Kaspars Kovaļenko: Putnu audzēšanā jāņem vērā arī infekcijas slimību risks 5

Autors: Kaspars Kovaļenko, Dr. med. vet., Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns, profesors

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķim Laurim Reinikam dzejnieces Magones Šutovienes dēļ jāsarkst: “Tas bija tā! Man gribējās kartupeļu maisu uzvilkt galvā…” 133
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Zināms, ko daudzu iemīļotā ziņu moderatore Arta Skuja dara pēc darba pazaudēšanas TV3 18
7 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Ja to jau paveica abas mūsu kaimiņvalstis, tad labas cerības ir arī mums 93
13 stundas
Lasīt citas ziņas

Vairums cilvēku ikdienā nemaz neaizdomājas par to, kādas infekcijas slimības ir sastopamas putnos, tai skaitā mājputnos. Ātrumā uzskaitot ir vairāki desmiti bīstamu slimību. Katru no tām jāmāk atpazīt, bet diemžēl praksē putnu infekcijas slimības pēc klīniskajām pazīmēm vien bieži ir grūti noteikt.

Reti kad iedomājamies par to, ka jānovērtē ir ne tikai eksterjers vai produktivitāte, bet arī izturība (rezistence) pret dažādām infekcijas un invāzijas slimībām. Savvaļā mītošajos putnos mājputniem bīstamo infekcijas slimību klāsts ir gana plašs, tāpēc mājputnu un savvaļas putnu savstarpējo kontaktu ir jānovērš, cik vien tas ir iespējams.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nedaudz no vēstures
Dzīvnieku audzēšana dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu vai zinātniskāk – proteīna ieguvei ir daļa no lauksaimniecības, kas, atskatoties vēsturē, ir vismaz 11000 gadu sena. Pirmie dzīvnieki, ko domesticēja (pieradināja) cilvēki, bija vilki (Canis lupus), kas laika gaitā evolucionēja par mūsdienu 190 suņu šķirnēm (Canis lupus familiaris).

Pēc senākajām arheoloģiskajām liecībām, tas notika vismaz pirms 15000 gadu. Ilgi suņus izmantoja kā palīgu medībās, galvenokārt, tādēļ, ka gandrīz viss dzīvnieku izcelsmes proteīns tika iegūts tieši medību procesā ar atsevišķiem izņēmumiem. Tā bija divu sugu simbioze, kas nodrošināja abu sugu izdzīvošanu. Salīdzinot vilku un suņu skaitu, ir skaidri redzams, kurai pasugai paveicās.

Aitas cilvēki iemanījās pieradināt vien 11000 gadus senā pagātnē, bet kazas, govis un cūkas aptuveni 500 gadus vēlāk un tas sniedza arī lielu ieguldījumu pirmatnēju pilsētu attīstībā, jo paredzama pārtikas ieguve ļauj cilvēkiem mainīt kultūru no klejotāju kultūras uz vietsēdības kultūru, kas savukārt veicināja tālāku, strauju kultūras, zinātnes un mākslas attīstību.

Protams, domestikācijas process ar to neapstājās un patiesībā tas turpinās joprojām. Interesanti šķiet tas, ka rakstība Šumēras civilizācijā pastāvēja jau aptuveni 1500 gadus, bet vistas, vēl joprojāmnebija domesticētas.

Agrākās liecības par vistu domestikāciju Āzijā ir aptuveni 4000 gadus senas. Protams, dzīvnieku domestikācija visticamākais nenotika momentāni, bet gan bija pakāpeniska, adaptējot pieradinātas sugas jaunajiem dzīves apstākļiem un mijiedarbībai ar cilvēkiem.

Cilvēki arī pielāgojās jaunajiem apstākļiem, piemēram, mutācijas, kas nepieciešamas, lai piena laktozi (piena cukurs) varētu šķelt ilgāk, nevis tikai periodā, kamēr uzturā tiek lietots mātes piens, parādījās aptuveni ap kazu un govju domestikācijas laiku, kas loģiski ir izskaidrojams ar piena izmantošanu uzturā.

Infekciju slimību pārnešana
Cilvēku un dzīvnieku apzinātas un neapzinātas mijiedarbības rezultātā notika arī infekcijas slimību starpsugu pārlēkšana, kas dažos gadījumos noveda atsevišķas cilvēku grupas līdz izmiršanai. Raugoties uz zīdītājiem, tai skaitā cilvēku, mēs redzam to, ka bioloģiski, fizioloģiski un anatomiski mēs patiesībā esam ļoti līdzīgi, tāpēc arī daudzu infekcijas slimību ierosinātāju sugu robežu pārvarēšana nav nemaz tik apgrūtinoša. Arī cilvēki ir kalpojuši par vairāku zoonotisku infekcijas slimību izplatītājiem un rezervuāriem, piemēram, tuberkulozes ierosinātājs liellopos, iespējams nonācis, pateicoties mums un liellopu domestikācijai.

