Latvijā
Praktiski

Keramiķis – uguns cilvēks. Ciemos pie keramiķes Ingrīdas Žagatas Duntē0

Podnieka arods, kas ir viens no senākajiem cilvēces vēsturē, savu aktualitāti nav zaudējis arī mūsdienās. Tam ir vienkāršs skaidrojums – podnieka roku apglāstītajiem un cepļa ugunī rūdītajiem māla podiem, bļodām un krūzēm piemīt maģiska pievilcība. Kopš bērna kājas māla pasaule ir tuva keramiķei Ingrīdai Žagatai, kura rosīgi darbojas savā darbnīcā “Cepļi” Duntē, Vidzemes jūrmalas piekrastē.

Sievietes bija pirmās

Māksliniece saka – māls viņu esot izvēlējies jau 12 gadu vecumā un joprojām nelaižot vaļā. Podniecība ir viņas dzīves aicinājums un iztikas avots. – Mācoties Mārupes vidusskolā, darbojos keramikas pulciņā. Tur varēja ne tikai lipināt māla figūriņas, bet arī apgūt podu virpošanas tehniku, kas bija diezgan reta iespēja, jo daudzās skolās keramikas pulciņš bija, bet podnieka virpa – tikai retajā, – atceras Ingrīda Žagata un piebilst, ka pret māla apstrādi izturējusies nopietni un atbildīgi. Tā nebūt nav bijusi tikai bērnišķīga aizraušanās, tāpēc notikumi tālāk risinājušies likumsakarīgi – pēc pamatskolas beigšanas iestājusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, kā arī meistarību papildinājusi vairākās radošajās darbnīcās. – Ļoti svētīga bija prakse pie vecmeistara Jūlija Bogdana no Dundagas. Viņš atklāja daudz būtisku nianšu par mālu, ierādīja tā apstrādes senās tehnoloģijas.

Ingrīda nosmej, ka māla trauku lipināšana sievietēm jau esot ierakstīta ģenētiskajā kodā. Viņas bijušas pirmās, kas no šā dabiskā materiāla uzmeistarojušas podus un bļodas, lai būtu kur ielikt ēdienu. Sievietes bija atbildīgas par pavardu un savējo pabarošanu, tāpēc nekas cits neatlika kā izdomāt, no kā varētu gatavot traukus. Taču vīriešiem piederot podnieka ripas izgudrotāja gods. – Vīrieša loģiskais prāts vienmēr grib kaut ko racionalizēt, – spriež keramiķe. – Piemērs nav tālu jāmeklē. Mans dēls piedāvā simt un vienu ideju, kā es varētu uzlabot darbu. Piemēram, krūzēm veidot neierastus snīpjus, kas vairāk līdzinās atverei. Esmu konservatīvs cilvēks, taču dažus ieteikumus esmu atzinusi par vērā ņemamiem.

Keramiķa darbs esot smags un modernajam cilvēkam pat neizprotams. Skatoties, kā Ingrīda kurina malkas cepli, daudziem esot pārsteigums, ka tas notiek šodien. – Izmantoju priedes un egles malku, jo skujkoki deg ar garu liesmu, ātri sadeg un neveido ogles. Tas ir svarīgi, citādi, kurtuvē sablīvējoties oglēm, cepļa apakšā būs liels karstums, bet augšpusē nebūs vajadzīgās temperatūras. Tā jākāpina pakāpeniski – stundā ne vairāk par 70 grādiem. Ja temperatūra jau pašā sākumā būs ļoti augsta, trauki strauji uzkarsīs un var saplaisāt.

Kad jautāju, kas ir grūtākais virpojot, keramiķe atbild – iecentrēt māla pikuci. Protams, jāpārzina vēl daudz citu gudrību. Ingrīda esot dzirdējusi sakām – lai arī kāda būtu joma, kurā grib iegūt meistarību, tai jāveltī 10 000 darba stundu. Taču mūsdienās daudzi nav gatavi tik lēnam ceļam uz meistarību, rezultātu grib šodien un šeit.

 

Japānas ietekme

Iesākumā Ingrīda Žagata izmantojusi tikai Latvijas mālu (to joprojām iegādājas Jelgavas keramikas fabrikā), no kura veidotos traukus pārklājusi ar glazūru. Šo laikposmu viņa dēvē par krāsaināko savā radošajā biogrāfijā, jo tagad pievērsusies svēpētajai jeb melnajai keramikai. Tas tāpēc, ka mākslinieci vairāk par krāsu interesējusi forma.

Pēdējos desmit gadus keramiķe paralēli vietējam mālam strādā arī ar Vācijā ražoto akmensmasu, kas ir blīvāka un izturīgāka par mālu, to apdedzinot par 200 grādiem augstākā temperatūrā. No akmensmasas veidotie trauki labi pacieš regulāru mazgāšanu trauku mazgājamajās mašīnās, tāpēc Ingrīdai Žagatai pieaudzis dažādu sabiedrisko ēstuvju pasūtījumu skaits. Tagad viņa darina kausus un biķerus “Valmiermuižas alum”, viņas meistarotie trauki kalpo vairākās vīna studijās un kafejnīcās, ir nopērkami mākslas salonā “Saules laiva” un citviet.

Gaišajā un plašajā darbnīcā keramiķe parasti strādā viena, taču cepļa dedzināšanas laikā lauku mājā sarodas gan amata brāļi, gan interesenti. – Man, trauslai sievietei, vienai nav pa spēkam divas diennaktis mest malkas pagales krāsns mutē un pieskatīt uguni. Vajadzīgi vismaz pieci seši palīgi, – skaidro keramiķe un piebilst, ka kuru katru pie cepļa kurināšanas arī nevarot laist. – Malkas ceplī termometra nav, podniekam jādarbojas uz izjūtu. Jāskatās ugunī un jāsaprot, jāmet nākamā pagale vai nē. Ir jāprot runāt ar uguni, jābūt uguns cilvēkam.

