Foto-Shutterstock

Agronoma padomi krūmmelleņu attīstībai un labai ražai 0

Krūmmellenes ir pretrunu pilns augs – aug barības vielām pieticīgās augsnēs, bet vajadzīgs liels organiskās vielas daudzums (virs 3,5%), nepieciešamas caurlaidīgas, viegla granulometriskā satura, tomēr mitras (ne slapjas, ne tādas, kas applūst) augsnes. Aktīvās veģetācijas laikā krūmmellenes necieš applūšanu, miera periodā to pāris dienas var izturēt. Šīs augsnes prasības varam nodrošināt, smilšainas augsnes ielabojot ar skābu kūdru, kam ir augsta ūdens ietilpība, vai arī audzējot tās kūdras purvos.

LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Cilvēki jau sāks mirt uz trepēm, ko tad darīs?”: mediķi un zinātnieki ceļ trauksmi – “lokdauns” jāievieš nekavējoties 152
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Ko valdība pēc deviņu stundu ilgām sarunām nolēma par kovida ierobežojumiem? 91
4 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
20 eiro mēnesī – potētajiem pensionāriem, bet ne visiem. Kuriem valsts sola pabalstu? 222
Nedēļa
Lasīt citas ziņas

Sausuma ietekme uz krūmmelleņu augšanu un ražošanu
Augu augšanu, attīstību, ražu un tās kvalitāti ietekmē daudzi faktori, tostarp šāgada nokrišņu trūkums. Sausums vasaras sākumā (pirms ogu ienākšanās) izraisa jauno dzinumu vīšanu, kavē dzinumu un ogu augšanu. Sausums veģetācijas periodā veicina ogu sažūšanu (čokurojas), lapu malu brūnēšanu un atmiršanu, sākot no lapu gala, barības vielu uzņemšanu (fosfora, kālija, kalcija, bora). Mitruma un barības vielu trūkuma dēļ augi pāragri izbeidz veģetāciju, kas samazina ziemcietību. Sausuma izraisīts stress jebkurā brīdī vasarā un rudenī (veģetācijas perioda beigās) samazina ziedpumpuru ieriešanos (tātad nākamā gada ražu). Ir pierādīts, ka spēcīga sausuma gadījumos pēcietekme novērojama vēl dažus turpmākos gadus.

Krūmmellenēm nepieciešama apūdeņošana
Krūmmellenes V. corymbosum ir daudzgadīgs augs ar seklu sakņu sistēmu. Seklās sakņu sistēmas dēļ krūmmellenes ir pakļautas sausuma izraisītam stresam, tāpēc nepietiekama mitruma apstākļos nepieciešama laistīšana. Mitrums augsnē krūmmellenēm jānodrošina no to ziedēšanas sākuma līdz pat ražas novākšanai. Optimāla mitruma nodrošināšana (laistīšana) visvairāk vajadzīga ogu veidošanās un nobriešanas fāzē (laikā no jūnija vidus līdz augusta beigām). Ziedpumpuru ieriešanās nākamā gada ražai notiek jūlija beigās, augusta sākumā, kas tiek traucēta, ja augsnē nepietiek mitruma. Krūmmellenes jālaista arī septembrī (ja nepieciešams), nepieļaujot augu ieiešanu ziemošanā sausā substrātā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja krūmmelleņu stādījumos nav uzstādīta laistīšanas sistēma (vēlamākā ir pilienveida laistīšana), spēcīga sausuma izraisītās sekas var redzēt pēc vairākām nedēļām, jo sākumā augs izmanto augsnē pieejamo ūdeni. Šogad ieguvēji varētu būt tie audzētāji, kuriem krūmmelleņu stādījumi ir kūdras purvos – šajos stādījumos augsnes apakšējos slāņos mitrums vēl ir augiem pieejams, ko nodrošina augstais gruntsūdens līmenis. Ar kūdru ielabotās minerālaugsnēs, kur gruntsūdens līmenis ir zems, ja stādījumus nav iespējams laistīt, situācija var būt sliktāka. Krūmmellenēm ogas var sažūt, var sākt atmirt dzinumi un zari.

Tomēr, neraugoties uz sausumu un intensīvo karstumu, stādījumos, kur var nodrošināt laistīšanu, krūmmellenes dod labas kvalitātes, lai gan ne augstu ražu.

Šogad ražošanas periods krūmmellenēm sākās daudz agrāk nekā parasti (pirmās ogas varēja lasīt jau jūlija pirmajā dekādē), ražošanas periods gan ir ievērojami īsāks.