Putni, tai skaitā mājputni ir attālāki radinieki cilvēkiem un citiem zīdītājiem. Tas arī izskaidro to, kāpēc no putniem uz cilvēkiem un otrādi infekcijas slimības pārceļoretāk, nekā zīdītāju starpā.Protams, ir vairāki infekcijas slimību ierosinātāji, kas ir kopīgi gan zīdītājiem, gan putniem, kaut vai tās pašas salmonellas vai gripas vīruss. Bet principā putnu anatomija un fizioloģija atsevišķos parametros ļoti atšķiras no cilvēka.

Kaut vai ķermeņa temperatūra cilvēkam normāli ir ap 37.0°C (±0,5°C, variē atkarībā no vecuma), savukārt putniem 38-42°C. Protams arī putnu vidū ir sugas, kas spējīgas dzīvot, neizrādot nekādas hipertermijas pazīmes pat, ja ķermeņa temperatūra sasniedz 47°C.

Atšķiras arī putnu imūnsistēmas funkcijas un vairāki imunitātes mehānismi, elpošana, gremošanas sistēma, reproduktīvā sistēma utt. Putni savā būtībā ir dinozauru evolucionārā zara turpinātāji un to tuvākie, joprojām dzīvojošie, radinieki ir krokodili, bruņurupuči un ķirzakas, līdz ar to vairākas infekcijas slimības ir kopīgas putniem un reptiļiem.

Salīdzinot, piemēram, putnu baku vīrusu ģenētisko kodu ar citu dzīvnieku baku vīrusiem, var redzēt arī to evolucionāro attīstību un radniecību un var secināt, ka putnu baku vīrusa tuvākais radinieks ir krokodilu baku vīruss, vēlreiz apstiprinot putnu un reptiļu radniecību.

Jāapzinās infekcijas slimību risks
Ātrumā uzskaitot ir aptuveni 15 bīstamas virusālas (Ņūkāslas slimība, Putnu gripa, Mareka slimība utt.), vairāki desmiti bakteriālas,fungālas (mikroskopisko sēņu) un parazitāras slimības, kas ir sastopamas mājputnos. Katru šo slimību jāmāk atpazīt, bet diemžēl praksē putnu infekcijas slimības pēc klīniskajām pazīmēm vien bieži ir grūti noteikt. Ir nepieciešama detalizēta laboratoriskā izmeklēšana, nosakot slimības ierosinātāju.

Savvaļā mītošajos putnos mājputniem bīstamo infekcijas slimību klāsts ir gana plašs, tāpēc mājputnu un savvaļas putnu savstarpējo kontaktu ir jānovērš, cik vien tas ir iespējams. Reizēm varbūt liekas, bet kā tad vistas līdz mūsdienām ir nodzīvojušas, ja visapkārt ir dažādas infekcijas slimības, kas tās var nonāvēt vai būtiski ietekmēt to produktivitāti?

Šeit jāsaprot, ka vistas, ko mūsdienās izmantojam olu un gaļas ieguvei, 4000 gadu laikā ir būtiski mainījušās un lielākoties, selekcionējot vistas vai citus mājputnus, reti kad iedomājamies par to, ka jānovērtē ir ne tikai eksterjers vai produktivitāte, bet arī izturība (rezistence) pret dažādām infekcijas un invāzijas slimībām.

Rūpīgas biodrošības ievērošanas ieguvumi
Visticamāk, 99% gadījumu mājputnu kontakts ar savvaļas putniem neko ļaunu nenodarīs, bet diemžēl 1% var izraisīt neatgriezeniskas sekas, kas var beigties ar saimniecības likvidēšanu, jo vairākus infekcijas slimību ierosinātājus no saimniecības, pēc to iekļūšanas tur, vairs nav iespējams izskaust pat pēc ļoti rūpīgas novietnes tīrīšanas un dezinfekcijas.

Tāpēc vienmēr veterinārārsti uzsver par rūpīgas biodrošības ievērošanu. Diemžēl daudziem putnu audzētājiem šis vārds ir kā tāds “bubulis”, ar ko Pārtikas un veterinārais dienests baida, bet diemžēl bez biodrošības mēs nevaram cerēt uz augstu produktivitāti un veselīgu ganāmpulku un tas attiecas ne tikai uz mājputnu audzēšanu, bet arī uz liellopu, aitu, kazu u.c. lauksaimniecisko dzīvnieku audzēšanu.

