevakcinēties šīs pandēmijas laikā vienkārši nav prāta darbs, un to es saku vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, Covid deviņpadsmit vīruss pēdējo nedēļu laikā atkal mūsu valstī ir devies uzvaras gājienā. Vasara mums bija salīdzinoši mierīga. Jaunatklāto infekciju skaits zems, hospitalizēto pacientu skaits — arīdzan pieticīgs.

Bet tad pienāca rudens. Kopš septembra beigām katru dienu jaunatklāto infekciju skaits bija mērāms četros ciparos. Pēdējo reizi, kad tādu bija tik daudz, bija šogad janvārī. Pagājušajā nedēļā vairākkārt tas bija pāri 3000.

Kumulatīvais 14 dienu indikators, par kuru daudz runāts un kuru Ministru kabinets savulaik uzskatīja par virzītājspēku attiecībā uz ierobežojumu apstiprināšanu vai atlaišanu, jau labu laiku ir kilometriem pāri līmenim, kuru jebkura valsts var uzskatīt par drošu. Drošs līmenis – 200 uz 100,000 iedzīvotājiem. Komentāra rakstīšanas dienā tas bija 1653,1.

Ir arī citi rādītāji. Komentāra rakstīšanas dienā hospitalizēto pacientu skaits bija pieaudzis līdz 1352. Jau labu laiku slimnīcas un mediķi ir brīdinājuši, ka 1500 būs lūzuma punkts.

Jau tagad ir noteikts, ka slimnīcas Latvijā ir atcēlušas visas plānveida operācijas un citas procedūras. Ja kādam lasītājam ir vecmāmiņa, kurai vajadzīga gūžas operācija, tad patlaban viņai vienkārši būs jāgaida. Ja šāds lasītājs pats ir nevakcinēts, tad viņš ir daļa no iemesla, kāpēc omītei būs jācieš, un tādam lasītājam būtu dziļi jākaunas.

Covid-19 nogalināto Latvijas iedzīvotāju skaits aizgājušajās brīvdienās pārkāpa 3000. Jā, tas ir mazāk nekā cilvēki mirst no sirds un asinsvadu slimībām vai vēža, bet, pirmkārt, tam nav nekāda sakara ar Covid situāciju, un, otrkārt, pret sirds un asinsvadu slimībām un vēzi nav arī nekādas vakcīnas. Tie nav salīdzināmi rādītāji.

Negribu te būt pesimists, bet kaut kā nešķiet, ka mūsu valsts nevakcinētās personas ir tā īsti apjēgušas šīs situācijas nopietnību. Bet varbūt ir? Cik var spriest, pirmajās mājsēdes un komandantstundas brīvdienās nekādi lieli sabiedrības uzvedības ekscesi nebija.

Naktī no sestdienas uz svētdienu policija pārbaudīja 6827 personas, kuru starpā 5973 bija ar pamatotu apliecinājumu, kāpēc viņi bija uz ielas pēc plkst. 20.00.

356 gadījumos sākti administratīvā pārkāpuma procesi, 756 gadījumos, kā svētdien ziņoja aģentūra LETA, “likumsargi naktī sastaptajiem iedzīvotājiem sniegšu preventīvus norādījumus.”

Vasarā, atceros, bija gadījumi, kad jaunieši ar sociālo tīklu palīdzību vāca kopā lielus barus brīvdienās. Ir, protams, arī ir bijuši demagoģiski politikāņi mūsu valstī, kuri ir pulcinājuši savus atbalstītājus un tā radikāli pārkāpuši valsts noteikumus attiecībā uz pulcēšanos ārpus telpām.

Šāda veida politikāņiem sabiedrības veselība ir pie pakaļas.

Ainārs Šlesers nupat bija Apvienotajos Arābu emirātos un Feisbukā dižojās, ka tur nekādu ierobežojumu neesot.

Šlesera kungs “piemirsa” piebilst, ka tas ir iespējams tāpēc, ka atšķirībā no mūsu valsts, emirātos pilnībā vakcinēti pirms pāris dienām bija 86,9% iedzīvotāju.

Pagājušajā nedēļā arī bija Centrālās vēlēšanu komisijas ilggadīgā vadītāja Arņa Cimdara nāve no Covid-19. Brīvdienās bija skandāls par apgalvojumu vienā no mūsu valsts telekompānijām (ne tajā, kur strādāju es), ka Cimdara kungam esot bijis viltots vakcinācijas sertifikāts.

Ģimene savos protestos pret šo apgalvojumu cita starpā pateica, ka aizgājējs nebija vakcinēts un bija pārliecināts, ka viņam to nevajag. Lūk – rezultāts, un te der tikai divi vārdiņi – pats un vainīgs.