Arī pārlieku liels mitrums kavē krūmmelleņu augšanu, jo augsne tiek sablīvēta (traucēta smalkās, sazarotās sakņu sistēmas darbība skābekļa trūkuma dēļ). Tāpēc arī ar laistīšanu (nepārtraukta laistīšana, kas sablīvē augsni) nevar aizrauties. Tāpat pārlieku liels mitrums rudenī (veģetācijas perioda beigās) neveicina augu nobriešanu un norūdīšanos, kas ietekmē augu ziemcietību. Pārlieku liela mitruma dēļ izskalojas vai tiek kavēta barības elementu uzņemšana augos. Tātad – augus laistām, bet nepārlaistām!

Laistīšana ir svarīgāka jauniem stādījumiem. Tiem ir seklāka sakņu sistēma nekā nobriedušiem augiem, tāpēc laistīšana jāveic biežāk. Jauniem augiem vidēji nepieciešams ap 2,5 l ūdens nedēļā (ja lietus to nenodrošina, ir jālaista). Nobriedušiem augiem vajag 4–8 l ūdens nedēļā. Jālaista pietiekami bieži, neļaujot augsnei kļūt pārāk sausai.

Šāgada situācijā augus laistīt bija vēlams vēlu vakarā vai ļoti agri no rīta, lai ūdens paspētu nokļūt līdz saknēm, nevis iztvaikot.

Zemas temperatūras bojājumi krūmmellenēm
Krūmmelleņu ražu būtiski ietekmē pavasara salnas (kā tas vietām bija novērojams šogad), bet rudens salnas ir maznozīmīgas. Bojājuma pakāpi ietekmē ziedpumpuru vai ziedu attīstības fāze, lapu skaits, kas pārklāj ziedus, temperatūra pirms sala un tā laikā, sala ilgums, vēja ātrums, mākoņainība un augsnes virsmas mitrums. Ir izpētīts, ka krūmmelleņu ziedi pilnzieda fāzē iet bojā jau 0–1,1 ºC temperatūrā, neatvērušies ziedi iet bojā -2 ºC, piebrieduši, bet vēl neatvērušies ziedpumpuri ir izturīgāki, tie iet bojā -6 ºC. Veģetatīvie pumpuri, kas sākuši plaukt (vēlā zaļo konusu fāze), -6 ºC stipri cieš vai iet bojā. Bojājumu struktūra liecina, ka lapu pumpuri briešanas un agrīnās augšanas fāzē ir jutīgāki nekā ziedpumpuri un var tikt bojāti temperatūrā, kas zemāka par -6 ºC. Pavasara salnās var ciest ziedpumpuri, ziedi, augļaizmetņi. Ogas var apsalt un pēc tam nobirt, var tikai iekrāsoties sarkanīgas, nedaudz deformēties, bet turpināt attīstīties un nogatavoties.

Zemas temperatūras bojājumi samazina krūmmelleņu ražu daudzos krūmmelleņu audzēšanas reģionos. Gaisa temperatūras negatīvā ietekme ir atkarīga no auga aklimatizācijas un deaklimatizācijas pakāpes. Bojājumi var būt rudenī, kad audi iziet aklimatizācijas (norūdīšanās) procesu, ziemas vidū, kad audi ir pilnībā aklimatizējušies, vai arī pavasarī – deaklimatizācijas laikā. Ziedpumpuru un dzinumu audiem aklimatizācija sākas oktobrī, bet maksimumu ziemcietībā tie var arī nesasniegt līdz pat decembrim vai janvārim. Ziedpumpuri deaklimatizāciju sāk drīz pēc ziemcietības maksimuma sasniegšanas, tādējādi ziedpumpuru bojājumi var rasties ziemas beigās vai pavasara sākumā. Krūmmellenēm ziemas sākumā bojātie ziedpumpuri nobrūnē un atmirst pirms veģetācijas perioda atsākšanās, toties ziemas beigās izraisītie sala bojājumi redzami, atsākoties aktīvai augu augšanai – pat spēcīgi cietuši pumpuri var sākt plaukt, tad atmirst, bet daļēji cietuši pumpuri var attīstīt dažus normālus ziedus, taču pēc tam attīstība apstājas.