Cūkkopības industrija bija spiesta pielāgoties jaunajiem apstākļiem, kad valstī izplatās Āfrikas cūku mēris un neviena vien saimniecība šī iemesla dēļ ir likvidēta. Patiesībā līdzīgas prasības kā cūku saimniecībās būtu jāievēro arī pārējās lauksaimniecisko dzīvnieku audzēšanas nozarēs, tas samazinātu medikamentu,tai skaitā antibiotiku patēriņu, paaugstinātu produktivitāti un peļņu. Ideāls scenārijs, manuprāt, būtu: augsti produktīvi dzīvnieki, maksimāli augstos labturības apstākļos, pie maksimāli augstas biodrošības. Rezultāts būtu pārsteidzošs labā nozīmē.

Dažkārt izskan apgalvojums, ka pie infekcijas slimību izplatīšanas vai pavairošanas ir vainojamas lielās saimniecības.Šeit jāatzīmē, ka,infekcijas slimības ierosinātājam iekļūstot lielā saimniecībā, pastāv lielāka iespēja, ka ierosinātājs atradīs uzņēmīgu dzīvnieku, un līdz ar to infekcija strauji izplatīsies, paralēli mutējot un pielāgojoties. Šādi uzliesmojumi pasaulē ir novēroti vairākkārt.

Bet vērtējot problēmu kopumā, ir jāsaprot, ka, lai saražotu putnu gaļu vai olas kaut vai tik pat, cik pašlaik, ir nepieciešams aptuveni tāds pats dzīvnieku daudzums, lai gan, ja izvēlētos intensīvāku audzēšanas tehnoloģiju un ievērotu gan biodrošību, gan labturību, iespējams pietiktu ar stipri mazāku putnu daudzumu. Savukārt, ja mēs putnus no lielajām punu audzēšanas saimniecībām izdalītu pa daudzām mazajām saimniecībām un iedalītu dažus putnus katrai ģimenei, diez vai ar esošo putnu skaitu pietiktu, jo ne turēšanas apstākļus, ne šķirnei atbilstošu barošanu katrs jaunais dzīvnieku īpašnieks nevarētu nodrošināt.

Taču šeit parādās vēl viens risks – palielinās mājputnu izkliede un kontakts ar savvaļas putniem, kas rezultētos ar nelieliem infekcijas slimību uzliesmojumiem vienlaikus vairākās vietās, kā rezultātā mutāciju, rekombināciju un infekcijas izplatīšanās reģions palielinātos.

Pieaugtu cilvēku saslimstība ar salmonelozi un kampilobakteriozi un parādītos virkne citu problēmu, tai skaitā antimikrobiālās rezistences veidošanās, jo bakteriālas infekcijas slimības bieži vien izvēlas ārstēt ar antibiotikām, pret kurām arvien biežāk novēro baktēriju rezistenci, kā rezultātā reizēm pat vienkāršu infekciju ārstēšana vairs nav iespējama un nākotnē šī aina izskatās arvien pesimistiskāka, ja viss turpināsies kā tagad.

Vēl pastāv mīts, ka laukos vai bioloģiski audzēti dzīvnieki retāk kalpo kā cilvēkiem bīstamu infekcijas slimību pārnēsātāji.Patiesībā ir nedaudz savādāk, jo vienīgi augstos biodrošības apstākļos ir iespējams samazināt dažādu patogēnu sastopamību saimniecībā.

SAISTĪTIE RAKSTI

Diemžēl nav cita veida!Protams, arī vakcinētu cāļu iepirkšana no saimniecībām, kas ir brīvas no bīstamām infekcijas slimībām var pasargāt no nevēlamas dzīvnieku mirstības, par kuru ir dzirdēts diezgan bieži, it īpaši, ja saimniecība iepērk dzīvniekus no apšaubāmiem tirgotājiem.