Nezinu, kādi ir iemesli tiem mūsu valsts iedzīvotājiem, kuri pretī visai zinātnei, visiem virusologiem, imunologiem, epidemiologiem un citiem, uzskata, ka viņi visu zina labāk un tāpēc neplāno vakcinēties vispār.

Pirmkārt, negribu nevienam vēlēt ļaunu, bet šāda ieciršanās vismaz vienai daļai no šiem cilvēkiem nozīmēs nonākšanu slimnīcā. Viena daļa nonāks intensīvā aprūpē, jo viņi paši vairs nespēs paelpot. Un viena daļa mirušo skaitu bīdīs tālāk 4000 nāvju virzienā.

Taču galvenais, ko es te gribu pateikt ir lūk, kas. Labi. Tu esi pilnībā pārliecināts par savu veselību un imūnsistēmu un līdz ar to domu, ka tev vakcīna nav vajadzīga. Ir vajadzīga arī tev.

Nedz izslimošana, nedz un it īpaši nevakcinēšanās nedod aizsardzību pret vīrusu, kuram, sapratīsim skaidri, ir štrunts vienalga, vai cilvēks sevi uzskata vai neuzskata par supermenu. Nebūs supermens vakcinēts, vīruss viņam pateiks čau.

Bet otrkārt, pieļauju, ka par to komentāros zem šī teksta būs liela rāšanās, bet nevakcinēties ir ne tikai personīgi bīstami, bet līdz absolūtam kliņķim savtīgi.

Nav te runa par faktu, ka esmu mazliet sašutis par to, ka man, kurš pirmo vakcīnu saņēma jau aprīlī un otru – jūnijā, esmu spiests sēdēt mājās un nekur neiet tāpēc, ka puse manu līdziedzīvotāju nav bijuši tikpat apzinīgi, cik es.

Taču gribu lūgt padomāt par faktu, ka slimnīcu resursi mūsu valstī nav neizsmeļams daudzums. Telpu, gultu, respiratoru un cita veida tehnikas varbūt pietiek (vismaz pagaidām), taču bez apmācītiem profesionāļiem, kuri zina, kā to tehniku lietot, nekas nebūs iespējams.

Medmāsas, ārsti, sanitāri – tie visi ir cilvēki. Tie visi ir cilvēki, kuri nogurst. Tie visi ir cilvēki, kuri ar laiku izdeg. Un varam būt pavisam pārliecināti, ka ar ļoti retiem izņēmumiem, tie ir cilvēki, kuri saprot situācijas nopietnību un tāpēc paši ir vakcinēti.

Vēl vairāk pārliecināti varam būt, ka veselības aprūpes profesionāļi nebūt nav laimīgi par faktu, ka viņi strādā vietās, kur ikdienas aprūpe vairs nav iespējama tāpēc, ka ir tik daudz koronavīrusa pacientu.

Un pavisam pārliecināti varam būt par to, ka šie profesionāļi nebūt nav laimīgi par faktu, ka lielākoties šie koronavīrusa pacienti slimnīcā ir nonākuši paši savas spītības, iecirtības un bezatbildības dēļ.

Portālā Manabalss esmu parakstījies zem domas, ka nevakcinētām personām, kurām ir vajadzīga hospitalizācija dēļ tās slimības, pret kuru viņi nav vakcinēti, būtu visi ārstēšanas izdevumi jāsedz pašiem no saviem personīgajiem līdzekļiem.

Ja nevar, tad manuprāt slimnīcai būtu viss iemesls pateikt, ja reiz tu biji tik “gudrs,” ka izvairījies no vakcīnas, tad ej mājās un ārstējies pats, visu labu.

Un tāpēc rezumējot. Vienalga, kāda iemesla dēļ tu, manu lasītāj, esi nolēmis, ka vakcīna nav priekš tevis, pirmkārt, racionāls tas iemesls nav, otrkārt, ja turpināsi tā uzvesties, valdībai nāksies uzlikt vēl stingrākus ierobežojumus, un maz kas var gadīties, pieņemt noteikumus, ka vakcinācija ir obligāta arī tev.

Vienādi vai otrādi, tā vai citādāk, padomā par to savu omīti ar sāpošu gūžu un par profesionāliem cilvēkiem mūsu valsts slimnīcās, kuriem jau tagad situācija ir smaga un attīstoties ziemai kļūs vēl smagāka.

No tāda viedokļa skatoties, varbūt arī tu beidzot sapratīsi, ka nevakcinēties? Tas liecina vienkārši par pretīgu kretīnismu, ja arī tu uzskati, ka prasība vakcinēties kaut kā pārkāpj tavas cilvēka tiesības.