Pirmajos gados Ingrīda māla traukus apdedzinājusi tikai elektriskajā krāsnī, bet nu to dara arī divos no ķieģeļiem mūrētos cepļos. Viens tapis pēc viduslaiku parauga, otrs – anagama – uzmūrēts līdzīgs Japānā noskatītiem cepļiem. Tie sastāv no diviem keramikas apdedzināšanas kambariem, kuri novietoti pakāpienveidā viens aiz otra un ir savstarpēji savienoti ar uguns ejām. Anagamā iespējams uzturēt augstāku temperatūru nekā parastajā ceplī, turklāt uguns nestie pelni ar to sastāvā esošajiem oksīdiem podus pārklāj ar skaistu mirdzumu. Tāpēc keramikas trauku virsmas spīdumam nav vajadzīgas ķīmiski veidotas glazūras.

Atgriežoties no radošā komandējuma Uzlecošās saules zemē, kur sadarbojusies ar japāņu māksliniekiem, Ingrīda Žagata ne vien “Cepļos” uzmūrējusi anagamu, bet arī ierīkojusi savu darbu galeriju. – Hokaido salā, kuru par savu dzīvesvietu izvēlējušies daudzi japāņu mākslinieki, gandrīz pie katras darbnīcas ir galerija. Tā iespaidā nodomāju – kāpēc lai es arī neierīkotu galeriju meža vidū.

Dabiskā pievilcība

Keramikas izstrādājumu viens no lielākajiem plusiem – tie darināti no dabiska materiāla. Šajos traukos ēdiens vai dzēriens ilgāk saglabājas silts. Jāpiemin arī mīnuss – samērā zema mehāniskā izturība. Ja ar māla traukiem apietas nevērīgi, tajos ātri vien var izsist robus vai saskrāpēt glazūru. – Muzejos esmu redzējusi senus māla podus, kas ir pat sastīpoti ar metāla stieplīti. Tas liecina, ka agrāk cilvēki šos traukus uzskatījuši par vērtību, nevis, uzrodoties pirmajai plaisai, tos izmetuši.

Māksliniece stāsta, ka viņa ikdienā lietojot tikai māla traukus, tāpēc nevarot salīdzināt, vai ēdiens ir garšīgāks, ja to ēd no māla vai cita materiāla trauka. – Māla krūzei ir kāda būtiska priekšrocība – dzēriens ilgāk saglabājas silts, turklāt krūzi iespējams noturēt rokās un pat tās sasildīt, – novērojusi keramiķe.

Kaut Ingrīda Žagata ir ļoti pamatīgi iepazinusi māla dabu, kļūdīties gadījies arī viņai. Reiz no cepeškrāsns izņēmusi karstu māla podu un gandrīz tūlīt palikusi zem auksta ūdens strūklas. Trauks sašķīdis drumslās, jo neizturēja strauju temperatūras maiņu. – Trauku tapšanas brīdī manī ieslēdzas praktiskais latvietis. Visam, ko taisu, primārā ir funkcija, un tad nāk klāt estētika, – savas radošās darbības kodu atšifrē keramikas mākslas meistare.

Padomi

• Keramikas izstrādājumus nedrīkst likt uz atklātas liesmas un karstas plīts virsmas. Ja sautējumu gatavo māla podiņā, tas jāievieto aukstā cepeškrāsnī, lai trauks uzsiltu pakāpeniski.

• Māla puķupodus un vāzes nedrīkst ziemā atstāt ārā. Šiem traukiem raksturīga porainība, tāpēc labi uzsūc ūdeni, kas sasalstot saplēš traukus.

Saistītie raksti

• Ja vāzes dibenam cauri sūcas ūdens, kas ieliets traukā, to var novērst, izmantojot dažas tautas metodes. Var ieliet un kādu laiku paturēt pienu, līdz tas sarūgst. Tad izveidosies dabīgā kazeīna līme, kas aizturēs mitruma sūkšanos. Vāzes dibenu no iekšpuses var noklāt ar nagu laku vai arī no ārpuses pielīmēt nelielas filca ripiņas, kas domātas mēbeļu kāju aplīmēšanai, lai tās nešvīkātu grīdu. Šīs ripiņas var nopirkt būvmateriālu veikalos.

• Māla traukus nav ieteicams regulāri mazgāt trauku mašīnā, jo abrazīvie mazgāšanas līdzekļi sašvīkā glazūru, ar laiku izgrauž robus. Akmensmasa, no kuras arī top keramikas izstrādājumi, ir izturīgāka.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Latvijā
JKP biedri apliecina uzticību Bordānam 1
14 stundas
LE
LETA
Latvijā
Ušakovs izsakās, kam jābūt “Saskaņas” līderim Rīgas domes vēlēšanās
14 stundas
LE
LETA
Latvijā
Draudēja un prasīja kailfoto bērnam: atklātībā nāk gadījums Cēsu pusē
15 stundas

Lasītākie raksti

SM
Signe Mengote
Latvijā
Mobings skolas laikā traumējis, nevis norūdījis. Stāsti par sekām, ko izjūt joprojām 2
15 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
KARTE. Novados reģistrē elektrotīkla bojājumus
10 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Indulis Zālīte: Kam bija izdevīga “čekas maisu” publicēšana? 2
9 stundas
LE
LETA
Latvijā
Glābējiem ziņo par vēja nolauztiem kokiem un bojātiem jumtiem
14 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
Štelmahers pirms Bulgārijas sastāvu nemaina
10 stundas