Viennozīmīgi neapgalvoju, ka mazās, vidējās vai lielās saimniecības ir ļaunuma sakne, problēmas izriet no nezināšanas, neuzmanības, slinkuma un apstākļu sakritības. Kopā mēs varam uzlabot cilvēku un dzīvnieku veselību, lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāti un līdz ar to arī saimniecības rentabilitāti.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Tuvākajos mēnešos varētu pieaugt maizes un miltu izstrādājumu cenas. Kā to skaidro eksperti? 12
9 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Karstākajā ražas laikā Sakņu paviljons bēdīgi stāv pustukšs. Uz kurieni “pārcēlies” iecienītais paviljons? 34
3 dienas
IR
Ilmārs Randers
Laukos
“Līdzšinējā “lopu tehnoloģija” ir ļoti neefektīva zemes izmantošanas ziņā.” Saruna ar Edgaru Ružu 26
3 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Posts un neraža! Madonas novadā lācis pamatīgi izpostījis biškopības saimniecību 35
6 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķim Laurim Reinikam dzejnieces Magones Šutovienes dēļ jāsarkst: “Tas bija tā! Man gribējās kartupeļu maisu uzvilkt galvā…” 133
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Zināms, ko daudzu iemīļotā ziņu moderatore Arta Skuja dara pēc darba pazaudēšanas TV3 18
7 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Ja to jau paveica abas mūsu kaimiņvalstis, tad labas cerības ir arī mums 93
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Paparaci “pieķēruši” Keitu Midltoni ikdienā. Lūk, kā hercogiene izskatās, kad “darba laiks” ir beidzies 20
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Cerības uz nedēļas nogali! Bricis atklāj, kā tuvākajās dienās mainīsies laiks
7 stundas
Lasīt citas ziņas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Daudzi saimnieki saka, ka kartupeļu ražas šogad ir katastrofa. Tupeņu cenas ir dubultā un nekas neliecina, ka tās varētu samazināties 25
6 dienas
LE
LETA
Laukos
“Zemnieku saeima”: Provizoriskais dārzeņu ražas zudums šogad varētu būt apmēram 30% 15
Nedēļa
Ieva Ēvalde
Laukos
Aitu sūkalu želejkonfektes, ēdamas kafijas glāzītes, circeņu milti – “Riga Food” šogad piedāvā sevišķi plašu jaunradītu produktu klāstu 10
11. septembris, 2021
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Nav ļaunuma bez labuma!” MKPC apmāca meža īpašniekus un aizstāv viņu intereses 2
8. septembris, 2021
Inita Šteinberga
Ziņas
Šogad sēnes pašas lec groziņos – spēj tik lasīt. Kā to pareizi darīt, lai nenodarītu tām pāri? 5
7. septembris, 2021
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
“Tā ir totāla šmaukšanās!” Atsevišķi tirgotāji krāpjas ar zemāku PVN 30
6. septembris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Kad var iestāties krahs? Veselības ministrijas pārstāve skaidro, kāds ir Latvijas pandēmijas plāns 62
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Pfizer” un “BioNTech” paziņo, cik veciem bērniem droša viņu Covid-19 vakcīna 52
7 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
ASV augstākā militārpersona bažījās par Trampa psihisko stabilitāti 14
2 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Kad sarkanbaltsarkanā standartā ietinies brīvības cīnītājs no 80. gadiem skaļrunī sauca – vai par tādu valsti mēs stāvējām uz barikādēm? Egila Līcīša feļetons 6
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Zināms, ko daudzu iemīļotā ziņu moderatore Arta Skuja dara pēc darba pazaudēšanas TV3 18
7 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. Gundegas Skudriņas vērienīgais gastronomijas piedzīvojums pulcē vietējās slavenības 9
5 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Brīžiem nespēlēju tā, kā gribēju. Bet šī bija laba cīņa,” Ostapenko pēc spēles 2
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Cerības uz nedēļas nogali! Bricis atklāj, kā tuvākajās dienās mainīsies laiks
7 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Pavļuts dubultspriedzē. Kurš vilks slēpjas ūdeļādā? Nedēļas notikumu apskats 19
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nelikumīgi Latvijas-Baltkrievijas robežu šķērsojušo imigrantu mobilajos tālruņos konstatēta bērnu pornogrāfija 30
1 diena
RR
Rebeka Rogale
Praktiski
Baltijas mājokļa dizains Londonā. Kā tiks prezentēta mūsu gaume?
1 diena
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 20. līdz 26.septembrim: pārstāda peonijas, apgriež ziemcietes, novāc kartupeļus
15 stundas
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Latvijā aug otrs miljardu vērtais uzņēmums 12
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
VIDEO. Talantīgā latviešu aktrise Ilze Vazdika atklāj, ko domā par vakcinēšanos: “Tas viss tracina!” 213
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķim Laurim Reinikam dzejnieces Magones Šutovienes dēļ jāsarkst: “Tas bija tā! Man gribējās kartupeļu maisu uzvilkt galvā…” 133
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Paparaci “pieķēruši” Keitu Midltoni ikdienā. Lūk, kā hercogiene izskatās, kad “darba laiks” ir beidzies 20
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Izdevies iemūžināt vienus no greznākajiem mazputniņiem Latvijā, kurus nevar sastapt pilsētas vidē 24
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Līga Rubine: Pandēmija liek transformēties gan pasākumu rīkotājiem, gan pārdevējiem
23:01
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Kad sarkanbaltsarkanā standartā ietinies brīvības cīnītājs no 80. gadiem skaļrunī sauca – vai par tādu valsti mēs stāvējām uz barikādēm? Egila Līcīša feļetons 6
22:21
LE
LETA
Ziņas
EM rosina atļaut bērniem līdz 12 gadu vecumam saņemt pakalpojumus “zaļajā” režīmā, ja viņus pavada vakcinēti pieaugušie 3
22:13