Vietām pazudušas “bio miskastes”, iemesls – banāls. “Lai izmestu mizas, ir jāpērk speciāli maisiņi?” 1
Rīgas iedzīvotāji tiek aktīvi mudināti šķirot bioloģiskos atkritumus un dzīvot “zaļāk”, taču praksē šī sistēma nereti izrādās formāla un neērta – par to liecina arī kāds ieraksts vietnē “X”, kur @SaulesNav raksta: “Prasu mājas saimniekam, kur pazudusi bio miskaste. Atbilde: atkritumu vedēji ziemā tās izved reti, saturs sasalst, nekrīt ārā, atstāj tādu pašu un aizbrauc. Tāpēc pa ziemu nebūs. Ko par to var teikt @RigasDome?”
Komentētāji kopumā ir nepamierināti ar sistēmu kā tādu: “Ne pirmā un pat ne otrā problēma ar bio konteineriem. Tiešām neienāk prātā, ka kaut kas tur nav kārtībā?”
Kādam citam ir viedoklis: “Visa tā ņemšanās ar bio miskastēm Rīgā ir pilnīga māžošanās.”
Tikmēr Rīgas dome ir atbildējusi uz šo ierakstu šādi: “Labdien! Mājas apsaimniekotājs nedrīkst novākt konteineru. Lai atkritumi stipra sala laikā neiesaltu konteinerā, ieteicams tos izmest papīra vai biokompostējamos maisiņos. Atkritumu apsaimniekotāji piedāvā arī ieklāt konteinerā lielo biokompostējamo maisu. Ja neizdodas panākt, ka nama pārvaldnieks uzliek atpakaļ konteineru, aicinām atsūtīt ziņu uz epastu [email protected], norādīt adresi un aprakstīt situāciju.”
Uz šāda satura atbildi sabierībai radušies arī loģiski jautājumi: “Proti, lai izmestu gurķu un kartupeļu mizas, ir jāpērk kādā rūpnīcā, speciāli šim mērķim ražoti papīra maisiņi? Tas tiešām beigās sanāk zaļi?”
Rodas pamatots jautājums: vai šāda sistēma patiešām ir videi draudzīga, ja tās ieviešana balstās uz citu jaunu preču ražošanu un iedzīvotāju papildu apgrūtināšanu?
Pieredze no iepriekšēja gada, tāpec šogad uz ziemu novākts.
— SaulesNav (@SaulesNav) December 19, 2025
Proti, lai izmestu gurķu un kartupeļu mizas, ir jāpērk kādā rūpnīcā, speciāli šim mērķim ražoti papīra maisiņi? Tas tiešām beigās sanāk zaļi?🙄
— Mareks Geistarts🇺🇦 (@MareksGeistarts) December 19, 2025
Bioloģiskie atkritumi (bieži dēvēti arī par bio atkritumiem) ir atkritumi, kas dabiski noārdās — piemēram, pārtikas paliekas (augļu un dārzeņu atliekas, olas čaumalas, kafijas biezumi), dārza atkritumi (lapas, zāle, augi) un citi organiskie materiāli.
Šie atkritumi tiek savākti atsevišķi, jo to pārstrāde ļauj samazināt kopējo atkritumu apjomu; tie var tikt pārstrādāti kompostā vai enerģijā; šķirošana samazina izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu.
Tā sauktie brūnie konteineri Rīgā ir obligāti visās daudzdzīvokļu mājās, kurās ir vairāk nekā 10 dzīvokļu. Konteiners tiek izvietots pie daudzdzīvokļu mājas atkritumu koneineru vietā.
Līdz šim šķirošana bija brīvprātīga un bioloģisko atkritumu šķirošana veidoja mazāk par 5% no visiem atkritumiem. Obligātā šķirošana paredz uzlabot šos rādītājus un samazināt izmaksas.
Kas jāliek brūnajos konteineros
BIO konteineros var mest: pārtikas un augļu/dārzeņu paliekas, kafijas un tējas biezumus (bez maisiņiem), dārza atkritumus (lapas, zāle, mazi zari), istabas augu atkritumus
Nedrīkst mest: plastmasas maisus, iepakojumus, dažādus materiālus (piem., kaķu pakaišus), lielus koka gabalus vai stumbrus.