SAISTĪTIE RAKSTI

Un kā pēdējo piebildīšu vēl ko konkrēti vienam kontingentam ļaužu, kuri katru nedēļu gaida manus komentārus. Tieši to pašu es rakstītu, ja es būtu heteroseksuāla persona. Būtu es tāda, jūs būtu pretimnākošāki attiecībā uz to, ko esmu rakstījis? Ja nē, tad arī jūsu attieksme ir tāpat vērtējama kā pretīgs kretīnisms.

Jauku visiem jauno darba nedēļu!

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Vai lidmašīnā ir kāds ārsts?” Skride lidmašīnā, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Bostonu, izglābis kāda pasažiera dzīvību 15
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
Kam jāatmaksā dēla ņemtais kredīts, ja pats to vairs nevar izdarīt? Vai vecākiem?
Latviju šķērsos jaunas nokrišņu zonas. Kurās dienās snigs visvairāk? Prognoze nākamajai nedēļai
Ja uz ielas piedzīvota epilepsijas lēkme un izsaukta “ātrā” palīdzība, pēc tam par izsaukumu būs jāmaksā?
Lasīt citas ziņas
Cietusī spriedumu nesagaida… Paziņoti tiesas spriedumi rekordsenās – pirms 30 gadiem ierosinātās – krimināllietās
“Vai lidmašīnā ir kāds ārsts?” Skride lidmašīnā, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Bostonu, izglābis kāda pasažiera dzīvību 15
Saldus novadā grāvī ieslīdējis autobuss 24
Ja uz ielas piedzīvota epilepsijas lēkme un izsaukta “ātrā” palīdzība, pēc tam par izsaukumu būs jāmaksā?
Latvijas futbola izlases treneru korpusā jaunākā pozīcija ir mentālais treneris
23:03
Patversmē neapmierina higiēniskās prasības, jo nespējnieki sabāzti vienā istabā. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem
22:33
Cik tālu pavirzījusies lieta par ar dienesta telefona iespējamu izblēdīšanu Ģirģena vajadzībām?
21:57
Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien svin 85. dzimšanas dienu 3
Latviju šķērsos jaunas nokrišņu zonas. Kurās dienās snigs visvairāk? Prognoze nākamajai nedēļai
Mūžībā devies latviešu dziesminieks un jumiķis Haralds Sīmanis
“Nešaubījos, ka došos karot!” Jurko stāsts par kaujām līdz spēku izsīkumam un ko karam nodarīja korupcija 130
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
Ar 52 balsīm “par” – nolemts! Tiks no jauna veidots klimata un enerģētikas ministra amats 109
Krievi atvelk karaspēku no pilsētām iepretim Hersonai. Vai Ukrainas karavīri jau šķērsojuši Dņepru?
VIDEO. Rumānijā aizdedzies slavenais “Coca-Cola” Ziemassvētku auto
“No Kariņa neesmu dzirdējis nevienu vārdu par darbiem, kas valdībai būtu svarīgi,” norāda Jaunups 50
Valstij nodarīti zaudējumi teju miljona eiro apmērā: uzņēmuma vadītāju tiesās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas
Kam jāatmaksā dēla ņemtais kredīts, ja pats to vairs nevar izdarīt? Vai vecākiem?
Novembrī Ukrainas armija iznīcinājusi rekordlielu iebrucēju skaitu
“Mums jānodrošina, lai viņi uzvarētu!” Sabiedrotie palīdz Ukrainai
VIDEO. “Man likās – ja es to somiņu nenopirkšu, es nomiršu”: Elita Patmalniece ceļojumā tiek pie kārotā zīmola somas 3
Tomēr pieņem Juridiskās komisijas neatbalstītos grozījumus – veidos arī ministru biedru amatus
Līcīša feļetons: Šalom aleihem, Izraēla! Vai prezidenta Levita vizīte tur nebija untums?
Kur patiesībā tiek ražots jaunais Moskvičs, vai to vairs var saukt par krievu auto? 10
Sen nav zvanījis: Makrons cer tuvākajās dienās runāt ar Putinu 4
Beness Aijo kļuvis par Krievijas pilsoni. PMLP vērtēs Latvijas pilsonības atņemšanu viņam 62
VIDEO. “Liela daļa gan palika aiz svītras…” – grupas “Dzelzs vilks” solists Juris Kaukulis nāk klajā ar jaunumiem
Dabasgāzes lielvalsts Krievija paaugstina iedzīvotājiem gāzes un elektrības cenas jau otro reizi šogad 4
Vēstuļbumbu saņēmis arī Spānijas uzņēmums, kas ražo ieročus piegādēm Ukrainai 3
VIDEO. “Iespēra pa kājām, pa vēderu, pa galvu!”: kāds tētis pie Juglas vidusskolas, gribot pārmācīt sava bērna pāridarītājus, iekuļas lielās nepatikšanās 3
“To šuvu pati”: politiķe Sandra Kalniete pastāsta par savu tērpu, kas tika “karstasinīgi” apspriests soctīklos 9