Krūmmellenēm vēlamā temperatūra
Augu augšanu un attīstību ietekmē ne tikai zema gaisa temperatūra. Pierādīts, ka krūmmellenes īsu laiku var izturēt arī augstu gaisa temperatūru, pat līdz 50 ºC, bet lapu temperatūra, augstāka par 30 ºC, var būt cēlonis iekšējā ūdens deficītam, saules apdegumiem, hlorozei, floēmas un kambija atmiršanai, nevienmērīgai ogu nogatavošanai un vājai krāsošanai. Amerikāņu krūmmelleņu pētnieki atzīmē, ka starp krūmmelleņu šķirnēm pastāv atšķirība to karstumizturībā, piemēram, augsto krūmmelleņu šķirnes ‘Jersey’, ‘Elliot’ un ‘Rubel’ ir būtiski izturīgākas pret karstumu nekā šīs pašas sugas šķirnes ‘Spartan’, ‘Bluejay’ un ‘Patriot’. Tomēr tagad nevajadzētu stādīt trīs pirmās minētās šķirnes, jo ‘Jersey’ ir šķirne ar vēlu ienākšanās laiku, raža arī nav nekāda dižā (vismaz Lauksaimniecības fakultātē esošās kolekcijas stādījumā), savukārt ‘Elliot’ ir šķirne ar ļoti vēlu ogu ienākšanās laiku, tā ienākas vēlāk nekā ‘Chandler’ (normālos Latvijas klimatiskajos apstākļos varēsiet pagaršot pirmās ogas). Šķirņu izvēlei jāpieiet kompleksi, izvērtējot gan audzēšanas vietu, gan audzēšanas tehnoloģiju.

Augsto krūmmelleņu audzēšanai ideāla ir silta vasara ar temperatūru 20–25 ºC. Temperatūra ietekmē ne tikai krūmmelleņu ziemcietību, bet arī ogu garšu un ziedpumpuru diferencēšanos nākamā gada ražai. Pētījumos pierādīts, ka mazāk saldas un ar neizteiktāku aromātu ienākas ogas, ja to nogatavošanās laikā temperatūra ir zem 16 ºC. Tāds pats efekts ir, ja ogu ienākšanās laikā ir stiprs lietus vai pārmērīga laistīšana. Savukārt ziedpumpuru ieriešanos nākamā gada ražai veicina silts laiks (temperatūra robežās no 16 līdz 24 ºC), optimāls augsnes mitrums, pietiekams barības vielu daudzum

Ko darīt, lai saglābtu augus?
Šobrīd ieteicams nogaidīt – augam atmirstot, tas zaudē lapas, tādējādi saglabājot jau tā nelielās ūdens rezerves vēl dzīvajām lapām un zariem. Ja atmirusi ir visa virszemes daļa, pastāv iespēja, ka augs nākamā gada pavasarī (vai pat jau rudenī) tomēr var izdzīt jaunos dzinumus (ja sāk līt lietus). Ja daļa no dzinumiem un lapām vēl ir dzīva – tātad lapas spēj uzkrāt cukurus un, iespējams, augs varēs arī pārziemot. Ja augus vasaras vidū nogriezīs, tie arī ar ierobežotiem resursiem var izdzīt jaunos dzinumus, bet tādējādi tiek iztērēti visi barības vielu un ūdens resursi, tāpēc maz ticams, ka augs spēs norūdīties un pārziemot. Saprotu, ka gribam rīkoties nekavējoties, tomēr labāk ir sagaidīt nākamā gada pavasari un tad pieņemt lēmumu.

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops septembra numurā

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
RE
Reklāmraksts
Laukos
ETERNIT bezazbesta šīferis – droša izvēle ikvienai saimniecībai! 1
16 stundas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
Gatis Apsītis-Ozoliņš: “Kāpēc baļķiem cenas kāpušas?” 7
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izbraukuma vakcinācija šodien notiks Valkā un Aucē 14
1 diena
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Nākotne laukos pozitīva, ja pievēršas modernizācijai un robotizācijai!” Zemnieki dalās pieredzē 12
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Cilvēki jau sāks mirt uz trepēm, ko tad darīs?”: mediķi un zinātnieki ceļ trauksmi – “lokdauns” jāievieš nekavējoties 152
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Ko valdība pēc deviņu stundu ilgām sarunām nolēma par kovida ierobežojumiem? 91
4 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
20 eiro mēnesī – potētajiem pensionāriem, bet ne visiem. Kuriem valsts sola pabalstu? 222
Nedēļa
LE
LETA
Ziņas
Atklāts, kurš Ivo Fomina koncertā ziņoja par viltus spridzekli 32
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vai patiešām banānus? Noskaidrots, pēc kā garajās rindās “Lidl” veikalos Latvijā stāvējuši pircēji 97
1 diena
Lasīt citas ziņas
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
“Ir pašvaldības, kurām nemaz neinteresē, ko bērni ēd!” Kas notiek skolu un bērnudārzu ēdnīcās? 10
6 dienas
UG
Uldis Graudiņš

Laukos
Aizvadītās vasaras ekstrēmie dabas apstākļi ietekmēja visus lauksaimniekus. Kādu augļu un dārzeņu ražu izdevies šosezon izaudzēt? 3
Nedēļa
MS
Māra Skrīvele
Laukos
Neviena šķirne nav bez trūkumiem. Augļkopju pieredze un novērojumi par dažu ābeļu šķirņu audzēšanas īpatnībām 1
10. oktobris, 2021
MB
Māra Bērziņa
Laukos
Augu slimību un kaitēkļu izplatība oktobrī. Kādi aizsardzības pasākumi jāveic?
9. oktobris, 2021
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Mājražotāju skaits pēdējo pāris gadu laikā krietni audzis. Kas to sekmējis? 2
9. oktobris, 2021
LE
LETA
Laukos
Codē atklāts nelegāls gaļas produktu ražošanas uzņēmums, kas produkciju piegādājis daudzviet Latvijā 18
8. oktobris, 2021
LE
LETA
Ziņas
No ceturtdienas uz četrām nedēļām Latvijā spēkā stāsies stingrais “lokdauns” 159
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ko valdība pēc deviņu stundu ilgām sarunām nolēma par kovida ierobežojumiem? 91
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Lokdauna” ieviešanai Latvijai būs jāaizņemas papildus finanšu līdzekļi, atklāj Kariņš 31
1 stunda
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Atstādināt var, atlaist – nereāli! Kamēr nav pabeigts kovida likums, darbinieki ir neaizsargāti 45
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Atklāts, kurš Ivo Fomina koncertā ziņoja par viltus spridzekli 32
6 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Sēdes laikā ministri zvaigāja par akadēmiķiem, cēla pie deniņiem pirkstus un grozīja, uzvedās kā skolasbērni! Egila Līcīša feļetons 8
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
SPKC: Latvija ir pirmajā vietā pasaulē pēc saslimstības ar Covid-19 tempa 94
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mācības lokdaunā: pagarināts brīvlaiks, daži klātienē, daži attālināti 8
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Cilvēki jau sāks mirt uz trepēm, ko tad darīs?”: mediķi un zinātnieki ceļ trauksmi – “lokdauns” jāievieš nekavējoties 152
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
“Latvenergo” finanšu direktors Guntars Baļčūns: “Latvijas patērētajiem šobrīd ir izdevīgāk veļu mazgāt brīvdienās un naktīs” 47
Intervija 1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vai patiešām banānus? Noskaidrots, pēc kā garajās rindās “Lidl” veikalos Latvijā stāvējuši pircēji 97
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Speciālists skaidro, kāpēc šobrīd tik strauji pieaug gāzes un elektrības cenas. Cik ļoti tās vēl kāps? 40
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte: “Jā, es “iebliezu” to poti!… Biju “antivakseru” statusā” 90
1 diena
LB
Laura Blumberga
Praktiski
Pašiem savs “citplanētietis”: trausls, bet plēsējs – ūdens iemītnieks aksolotls 4
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Spridzeklis kultūras namā, jāevakuējas!”: Ivo Fomina koncerts Tukumā noslēdzas neplānoti. Aizdomas par apzinātu kaitniecību 40
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Šī ir dubultslodze, kas situāciju ļoti sarežģī”: Stradiņa slimnīcas ārsti paredz ļoti smagu nākamo nedēļu 31
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Ir tiešām cilvēki, kas profesionāli pelna ar to naudu”: kā tiek “ražota” dezinformācija par Covid-19 160
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Lokdauna” ieviešanai Latvijai būs jāaizņemas papildus finanšu līdzekļi, atklāj Kariņš 31
23:26
LE
LETA
Ziņas
Valdība pagaidām nav spriedusi par iespēju “lokdaunu” atcelt pirms 15.novembra 2
23:16
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Pagaidām nav gaidāmi kādi būtiski ceļošanas ierobežojumi 9
23:13